Mēnesi pēc brāļa Kristapa nāves Agnese Lāce pamanīja kādu Facebook ierakstu – tajā bija teikts, ka Kristaps miris no vakcīnas. “Biju šokā, ka svešs cilvēks atļaujas publiski paust tādu informāciju par aizgājēju un vēl jo vairāk – ja tā ir nepatiesa,” sieviete stāsta. Kristaps nebija vakcinējies un nomira Covid-19 komplikāciju dēļ. Pēc tuvinieku prasības nepatiesā ziņa no Facebook tika izdzēsta, taču vēlāk parādījās atkal. Šādu gadījumu ir daudz – vakcinācijas pretinieki nepārbaudot publicē ierakstus par konkrētiem cilvēkiem, apgalvojot, ka viņi miruši no vakcīnas. Ar ierakstiem dalās tūkstoši, daļā sabiedrības vairojot pārliecību, ka cilvēki no vakcīnām mirst un smagi cieš, bet valsts no mums to slēpj. Kā tiek izmeklētas un skaidrotas iespējamās blaknes, un vai atbildīgie dara pietiekami, lai mazinātu aizdomas par vakcīnu saikni ar cilvēku nāvi?

Pandēmijas laikā baznīcām piešķirtais vairāk nekā pusmiljons eiro liek jautāt, kas valstij ir zināms par to finansēm. Pašas baznīcas pārskatus nepublisko, jo esot pieejami draudzēm, bet runa ir par apjomīgiem līdzekļiem – ziedojumos vien gandrīz 20 miljoni eiro gadā.

Satversmes tiesas lēmums, ka pret vardarbību ģimenē vērstā Stambulas konvencija atbilst Satversmei, atņem juridiskus argumentus tiem, kuri jau piecus gadus pretojušies tās pieņemšanai un ratifikācijai. Taču tās pretinieki Saeimā var rēķināties ar spēcīgu reliģisko organizāciju atbalstu, jo šis ir viens no trim jautājumiem, kuros baznīca cenšas ietekmēt politiku.

Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura ar reālu brīvības atņemšanu notiesājusi viltus ziņu izplatītāju, atzīstot par vainīgu naida kurināšanā sociālajos tīklos un huligānismā. Tikmēr Igaunija un Lietuva kriminālsodu vietā paļaujas uz sabiedrības izglītošanu.

No maija teorētiski vakcinēties pret Covid-19 var katrs iedzīvotājs, bez prioritārajām grupām. Taču realitātē tas strādā tikai lielajās pilsētās. Latvijā potē tikai 55% ģimenes ārstu, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Atsevišķos novados – neviens, tāpēc iespēja jāmeklē kaimiņu pašvaldībās. Tāpat kavējas vakcinācija mājās – ir cilvēki, kas to pieteikuši jau februārī, taču iepirkums izbraukuma vakcinēšanai noslēdzies tikai tagad. Re:Baltica skaidro, kas kavē vakcināciju.

Vizītes ASV kā “jobka”, “nokopšana” banku sektorā, sarunas pirtī un nepatiesas liecības  – izbeigtās lietas materiāli paver priekškaru bijušā LB prezidenta darbības metodēm.

Pirms četriem gadiem Eiropas Savienībā (ES) izcēlās skandāls, ka pārtikas ražotāji Centrālās un Austrumeiropas valstīs ar to pašu zīmolu tirgo sliktāku produktu nekā Rietumos. Tagad 15 valstu žurnālisti devās iepirkties un secināja, ka identisks ir tikai Heinz kečups un Nutella riekstu krēms. Taču atšķirīgajiem produktiem nav izteikta Rietumu-Austrumu dalījuma. Baltijā Latvijā un Lietuvā nopērkamie produkti ir pārsvarā identiski, bet Igaunijā daži atšķiras.

