Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.

Pērn 167 vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo viņi bijuši vardarbīgi pret bērniem. Taču divu tiesvedību analīze liecina — Latvijā trūkst kopīgas izpratnes, kā palīdzēt bērniem, kuri paliek vecāku attiecību lauskās.

Aiziešanai no agresīvā vīra Līga iekšēji gatavojās divus gadus. To beidzot izdarīt palīdzēja vairāki notikumi, ieskaitot meitas bērnu dārza ziņojumu sociālajam dienestam.

Sievietes slepkavība Tukuma rajonā kļuva par iemeslu, lai policija fundamentāli mainītu veidu, kā strādāt ar vardarbības noziegumiem. Tagad no viņiem mācās citi reģioni.

Stāstot par pārdzīvoto, viņa vienlaikus histēriski smējās un ik pa laikam slaucīja asaras. Neticēja, ka tas noticis ar viņu. Skaistā un inteliģentā sieviete dzīvoja lielā privātmājā, audzināja trīs bērnus, atbalstīja vīru, kurš attīstīja biznesu. Līdz viņš viņu izmeta uz ielas. Nomainīja mājai atslēgas. Atstāja uz sagraizīta spilvena nazi – tikai pabiedēšanai. Runāt viņa vēl nav gatava, jo notiek cīņa par bērniem un īpašuma dalīšana. Taču viņas un vēl kādas citas sievietes stāsts, kas nonāca līdz Re:Baltica, bija pēdējie grūdieni tematam, ko vairākus gadus atlikām – vardarbība ģimenē.

Par spiegošanu Krievijas labā notiesātajam Jurijam Stilvem vajadzēja fotografēt naftas produktu noliktavas, sakaru torni pierobežā un noskaidrot, kādu apakšveļu valkā Latvijas karavīri.

Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.