Pirms trim gadiem – 2019. gada pēcjāņu nedēļā – Re:Baltica sāka faktu pārbaudes projektu Re:Check. Kā šo gadu laikā esam izauguši, par kādām tēmām rakstījuši, kurus lēmumu pieņēmējus visbiežāk pieķēruši melos, puspatiesībās un cita veida maldināšanā?
Re:Check radās, no šodienas skatu punkta raugoties, diezgan mierīgā laikā. Lielākoties sekojām politiķu komunikācijai ar sabiedrību, ar skaidrojošiem materiāliem reaģējām uz kolēģu žurnālistu klikšķu ziņām, uzdevām jautājumus ietekmelēm, kas Instagramā tirgoja dažādus brīnumlīdzekļus. Rakstījām par cilvēkiem, kas ar sagrozītiem faktiem vairoja ideju par Latviju kā neizdevušos valsti un aģitēja par Saeimas atlaišanu. Toreiz, 2019. gada rudenī, nevarējām iedomāties, ka pavisam drīz šie paši cilvēki kļūs par gandrīz profesionāliem dezinformatoriem un spēs jaukt prātus ievērojamam cilvēku skaitam.
Puse rakstu par Covid un vakcīnām
2020. gada pavasarī izsludinātā Covid pandēmija mūsu tāpat kā citu valstu faktu pārbaudītāju darbu būtiski mainīja. Saskārāmies ar pavisam citu darba apjomu un nepieciešamību pēkšņi vienkāršā veidā skaidrot ļoti sarežģītus medicīniskus procesus. Dezinformatoru skaits auga, un viņu radītie meli sasniedza līdz tam neredzēti lielu auditoriju.
Re:Check trijos gados ir publicējis 635 rakstus. Meli vai puspatiesības saistībā ar Covid atspēkoti 305 jeb gandrīz pusē. 118 no 305 rakstiem esam analizējuši tieši vakcīnu dezinformāciju, 40 rakstos – melus par masku lietošanu, pulcēšanās un citiem ierobežojumiem, 30 rakstos – par piespiedu vakcināciju. Vairākos padziļinātos pētījumos esam pievērsušies dezinformācijas izplatītājiem, tajā skaitā meklējot atbildes, kas viņi ir, kā pelna, kā sasniedz auditoriju un sadarbojas ar maldinātājiem citās valstīs.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā esam fiksējuši, ka liela daļa šo cilvēku savu nodarbi turpina – nu jau atkārtojot Kremļa izplatītos vēstījumus kara attaisnošanai un ukraiņu nomelnošanai. Kopš 24. februāra esam publicējuši jau 60 rakstus, kas saistīti ar kara dezinformāciju. Lielākajai daļai pirmavots ir Krievijas varas iestādes, kuru izdomātos vēstījumus Ukrainas un Rietumvalstu vainošanā un savu noziegumu slēpšanā atkārto un pavairo vietējie kaitnieki. It īpaši šajā darbā noder Re:Baltica sadarbība ar Facebook, kuru, būdami Starptautiskā faktu pārbaudītāju tīkla dalībnieki, sākām jau 2020. gada pavasarī. Lai gan dezinformatori pa šo laiku apguvuši vēl citas interneta platformas, Facebook joprojām ir viena no galvenajām. Ir skaidrs, ka šī platforma melu mazināšanā joprojām dara par maz, taču mums šī partnerība dod lielākas iespējas sekot dezinformācijas tendencēm un izplatītājiem, kā arī nodot ziņu cilvēkiem, kas ar to dalās.
Gan latviešu, gan krievu valodā
Kopš Re:Check pirmajiem mēnešiem esam daudz darījuši, lai faktu pārbaudes sasniegtu pēc iespējas plašāku un dažādāku auditoriju. Pa trim gadiem ir būtiski audzis mūsu sekotāju skaits sociālo mediju platformās. Mūsu materiālus tāpat kā visus Re:Baltica rakstus ar atsauci jebkurš medijs var pārpublicēt bez maksas un bez speciālas atļaujas. Par sadarbību īpašs paldies LSM un Latvijas Radio, kas Re:Check izpētīto savā ēterā vēlējās dzirdēt jau mūsu pirmajā gadā. Pa šo laiku esam izauguši līdz iknedēļas raidījumam Latvijas Radio 1 un ik pārnedēļas – Latvijas Radio 4.
Savukārt portāls TVnet ne vien regulāri pārpublicē mūsu rakstus, bet daudz palīdzējis arī ar to tulkošanu krieviski. Jāpiebilst, ka krievvalodīgo auditorijas sasniegšana vienmēr bijis svarīgs mērķis. Trīs gadu laikā abās valodās esam publicējuši ap pusotra simta rakstu. Vēl 80 rakstus – tikai krieviski.
Re:Check tapa laikā, kad faktu pārbaude kā žurnālistikas formāts tā mūsdienu izpratnē strauji attīstījās. Vēl pirms pandēmijas lielu grūdienu deva Donalda Trampa nākšana pie varas ASV un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Abi procesi parādīja, cik vienkārši ietekmēt sabiedrības viedokli ar puspatiesībām, sagrozītiem faktiem un pat klajiem meliem.
Arī mēs, Re:Check žurnālisti, visus trīs gadus esam sekojuši politiķu un citu ietekmīgu cilvēku teiktajam ar domu, ka lēmumi jāpieņem, balstoties faktos, nevis uzdodot vēlamo par esošo. Esam centušies dot iespēju sabiedrībai vērtēt, cik zinoši ir tās pārstāvji, lemjot svarīgus jautājumus. Mums tāpat kā citiem faktu pārbaudītājiem bieži pārmet, ka esam varas kalpi un gribam apklusināt ikvienu, kas to kritizē. To parasti paziņo cilvēki, kas sociālajos medijos noniecina Latviju un aicina gāzt valdību. Šie pārmetumi ir bez jebkāda pamata, un to pierāda statistika.