Šā gada septembrī no televīzijas pazudīs vienīgās Latvijā radītās ziņas krievu valodā. LTV7 ziņas, diskusijas un citi raidījumi no lineārās televīzijas pārcelsies uz jaunizveidotu multimediju platformu. Ņemot vērā paralēli notiekošo skābekļa piegriešanu Kremļa kontrolētajiem kanāliem, cīnīties par Latvijas krievu auditoriju pieteikušies arī trīs komercmediji.

Elektronisko mediju uzraugs izrāda neizprotamu labvēlību pret vulgāru interviju raidījumu, kuru recenzents atzīst par neatbilstošu sabiedriskajam pasūtījumam, nolemjot neatprasīt tam iztērēto valsts naudu. Diviem citiem nauda daļēji jāatmaksā – vieniem tāpēc, ka “ir pretvalstiski”, kritizējuši Levitu un runājuši ar nepilsoņiem, kas atbalsta Putinu, otriem, ka par valsts naudu finansētā pārraidē reklamējuši Burovu.

Kā Andris zaudēja ticību medijiem un atrada patiesību sociālajos tīklos.

Pirms sešiem gadiem Ilze bija pārliecināta antivaksere, bet tagad gaida Covid-19 poti. Trīsdesmitgadnieces ezoterisko pasaules uzskatu izmainīja vīrs, bērns un psihoterapija.

Covid-19 viņiem ir joks, bet mēģinājumi apturēt vīrusu — «cilvēces iznīdēšanas plāns». Kā cilvēki kļūst par sazvērestības teoriju piekritējiem, un pēc tam šķeļas ģimenes un sabrūk gadiem ilgas draudzības.

Sandris negrib vakcinēties pret Covid-19, jo Kristīgajā radio sakot, ka to nevajag darīt.

Jaunas liecības atklāj, ka pērn liktenīgajās trīs novembra dienās Latvija bija mazu soli no tā, lai BioNTech/Pfizer vakcīnu nenopirktu vispār.

“Man beidzot ir labs miegs, uzlabojusies veselība, eju uz darbu priecīgs un tāds pats nāku mājās,” ar gandarījumu stāsta Kaspars*, kas pēc septiņiem nostrādātiem gadiem nu policiju pametis. Lielāko dienesta laiku nostrādāja Kārtības policijā, kur kadru trūkst visvairāk. Viņa stāsts nav unikāls. Tieši pretēji – ilustrē problēmas, kas pazīstamas gandrīz katram policijas darbiniekam. 

Kad Rīgas Teikas iecirkņa izmeklētāja Jana Buliņa ierodas darbā, viņu seifā gaida 400 krimināllietas – no nelielām zādzībām līdz dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem. Viņai gan vēl “paveicies” –  ir izmeklētāji, kuru lietvedībā ir 800. Katra trešā izmeklētāja vieta Rīgā ir tukša.

Atbilde ir trīs “A” – apstākļi, atalgojums un attieksme. Nozares vadībai ir plāni, bet tiem nav naudas un garantijas iznākumam.

Mēsli ventilatorā trāpa divas dienas pirms Ziemassvētkiem. 

Vēl nesen žurnālisti vakcinācijas pretiniekos saskatīja galvenokārt informācijas jūklī apmaldījušās jaunās māmiņas. Līdz ar Covid-19 situācija ir radikāli mainījusies. Jaunajai pretvakcīnu kustībai pievienojušies vīrieši, kas sociālos medijus piepilda ar lielākoties no ārvalstīm importētu dezinformāciju. Kas to izplata? Veselīga dzīvesveida sludinātāji un citi peļņas tīkotāji, politiskā kapitāla krājēji un Kremļa propagandas fani – kompānija ir raiba. 

Peļņa no ātrajiem kredītiem padarīja Aigaru Kesenfeldu bagātu un ļāva izvērst starptautisku biznesu. Tā apgrozījums tuvojas 400 miljoniem eiro. Taču Kosovā un Armēnijā sacēlusies vētra pret «nenormālo superpeļņu», firmām atņemtas licences. Miljonārs beidzot spiests iznākt no ēnas, lai atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.

