Latvijā pēdējos desmit gados saslimstība ar vēzi pieaugusi par 40%. Diagnozi “ļaunprātīgs audzējs” izdzird vidēji 31 cilvēks dienā. Daudziem dzīvību vai vismaz dzīves kvalitāti varētu nodrošināt ārstēšana ar moderniem medikamentiem, bet no 30 Eiropā visplašāk pieejamajiem Latvijā kompensē tikai 5. Veselības aprūpē nepietiek naudas. Zāļu firmas nevis samazina cenas, bet veido labdarības programmas nelielas slimnieku daļas atbalstam. Tikmēr cilvēki izmisumā aizņemas, plāno dzīvokļu pārdošanas un lūdz palīdzību līdzcilvēkiem ziedot.lv.

Latvijā dramatiski aug vēža slimnieku skaits, bet valsts ir gandrīz pēdējā ES moderno zāļu kompensēšanas ziņā. Cilvēku izredzēs izdzīvot lielu lomu spēlē materiālais stāvoklis.

Talantīgs un šarmants ārsts no slavenas mediķu dzimtas — Andrejs Ērglis, Latvijas invazīvo kardioloģiju pacēlis pasaules līmenī. Lai to izdarītu, nabadzīgā Latvija gadiem tērē miljonus ļoti dārgām operācijām un to skaita ziņā ir starp līderiem pasaulē. Taču priekšlaicīgas mirstības samazināšanā nepavisam neesam rekordisti, un sirds slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Kāpēc?

Valsts ieņēmumu dienesta informācija par Latvijas ārstu atalgojumu 2013.gada vasarā – lielākās algas konkrētās amatu kategorijās, nostrādāto stundu skaits un atalgojums dažādās slimnīcās.

Taisnīgums pret nodokļu maksātājiem un vairāk naudas veselības budžetā — tā jauno obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu pamato ministre Ingrīda Circene. Taču ārsti un tiesībsargi uztraucas, ka reforma nepadarīs sabiedrību veselāku, jo vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku liegs valsts finansētu aprūpi.

Pieaugušie uztraucas, ka pusaudži Latvijā kļūst arvien resnāki un slimāki, bet vienlaikus ļauj skolās tirgot kaitīgu pārtiku. Izslēgt no skolām kafejnīcas, nozīmētu prāvus zaudējumus privātajam biznesam.

Lielāko Latvijas pašvaldību skolās strādājošo firmu apkopojums.