Rakstos par politiķu izteikumiem visbiežāk – 17 reizes – esam atspēkojuši premjera partiju Jaunā Vienotība un opozīcijas Saskaņu. Lielākais nopelns Jaunās Vienotības maldinošo izteikumu bilancē ir finanšu ministram Jānim Reiram. Triju gadu laikā esam astoņas reizes fiksējuši, ka viņa teiktais neatbilst faktiem.
Piemēram, par bezdarba rādītājiem, kurus ministrs mēdz zīmēt optimistiskākās krāsās, nekā tie ir realitātē, par sociālajām iemaksām un krīžu laikā sniegto atbalstu iedzīvotājiem. Reira stabilo pirmo vietu politiķu maldinātāju topā nodrošinājis arī fakts, ka viņš nav vairījies kļūdainos izteikumus atkārtot pat pēc tam, kad esam publiski norādījuši uz to neatbilstību faktiem.
Sešas reizes maldināšanu konstatējām premjera Krišjāņa Kariņa teiktajā. Jāpiebilst, ka Kariņš, kurš amata specifikas dēļ intervijas sniedz ļoti bieži un izsakās par visdažādākajiem tematiem, maldinājis ne tikai pats (piemēram, attaisnojot Latvijas gandrīz unikālo stratēģiju jaunus cilvēkus vakcinēt vēl pirms sirmgalvju sasniegšanas vai noraidot iespēju samazināt PVN atsevišķām preču grupām), gan atkārtojot citu ministru sniegto kļūdaino informāciju.
Par Nacionālās apvienības (NA) politiķiem esam rakstījuši 11 reizes. Trīsreiz par Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš vairākkārt izplatījis homofobiskus un rasistiskus melus. Tikpat bieži atspēkojām NA valdes locekļa un zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīta pausto, virzot dažādas Zemkopības ministrijas iniciatīvas. Desmit reizes maldināšanā pieķērām Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjus. Trīs reizes rakstījām par satiksmes ministru Tāli Linkaitu, kurš ar nepatiesu informāciju centās panākt ierobežojumu mazināšanu nozarē, un partijas vadītāju Jāni Bordānu. Viņš savukārt manipulēja ar informāciju un meta uz otru pusi kažoku, aizstāvot baznīcu personāla tiesības nevakcinēties.
Arī Attīstībai/Par! politiķu teikto atspēkojām desmit reizes. Politiķus, kas maldinātu regulāri, šajā partijā neesam atklājuši. Taču ar Attīstībai/Par! pārstāvjiem Mārtiņu Bondaru un Juri Pūci saistīts mūsu līdz šim populārākais raksts. Tajā pērn novembrī atgādinājām, kā pēc nākšanas pie varas pēkšņi mainījies šo deputātu viedoklis par tā sauktajām deputātu kvotām. Sociālajā medijā Facebook ar rakstu dalījās gandrīz sešarpus simti cilvēku.
Tikpat regulāri esam sekojuši opozīcijas politiķu izteikumiem. Par Partiju Saskaņa esam rakstījuši 17 reizes. Mūsu vērtējumā tajā biežākie maldinātāji ir Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs un Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš – katra pausto atspēkojām trīs reizes. Bet ZZS, lai kritizētu valdību, faktiem neatbilstošu informāciju izmantojis vismaz 12 reizes.
Jāpiebilst, ka neesam skaitījuši, cik bieži maldinājuši politiķi, kas nāk no partijas KPV LV. Partija 13. Saeimas vēlēšanās ieguva otro lielāko vietu skaitu Saeimā un drīz pēc tam izjuka. Vairāki tās deputāti savā retorikā nolaidušies līdz galveno pandēmijas dezinformatoru līmenim. Piemēram, deputāts un kādreiz premjera amatam nominētais Aldis Gobzems ar savu piemēru aicinājis pārkāpt epidemioloģiskās drošības noteikumus, stāstījis, ka vakcinācijas prasības ir genocīds un konvenciju pārkāpšana, bet šprices ieduršana – vardarbīgs akts. Viņš arī izplatījis baumas, ka Covid Latvijā tiek “pierakstīts” cilvēkiem, kas miruši no citām diagnozēm, bet tuviniekiem par to tiekot segti bēru izdevumi. Vairāki no KPV LV ievēlētie deputāti, tostarp bijušie ministri Ramona Petraviča un Ralfs Nemiro, vēl nesen aicināja aizliegt Rīgas Pride gājienu, maldinot, ka tā pasargāšot Latviju no pērtiķu baku izplatības. Mēs lielā daļā šādu gadījumu esam apzināti izvēlējušies nereaģēt, lai nevairotu klajas muļķības un lieki šādus politiķus nereklamētu.
Mēs, Re:Check žurnālisti, tāpat kā faktu pārbaudītāji visā pasaulē regulāri saņemam lamas un rupjības interneta vidē. Personīgus uzbrukumus sociālo mediju kontos un ne tikai. Dzirdam politiķu nepamatotu kritiku par it kā speciālu uzmanību tieši viņu partijai un jūtam nevēlēšanos atbildēt uz jautājumiem. Cerot uz cieņpilnu komunikāciju, mēs turpināsim klausīties, pārbaudīt, rakstīt un stāstīt. Diendienā tāpat kā līdz šim un vēl daudz intensīvāk pirms šā rudens Saeimas vēlēšanām.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.