Līdz šim skaļākā Baltijas krimināllieta par ietekmīgiem Krievijas politiķiem un uzņēmējiem noteikto sankciju pārkāpšanu varētu beigties bez atklātas prāvas, jo apsūdzētie – Baltijas mediju alianse (BMA) līdzīpašnieks Oļegs Solodovs un viņa līdzgaitnieks Marguss Merimā – piedāvājuši prokuroram pirmstiesas vienošanos.

Kad Nacionālā apvienība iesniedza grozījumus Satversmē, kas viendzimuma partneriem liedz ģimenes statusu, tās nostāju stiprināja 76 nevalstisko organizāciju aicinājums “nostiprināt dabiskas ģimenes definīciju”. Lielākā daļa vēstules parakstītāju ir kristiešu organizācijas, taču tikumības sardzē iestājušies arī “Maskačkas kačoki”, caurkrituši politiķi, kara veterāni, autosportisti un pat zintnieki.

No pirmdienas, 11. janvāra, katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē vardarbibasarhivs.lv. Iesniegtie stāsti tiks saglabāti publiski nepieejamā kolekcijā, kas veidota ar mērķi dokumentēt vardarbības vēsturi Latvijā. 

Kad llze piedzīvoja dzīvesbiedra agresiju, vērsās policijā ar pārliecību, ka viņas tiesības tur aizstāvēs. Taču izrādījās pretēji – pavirša policijas darba dēļ pāridarītājs izrādījās nesodāms. Tiesa uzskatīja, ka izmeklēšanā nav nodrošinātas viņa likumīgās intereses, bet par Ilzes tiesībām uz tiesiskumu piemirsa.

Kamēr pēc sabiedrības spiediena Latvijā prezidents atsakās no algas pielikuma un iedzīvotāji pandēmijas dēļ zaudē ienākumus, gadsimta Baltijas dzelzceļa būvei izveidotā uzņēmuma RB Rail akcionāri – visas trīs valstis – bija nolēmuši no nākamā gada paklusām palielināt uzņēmuma padomes algas par 400 eiro mēnesī. Atteikties no algas pielikuma padome pieņēma tikai pēc tam, kad par to sāka interesēties Re:Baltica. 

Emocionālā vardarbība ir visgrūtāk pierādāmā vardarbības forma, jo tai nav uzreiz manāmu seku. Nav arī statistikas, kas ļautu saprast, cik tā Latvijā ir izplatīta. Tiesās nonāk tikai lietas, kurās emocionālā vardarbība iet roku rokā ar fizisko. 

Pašlaik par vardarbību ģimenē var vai nu piespriest brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu. Vidusceļa nav, bet likumdevējs sola, ka no 2022. gada tiesas varēs kā atsevišķu sodu piespriest probācijas uzraudzību. Kas ir solītais vidusceļš starp cietumu un lapu grābšanu?

Latvijas mediji pārdzīvoja koronavīrusa pirmo vilni, apvienojot neizbēgamo izmaksu samazināšanu ar finansiālu atbalstu no valsts – un priekšvēlēšanu kampaņām.

Šopavasar, kad koronavīrusa dēļ mācības Latvijas skolās sāka organizēt attālināti, man Facebook (FB) uzrakstīja kāda angļu valodas skolotāja. Viņa un kolēģi no citām skolām speciālā FB lapā dalījās ar noderīgiem mācību materiāliem angļu valodā. Vienā no ierakstiem konkrētā skolotāja bija ieteikusi bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas runu, kā dēļ viņa izpelnījās asus uzbrukumus no kādas grupas dalībnieces. Konkrētā sieviete virtuāli uzbruka angļu valodas skolotājai par liberālo vērtību izplatīšanu. Rakstīja agresīvus komentārus arī skolotājas privātajā FB profilā un pārpublicēja ģimenes fotogrāfijas. Šokā par negaidīto reakciju, skolotāja savu personīgo FB profilu padarīja pieejamu tikai draugiem un izlēma, ka turpmāk ar potenciāliem mācību materiāliem nedalīsies. “Vismaz neko tādu, kas attiecas uz politiku,” rakstīja skolotāja.

