“Brauciet, mēs jums visu izstāstīsim!” – atšķirībā no vairuma skolu, kurās viesojāmies, Rīgas 46. vidusskolas direktors Boriss Antonovs intervijai atsaucas uzreiz. Skola atrodas Vecmīlgrāvī, nožogotā teritorijā, priežu ieskauta. Pēdējos desmit gadus skolēnu skaits katru gadu samazinās. Šobrīd tur mācās nedaudz mazāk par 500 bērniem, kuru dzimtā valoda ir krievu. Antonevičs ir skolas direktors jau 28 gadus: “Man bija zelta laiki. Vecāķos bija četras skolas. Man bija 1250 skolēnu un mācījāmies divās ēkās.”

Vēl viena kopīga iezīme, kas vieno skolas ar sliktākiem eksāmenu rezultātiem, ir labu skolotāju trūkums. Un ne tikai vienkārši labu skolotāju.

Rīnūžu vidusskola atrodas kilometru no 46. vidusskolas. Tā ir lielāka – ar vidēji 750 skolēniem, celta jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Rīnūži lepojas, ka skolas koris bijis Jāzepa Vītola konkursa uzvarētājs, bet pērn “mazo skolu” kategorijā Ata Kronvalda fonda reitingā ieņēma 26. vietu Latvijā darbā ar talantīgākajiem skolēniem.

Intervējot četru skolu direktorus un skolotājus, iezīmējās vēl kāda kopīga īpašība – spēja tekoši runāt un saprast latviski. Visi direktori valodu zināja labi, bet reizēm vajadzēja pārformulēt jautājumu, lai izskaidrotu tā jēgu.

Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins ir skolas direktors trešajā paaudzē. Saviem skolēniem viņš rāda filmu Freakonomics, kas skaidro parasto lietu nozīmi caur ekonomikas prizmu, bet pats mācīties, kā strādāt ar bērniem no mazāk priviliģētām ģimenēm, brauc uz Lielbritāniju. Kļukinam tas ir aktuāli, jo viņš vada “krievu skolu” Vecmīlgrāvī – depresīvā un nabadzīgā galvaspilsētas rajonā. Šī intervija tapa vairāku mēnešu garumā, tiekoties atkārtoti, un nereti norisinājās augstos toņos, īpaši, kad Drošības policija aizturēja prokremlisko aktīvistu Aleksandru Gapoņenko. Nolēmām to publicēt, jo tā parāda “divi pasaules”, kurās notiek saruna par latviešu un krievu skolām, kas patiesībā ir saruna par latviešu un krievu attiecībām.

Postimees, Igaunijas vadošais dienas laikraksts, pagājušajā gadā svinēja 160. jubileju, piedāvājot visu tā tiešsaistes saturu lasītājiem par brīvu. Pēc šī eksperimenta tā izdevējs Eesti Meedia secināja, ka laikraksta drukātās versijas abonenti un tiešsaistes lasītāji ir divas atšķirīgas auditorijas. Svens Nūtmans (Sven Nuutmann), Eesti Meedia valdes priekšsēdētājs un vadītājs, to izceļ kā veiksmes stāstu, kas veicinājis pieaugumu laikraksta reklāmas pārdošanā.

Tradicionāli televīzija ir piesaistījusi vislielākos reklāmu budžetus, bet laiki mainās, it sevišķi, kad runa ir par to, kur, kad un kā skatītāji skatās televīziju. Šī iemesla dēļ mediju grupa All Media Baltics, populārākā televīzijas kanāla Baltijā – TV3 – īpašnieks, investē tehnoloģijās un veido sadarbību ar telekomunikāciju uzņēmumiem, lai televīzijas saturs būtu pieejams visos ekrānos. Nesen uzņēmums izveidoja jauno platformu TVPlay, ar ko All Media Baltics uzņēmuma vadītāja Pjēra Danona (Pierre Danon) mērķis ir pārvērst televīzijas biznesu par Baltflix – Baltijas Netflix.

Jau septiņus gadus Ekspress Grupp, Baltijas valstu tiešsaistes ziņu portālu karaļa DELFI īpašnieks, mēģina pārliecināt lasītājus, ka par tiešsaistes saturu būtu jāmaksā tieši tāpat kā par ziņām drukātos medijos. Tagad Andrē Veskimeisters (Andre Veskimeister), Ekspress Grupp uzraudzības padomes priekšsēdētājs, un mediju grupas lielākais akciju īpašnieks Hanss Luiks (Hans Luik) apgalvo, ka tehnoloģijas, kas ļauj par digitālo saturu samaksāt ar vienu klikšķi, beidzot šo virzību ir pavērušas.