Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Latvijā apspriež ideju ieviest jaunu nodokli, kas jāmaksā, valstī pirmoreiz reģistrējot par pieciem gadiem vecāku auto. Gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), gan premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) medijos apgalvo, ka šāda nodeva jau ieviesta abās pārējās Baltijas valstīs. Tā nav taisnība, jo Igaunijā šāda nodokļa nav. Linkaita skaidrojums liecina, ka viņš informāciju par kaimiņvalsti ieguvis nevis ministrijā, bet kļūdainā aģentūras Leta ziņā.

Izmaiņu mērķi Linkaits skaidroja Rīga TV24 raidījumā Ziņu Top 5. Nodokli nepiemēros veciem auto, kas Latvijā jau reģistrēti. Tā būs jāmaksā vien tad, ja mašīna Latvijā ievesta pirmoreiz. Ar nodokli plānots mazināt vecu un videi nedraudzīgu auto ievešanu Latvijā laikā, kad bagātākas Eiropas valstis to lietošanu savā teritorijā pakāpeniski ierobežo. Ministrs sacīja:

“Arī Lietuvā jau no 1.jūlija šāds nodoklis ir ieviests, Igaunijā ir no oktobra ieviests, un mēs faktiski esam pēdējie.”

Līdzīgi LTV raidījumā Rīta Panorāma skaidroja arī premjers:

“Tas mērķis ir līdzīgs, kā viņš ir Igaunijā un Lietuvā, kur šāds nodoklis ir ieviests – tas ir pasargāt mūsu valsti, mūsu ekonomiku, mūsu vidi no tā, ka mēs kļūstam burtiski par Eiropas veco automašīnu izgāztuvi.”

Igaunijā nodokļa nav, Lietuvā – būtiski mazāks

Lietuvā tik tiešām no jūlija ieviests nodoklis, kura apjoms atkarīgs no CO2 izmešiem. Reģistrācijas nodokli piemēros visiem auto, kuriem to daudzums pārsniedz 130 gramus uz kilometru. Maksa var būt no 13,5 līdz 540 eiro. 

Taču Igaunijā šāda nodokļa vecām automašīnām nav. To mums apstiprināja gan Igaunijas nodokļu un muitas pārvalde, gan Igaunijas Vides ministrija. Par līdzīga nodokļa ieviešanu 2017. gadā esot notikušas diskusijas, taču nolemts izmaiņas neveikt.

Linkaita avots – kļūdaina Leta ziņa

Jautājām Linkaitam, no kurienes informācija, ka šāds nodoklis pastāv arī Igaunijā. “Tas bija teikts tajā [Saeimas] Nodokļu apakškomisijā. Bija [ziņu aģentūras] Leta ziņa attiecīga un mēs arī uz to balstījāmies.” Ministrs arī atsūtīja foto no izdrukātas 5.oktobra ziņas, uz kuru atsaucies. Tajā teikts, ka par nodokli Lietuvā un Igaunijā sēdē runājis Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vecitrāns. Vienlaikus ministrs sacīja, ka Vectirāns sēdē esot nepareizi saprasts. To, ka ministrijas ierēdnis par Igauniju apakškomisijas sēdē nerunāja, apliecina arī tās audioieraksts. Leta ziņa vēlāk labota, un apgalvojums par Igauniju izņemts. “Nu, es tā kā pieņēmu, ka profesionāli cilvēki,” tā Linkaits atbildēja uz jautājumu, kāpēc atsaucies uz mediju ziņu. Ministrija vēl skaidrojot, kāda šajā ziņā ir Igaunijas nodokļu politika.

Savukārt Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs skaidroja, ka premjers atsaucies uz satiksmes ministra sniegto informāciju. Satiksmes ministrija vēlāk paziņojusi premjeram, ka tā bijusi nepilnīga. 

Atkarībā no auto izmešu daudzuma un tā, vai dzinējs darbināms ar benzīnu, gāzi vai dīzeļdegvielu, auto pirmreizēja reģistrācija Latvijā varētu izmaksāt līdz pat 1700 eiro. Paredzēts, ka tādējādi par automobiļu reģistrāciju izdosies iekasēt 15,5 miljonus eiro gadā. Likumprojekta anotācijā minēts, ka mērķis ir “veicināt  „tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi”. Tajā paša laikā nav plānots atbalstīt videi draudzīgāku transportlīdzekļu iegādi, kā tas ar subsīdijām notiek, piemēram, Lietuvā.

Avots: Satiksmes ministrijas sagatavotais likumprojekts. Ja nav pieejama informācija par auto radīto izmešu daudzumu, reģistrācijas nodokli maksās atbilstoši tā masai.

Liels nodoklis nebūs tikai ekskluzīviem auto

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) gan raidījumā Šodienas jautājums klāstīja, ka augsts nodoklis būšot jāmaksā tikai ekskluzīviem auto:

“Publiski tika tiražēts, ka būs jāmaksā pat 700 eiro par automašīnu reģistrāciju. Apskatījos, kas tās par automašīnām – tās ir Ferrari, Bugatti. Skaidrs, ka tādas glaunas mašīnas ar lieliem motoriem noteikti var radīt arī augstākus izmešus.”

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas valdes loceklis Aldis Čīma Re:Check norādīja, ka tā nav patiesība. Viņš skaidroja, ka par 2012.gada Ferrari ar sešu litru bezīna dzinēju izmeši ir 415 grami uz kilometru. Jau šobrīd par šādu auto jāmaksā 1056 eiro liels ekspluatācijas nodoklis, bet no 1.janvāra klāt būs jāpiemaksā vēl 350 eiro par reģistrāciju. Taču auto “nepirks neviens pieticīgs lauku zēns,” norāda Čīma. Tā vērtība ir 100 tūkstoši eiro.

Salīdzinājumam viņš norāda uz cenu izmaiņām “populāram ģimenes auto” – 2006. gada Audi A6. Tas ir 6 – 7 tūkstošus eiro vērts. Šobrīd ekspluatācijas nodoklis ir 180 eiro. Par reģistrāciju no 1. janvāra būs jāpiemaksā vēl 680 eiro (šim auto, tāpat kā citiem, kuriem nav pieejama informācija par radītajiem izmešiem, nodokli rēķina pēc tā masas). Savukārt par 2011.gada Audi A6 šobrīd jāmaksā 168 eiro, bet pēc 1.janvāra – vēl 536 eiro.

Vairāk nekā nedēļu pēc grozījumu izskatīšanas valdībā JKP biedrs Krišjānis Feldmans publiski paziņoja, ka partija grozījumus neatbalstīs. Nedaudz vēlāk arī premjers Kariņš, kurš iepriekš grozījumus tāpat kā abi JKP politiķi aizstāvēja, savā Twitter kontā pauda, ka ministrijai būs jāpiedāvā jauns risinājums: “Jābūt stimulējošam mehānismam ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Esošais piedāvājums to nenodrošina.”

Secinājums:

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un premjers Krišjānis Kariņš nesaka taisnību, apgalvojot, ka Igaunija un Lietuva jau ieviesusi nodokli par vecu un piesārņojošu auto reģistrāciju. Igaunijā šāda nodokļa nav, bet Lietuvā autoīpašnieki maksā mazāk nekā plānots šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.