Ja to nepiespriež tiesa, uzvedības korekcija varmākām Latvijā ir brīvprātīga. Speciālisti uzskata – kursiem jābūt obligātiem. Ideja iestrēgusi strīdā, kam par to jāmaksā – varmākām vai valstij. Tikmēr Re:Baltica pēta, cik šīs programmas ir efektīvas.

Katrīna aiziešanai no varmācīgām attiecībām gatavojās pusotru gadu – lasīja informāciju policijas mājaslapā, Re:Baltica rakstus, krāja, bet jaunas dzīves sākumam nepietika naudas. Šādas situācijas turpmāk palīdzēs risināt palīdzības līnija ziedot.lv paspārnē.

Kad šī gada martā Re:Baltica/Re:Check kļuva par oficiālajiem Facebook (FB) faktu pārbaudītājiem un uzlika pirmo atzīmi nepatiesai informācijai, Latvijas galvenie sazvērestību teoriju radītāji bija sašutuši.

Pie mums ieceļot jums ir liegts – ar šādu vēstījumu pret Baltkrievijas pilsoņiem, kas viltoja vēlēšanu rezultātus, piekāva protestētājus un represēja žurnālistus, vērsās gan Latvija, gan Eiropas Savienība (ES). Latvijai nevēlamo personu sarakstā šobrīd iekļauta 131 persona. Taču, kā pārliecinājās Re:Baltica, īpašumu vai biznesu Latvijā viņiem vismaz uz sava vārda nav, līdz ar to sankcijas ir drīzāk dekoratīvas.

Turpmāk pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību varēs iesniegt arī pieteicēja atrašanās vietā, nolēma Saeima, apstiprinot grozījumus Civilprocesa likumā. Līdz šim to varēja izdarīt tikai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

Noplūduši ASV banku ziņojumi tās finanšu uzraugam rāda, ka Latvija gadiem skaitījās augsta riska jurisdikcijas valsts. 

Krievijas alumīnija magnāts Oļegs Deripaska (52) caur mazzināmu Latvijas banku pārskaitījis miljardiem aizdomīgas izcelsmes dolāru.

Koalīcija budžeta sarunās vienojusies nākamgad “mūžīgo bērnu” asistentu algošanai piešķirt papildus 10 miljonus eiro. Tā ir puse no Labklājības ministrijas (LM) prasītā, tāpēc 608 eiro par slodzi pirms nodokļiem sāks maksāt vien no gada vidus. Asistentu sociālās garantijas un apmācības — joprojām paliek bez risinājuma.

Datu noplūde no ASV finanšu noziegumu izmeklētājiem pirmo reizi detalizēti parāda, kuras Latvijas bankas izmantoja Ukrainas gāztais prezidents Janukovičs, viņa sabiedrotie un konkurenti.

2005 – ASV finanšu uzraugs (FinCEN) brīdina Latviju par paaugstinātu risku tikt iesaistītai naudas atmazgāšanā. Sāk pārbaudi divās no 23 Latvijas bankām. Vienai – VEF bankai – liedz veikt pārskaitījumus dolāros. 

Lai atriebtos sievai par uzdrīkstēšanos aiziet no vardarbīgas laulības, vīrs viņu sodīja  vissāpīgākajā veidā – nožņaudza abu meitu, un  pakārās pats. Šis ir klasisks piemērs vardarbības sejai mazpilsētā, kur apkārtējie par vardarbību zina vai nojauš, bet klusē, jo vainīgais ir “cienījams cilvēks”.    

