Pērn 167 vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo viņi bijuši vardarbīgi pret bērniem. Taču divu tiesvedību analīze liecina — Latvijā trūkst kopīgas izpratnes, kā palīdzēt bērniem, kuri paliek vecāku attiecību lauskās.

Skaties Ingas Sprinģes un Adrianas Rozes dokumentālo īsfilmu #Izdzīvotājas!

Četras drosmīgas sievietes stāsta, kā apjauta, ka dzīvo vardarbīgās attiecībās un kas viņām palīdzēja no tām aiziet. “Žēl, ka to neizdarīju ātrāk,” – saka viena no viņām, Natālija, kas vardarbīgā laulībā nodzīvoja 29 gadus. Tagad viņa beidzot sākusi mierīgi gulēt. Vairs nemostas pie mazākā troksnīša, baidoties, no kārtējā skandāla.

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Aiziešanai no agresīvā vīra Līga iekšēji gatavojās divus gadus. To beidzot izdarīt palīdzēja vairāki notikumi, ieskaitot meitas bērnu dārza ziņojumu sociālajam dienestam.

Sievietes slepkavība Tukuma rajonā kļuva par iemeslu, lai policija fundamentāli mainītu veidu, kā strādāt ar vardarbības noziegumiem. Tagad no viņiem mācās citi reģioni.

Stāstot par pārdzīvoto, viņa vienlaikus histēriski smējās un ik pa laikam slaucīja asaras. Neticēja, ka tas noticis ar viņu. Skaistā un inteliģentā sieviete dzīvoja lielā privātmājā, audzināja trīs bērnus, atbalstīja vīru, kurš attīstīja biznesu. Līdz viņš viņu izmeta uz ielas. Nomainīja mājai atslēgas. Atstāja uz sagraizīta spilvena nazi – tikai pabiedēšanai. Runāt viņa vēl nav gatava, jo notiek cīņa par bērniem un īpašuma dalīšana. Taču viņas un vēl kādas citas sievietes stāsts, kas nonāca līdz Re:Baltica, bija pēdējie grūdieni tematam, ko vairākus gadus atlikām – vardarbība ģimenē.

Par spiegošanu Krievijas labā notiesātajam Jurijam Stilvem vajadzēja fotografēt naftas produktu noliktavas, sakaru torni pierobežā un noskaidrot, kādu apakšveļu valkā Latvijas karavīri.

“Brauciet, mēs jums visu izstāstīsim!” – atšķirībā no vairuma skolu, kurās viesojāmies, Rīgas 46. vidusskolas direktors Boriss Antonovs intervijai atsaucas uzreiz. Skola atrodas Vecmīlgrāvī, nožogotā teritorijā, priežu ieskauta. Pēdējos desmit gadus skolēnu skaits katru gadu samazinās. Šobrīd tur mācās nedaudz mazāk par 500 bērniem, kuru dzimtā valoda ir krievu. Antonevičs ir skolas direktors jau 28 gadus: “Man bija zelta laiki. Vecāķos bija četras skolas. Man bija 1250 skolēnu un mācījāmies divās ēkās.”