Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Pret Aivaru Lembergu vērsto ASV sankciju dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, jo valsts atņēma finansējumu un aizliedza to uzturēt arī pašvaldībai. Tādu informāciju ar portāla Jauns.lv un žurnāla Kas Jauns palīdzību izplatījis Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents, ZZS biedrs un bijušais Saeimas deputāts Viktors Šcerbatihs. Nekas no viņa teiktā nav taisnība – finansējums nav atņemts, centrs turpina strādāt un tam nav nekādas saiknes ar sankcijām.

Ej uz lielveiku, iepērc seleriju kātus, katru rītu spied sulu un izdzer glāzi tukšā dūšā. Sula notīrīs taukus no vecajiem metāliem, kas rūsē tavā organismā, uzlādēs vāja impulsa smadzenes, izskalos toksīnus, atjaunos virsnieres un citus ogānus. Zinātnisku pamatojumu seleriju sulas brīnumainajai iedarbībai nemeklē, jo tādas nav – visums ir gudrāks par tiem, kam kabatā diploms!

Instagram kontu bildēs visās kā vienā redzami omulīgi bērni, smaidīgas māmiņas, sarunās un smieklos pavadīti draudzeņu vakari. Tās nav sieviešu žurnālu reklāmas, bet gan ēterisko eļļu tirgošanas piramīda, kuras nopirkt kontu īpašnieces pārliecina savas sekotājas. Jauni draugi un teju maģiska iedarbība — tas viss var būt jūsu, ja ieguldīsiet nepilnus 200 eiro Young Living (YL) starta komplektā vai paši iesaistīsieties šai ēteriskajā biznesā.

“Čau, mani mīļie Instagram draugi!” – hiperoptimistes balsī video iesāk sieviete ar žilbinošu smaidu, mākslīgi pagarinātiem matiem un efektam uzliktām rotaļīgām kaķa ausīm. Turot pudeli ar brūnu šķidrumu, viņa saviem 6000 Instagram profila sekotājiem aizrautīgi stāsta, ka “šī sula fantastiski strādā ar asinsriti, asinsvadiem, sirdi, viņa iznīcina vēža šūnas Pat, ja ir jau vēzis, viņa iznīcina tā metastāzes.” Mediķa izglītībai pat tuvumā nepabijusī Kate Vegmane ir sliktākais no veselības un skaistuma industrijas influenceru veidiem — tirgotājs, kas melo par pārdodamā produkta palīdzību smagu slimību ārstēšanā.

Pagājušā gada beigās Daugavpils pilsētas dome izsludināja konkursu par informatīvo materiālu izvietošanu pilsētas medijos, kam paredz atvēlēt 90 000 eiro. Iepirkums piesaista uzmanību vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, visu informāciju tajā prasīts izplatīt tikai krievu valodā, ko Valsts valodas centrs atzīst par likuma pārkāpumu. Otrkārt, tas faktiski gatavots diviem konkrētiem un politiski iekrāsotiem medijiem – portāls Gorod regulāri pārpublicē Kremļa propagandu un aizgūtnēm slavē domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu (Saskaņa), savukārt Dautkom televīzijai cieņā ir viņa vietnieks Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

Labdien,

Mani sauc Leonids. Rakstam pievienotajā bildē ir redzama mana aizturēšana mītiņa izklīdināšanas laikā Bolotnaja laukumā Maskavā 2012. gada 6. maijā. Latvijas politiķiem, kas pēc mana un Sanitas Jembergas raksta “Re:Baltica”  sauc mani par kremļa propagandistu, es gribētu jautāt: draugi mīļie, jums ar galvu viss ir kārtībā? Man reizēm šķiet, ka jūs paši esat inficēti ar kaut ko endēmiski kremlisko – Kremļacefalītu.

Žurnālistiem ir nepieciešama vienošanās ar policiju, kā rīkoties fizisku un tiešsaistes draudu lietās. Un ne tikai žurnālistiem.

Nacionālās apvienības (NA) biedri meklējuši domubiedrus ne tikai starp britu neonacistiem, bet arī Ukrainas galēji labējiem spēkiem.

Šī publikācija turpina Latvijas drošībai veltīto materiālu ciklu kontekstā ar Krievijas agresiju Ukrainā, kuras sākumu pats savām acīm vēroju Slovjanskā, Doņeckā un Harkovā, kad strādāju amerikāņu plašsaziņas līdzekļu uzdevumā. Iepriekšējā rakstā pētījām ar partiju „Saskaņa” saistītu sportistu – politiķu grupējumu, līdzīgu tām organizācijām, kas Ukrainas dienvidaustrumos līdzdarbojās likumīgās varas gāšanā un prokrieviski separātisko režīmu ieviešanā. Stāsts atklāja arī Nila Ušakova vadītās domes iespējamo interešu konfliktu, piešķirot finansējumu ar šiem personāžiem saistītām sabiedriskajām organizācijām.

Pirms gada pieņemot grozījumus ātro kredītu regulējumā, vairāki deputāti norādīja, ka to mērķis ir reklamēšanas pilnīgs aizliegums. Taču realitāte liecina ko citu. Gan televīzijā, gan interneta vidē kredītu reklāmas joprojām ir – tiešas, uzbāzīgas un, ļoti iespējams, likumu pārkāpjošas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pret tām nevēršas, norādot, ka pierādīt pārkāpumu būtu ļoti grūti un vaina ir nekvalitatīvi pieņemtajā regulējumā.