Sabiedrības Integrācijas fonda (SIF) padome šodien nolēma atņemt iepriekš avīzei Segodņa un portālam BB.lv piešķirto naudu no mediju krīzes atbalstam domātajiem līdzekļiem. Pamatojums – drošības dienestu ziņojumi, kuros teikts, ka šie mediji izplatījuši dezinformāciju.

Izrādās, ka pavasarī, kad uz Ogri kā rezerves slimnīcu veda arī Rīgas pacientus, no kuriem vismaz divi tur saslima ar Covid-19 un viens no viņiem mira, Veselības ministrijai bija oficiāli zināms, ka slimnīca vīrusa slimniekiem nav gatava.  Arvien neatbildēts ir jautājums, kurš par to atbildēs cietušajiem.

Divas trešdaļas Latvijas “mūžīgo bērnu” dzīvo ārpus Rīgas. Viņu vecāki vai nu pamet pamet darbu un vadā uz terapijām, vai samierinās ar speciālo internātskolu, kas faktiski ir bērnunams. Citu iespēju faktiski nav.

“Gribu, lai viņš dzīvo sabiedrībā, kas viņu pieņem. Lai viņu neapceļ, bet beidzot aiz problēmas saredz cilvēku. Vienkārši pieņemiet. Ar pārējo es tikšu galā,” – saka Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Norberts Trepša, kurš audzina dēlu ar autismu. Dzīves skarbumu ikdienā redzošais policists nevar valdīt asaras, runājot par attieksmi, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar lidmašīnām.

Divas stundas dienā – tik daudz valsts apmaksā asistentu Arvīdam, kuram vajadzīga īpaša aprūpe. Ina Dziļuma dēlu audzina viena.

Ik gadu no Latvijas aizbrauc vecāki, kuru bērniem ir īpašas vajadzības – gan materiālu iemeslu, gan sabiedrības attieksmes, gan nākotnes baiļu dēļ. Šis ir personisks stāsts par vienu no viņiem.

Pagājušā gada beigās, klejojot pa sociālajiem tīkliem, uzdūros video, kurā grupa vecāku lūdza Valsts prezidentu palīdzēt viņiem neizdegt un neievietot savus smagi slimos bērnus bērnunamos. Izdzenot no galvas cinisko “nav pareizais adresāts, jo viņam tajā nav nekādas teikšanas,” sāku video skatīties, un pēc neilga laika kamolu vairs nevarēju noturēt tikai kaklā. Jo vēstījums bija vienkāršs – mēs neprasām neko īpašu. Mēs arī gribam dzīvot un strādāt tieši tāpat, kā jūs – tikai nevaram.

Kultūras ministrija pilnībā mainījusi akustiskās koncertzāles būvniecības plānus. Prātā vairs nav meklēt privātu investoru zemi Rīgas centrā, kur galvenie pretendenti partnerībai bija ekspremjera Andra Šķēles ģimene ar biznesa partneriem. Tā vietā piedāvāts nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra augstceltni Kronvalda parkā.

Atsaucoties nozares aicinājumam “neļauj medijiem nomirt”, valdība aprīļa sākumā piešķīra divus miljonus eiro to izdzīvošanai krīzē un sabiedrības informēšanai par Covid-19. Kad sāka dalīt naudu, kvalitatīvai žurnālistikai piepeši kvalificējās gan Kremļa propagandas izplatītāji, gan vulgāra izklaide un vienkāršas pļāpas.

Valdība aprīlī mediju atbalstam ārkārtas situācijā piešķīra divus miljonus eiro. Novājinātajai Latvijas mediju videi tas ir daudz, un doma pareiza. Reklāmas ieņēmumi, no kuriem komercmediji finansē redakciju darbību, dramatiski krita, bet žurnālistiem Covid-19 dēļ darba apjoms pieauga.

Portāla la.lv pārdošanā TV24 īpašniekiem pagaidām vienīgais konkrētais fakts ir lielākās daļas darbinieku atlaišana, bet ne atbildes par finansējuma izcelsmi.