Parasti uz pilsoniskām aktivitātēm kūtrie latvieši dažu dienu laikā savāca ap 30 000 parakstu, lai rosinātu balsošanu par Saeimas atlaišanu. Izanalizējām, kā tas notika.

Pirmās par parakstu vākšanu Saeimas atlaišanai 24.oktobrī ierunājās mediķu organizācijas. Tā tika minēta kā viena no iespējamajām protesta formām, ja Saeima nepildīs dotos solījumus, pieņemot nākamā gada budžetu. Taču tālākajai notikumu attīstībai ar mediķiem saistības maz, par idejas patroniem kļuva cilvēki ne no viņu vidus. Ar iniciatīvu sākt parakstu vākšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vērsās biedrība Varu Latvijas tautai un Centra partija. CVK 14.novembrī parakstu vākšanu saskaņoja. Abas organizācijas vieno radikāli noskaņotus cilvēkus ar nepiepildītām politiskām ambīcijām.

Izmisumā nonākuši cilvēki cerētā aizdevuma vietā zaudē īpašumus — tādi ir uzņēmuma Latvijas hipotēka klientu stāsti. Viņi vērsušies gan policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tomēr neviena iestāde uzņēmējus neapturēja. Kā šī īpašumu pievākšana darbojās?

Ierodoties uz norunātu interviju Latvijas Hipotēkas (LH) birojā un klientu apkalpošanas centrā Brīvības gatvē, vispirms jāuzgaida nelielā, askētiski iekārtotā pārrunu telpā, kas izvietota aiz administratora letes. Tā ir nomaļākā pārunu vieta, jo citas, ar stikla sienām norobežotas telpas redzamas turpat – klientu apkalpošanas zālē. Pēc brīža ierodas viens no LH valdes locekļiem kopā ar uzņēmuma juristu. Enerģiski un šķietami atsaucīgi. Bet iespaids ir mānīgs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica jau otro reizi izsludina sadarbības fondu kolēģiem – brīvžurnālistiem vai štata žurnālistiem nacionālās nozīmes medijos, kuriem ir lieliska pētniecības ideja, bet nav laika, naudas vai prasmju to realizēt. Gribam, lai lielāks žurnālistu loks tiek pie šīs iespējas.

“Valdība ir vainīga! Tikai valdība!” cenšoties pārkliegt konservu ceha troksni, Krievijas televīzijā sūdzas kāda latviešu strādniece. Šī seja Kremļa kontrolētajos kanālos, lai stāstītu, cik Latvijā sliktas šprotes un dzīve, parādījusies vairākkārt. Re:Baltica, vēloties noskaidrot viņas motivāciju, atrada konkrēto sievieti. Sarunā viņa stāsta, ka, pašai nesaprotot, ierauta politiskajās spēlēs, un atklāj, kā top propaganda.

Skandāls ap iecerēto atkritumu monopolu Rīgā publiskajā telpā licis atgriezties Andra Šķēles vārdam. Kopš aiziešanas no politikas trīskāršais ekspremjers centies neafišēties. Oficiāli Šķēlem politiskas varas nav, pieder maz un viņa biroju Rīgas centrā kā tikšanās vietu dažādu ar viņa vārdu neoficiāli saistītu biznesu vadītāji izmanto sagadīšanās pēc. Vismaz tā viņi gribētu, lai jūs domājat. Re:Baltica pēta, kas šobrīd pieder Andra Šķēles un ar viņu kopā strādājošā Aināra Šlesera ģimenēm. Var arī pārfrāzēt: kas viņiem pieder no tā, ar ko agrāk – pēc pašu apgalvojumiem – nebija nekāda sakara.

Ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei netālu no Andrejostas. Taču tā nav labdarība – ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot sāktu attīstīt īpašumus, kuros ieguldījuši vismaz 25 miljonus eiro. Pirmais piedāvājumu AB dambja vietā izvēlēties Andrejostu valstij izteica toreizējais Rīgas mērs Ušakovs.

Ķīnas maigās varas fokuss Baltijā – Tibetas un cilvēktiesību problēmu aizvākšana no dienaskārtības un sava pasaules redzējuma propaganda caur Konfūcija institūtiem.

Jaunākās paaudzes mobilo tīklu attīstību gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē būtiski ietekmē ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Apzinoties gan ģeopolitisko situāciju, gan potenciālos izspiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās pēc Briseles padoma, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā.

Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs pagaidām ir salīdzinoši sīkas, taču ķīnieši ir nolūkojuši vairākus lielus, stratēģiskus infrastruktūras objektus, kuros vēlētos ieguldīt, bet līdz šim tie nav bijuši pieejami.

Ķīnas ietekmes pieaugums pasaulē – un tā sekas – pēdējos gados ir viens no galvenajiem tematiem starptautiskajās attiecībās. ASV tirdzniecības karš, Eiropas Savienības mēģinājums formulēt vienotu politiku iepretim Ķīnas mēģinājumiem veidot individuālas attiecības ar grupām ES iekšienē, Ķīnas apjomīgā investīciju programma jaunas infrastruktūras radīšanai kravu pārvadājumiem pa “jauno zīda ceļu” – tas viss attiecas arī uz mums.

“Savējo” algošana Rīgā pēdējos piecos gados izmaksājusi vismaz 3,7 miljonus eiro, sadalot uz ne mazāk kā 70 cilvēkiem.

Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.

Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.

Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.

Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.