Pirms četriem gadiem Valsts policija vairākos Latvijas reģionos izmēģināja anketu, kas ļāva sociālajiem dienestiem ātrāk ieraudzīt vardarbību ģimenēs. Sistēma vienkārša – policiju izsauc uz ģimenes konfliktu, bet viņu aizpildīto anketu automātiski nodod arī vietējam sociālajam dienestam. Šķiet loģiski? Jā, bet tie joprojām ir izņēmuma novadi, nevis visa valsts.

Policijai uzdots kontrolēt, vai COVID 19 laikā cilvēki ievēro pašizolāciju un karantīnu, bet vienotas sistēmas informācijas apritei nav. Tā rezultātā policisti ne vien dodas pie cilvēkiem, kam mājās vairs nav jāsēž, bet arī dauzās pie slimnīcā esošu pacientu tuvinieku durvīm un pat liek atskaitīties mirušajiem.

Latvijas PEN kluba biedri piešķīruši balvu Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram Re:Baltica par nozīmīgu veikumu vārda brīvības veicināšanā, cenzūras ierobežošanā un diskriminēto grupu atbalstīšanā, Pasaules preses brīvības dienā paziņoja klubs. 

Kad 26.martā Aleksandra* 81 gadu vecajam, nestaigājošajam tēvam paaugstinājās temperatūra un pasliktinājās pašsajūta, dēls izsauca “ātros”. Atbrauca, apskatīja sirdzēju, ieteica sazināties ar ģimenes ārstu. Pret vakaru tēvam kļuva vēl sliktāk. Temperatūra tuvojās 39 grādu atzīmei. Aleksandrs “ātros” izsauca vēlreiz. Brigāde nolēma pacientu nogādāt slimnīcā, jo bija aizdomas par pneimoniju.

Rīdzinieku aizveda nevis uz kādu no galvaspilsētas, bet Ogres rajona slimnīcu. Aleksandrs uzskata, ka tas maksāja viņa tēva dzīvību.

Janvārī, kad nāvējošais Covid-19 vīruss jau bija iezadzies Eiropā, Latvijas iestādes mudināja pārlieku nesatraukties un apgalvoja, ka tās vīrusam ir gatavas. Mēnesi vēlāk nāca atskārsme, ka valsts krājumos trūkst pat pirmās nepieciešamības preču — individuālās aizsardzības līdzekļu. Sākās steidzama iepirkumu operācija, kā rezultātā maskas pirka gan no nodokļu parādniekiem, gan firmām – pastkastēm.

Ārkārtējās situācijas dēļ ir pieaugusi vardarbība ģimenēs, atsaucoties uz Labklājības ministriju (LM), piektdien paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Re:Baltica noskaidroja, ka krīzes centros nonākušo skaita pieaugums ir mērens, bet Rīgā palielinās policijas izsaukumu skaits ģimenes konfliktu šķiršanai.

Pirms nedēļas PBK — populārākais Baltijas telekanāls krievu valodā — slēdza vietējās ziņu redakcijas. Tās bija sekas Valsts drošības dienesta izmeklēšanai par iespējamu ES sankciju pārkāpumu. Vai šis ir PBK beigu sākums?

Starp sievietēm, kas Latvijā notiesātas par slepkavību, katra trešā ir nogalinājusi savu partneri, no kura varmācības bija cietusi. Kāpēc Latvijā tiesnešiem iepriekšēja vardarbība pārsvarā nešķiet vainu mīkstinošs apstāklis?

Saeimā top likuma grozījumi, kas ļaus varmākām piespriest plašāku sodu spektru, citādi šobrīd ir vai nu ieslodzījums, vai piespiedu darbs, kas viņus nelabo. Pa vidu – nekā.

Mamma Kristapu bērnībā pēra ar siksnu, uzšāva ar roku vai labākajā gadījumā – regulāri kliedza. Viņa uzskata, kas tas palīdzēja izaudzināt veiksmīgu dēlu. Kristaps ir citās domās.

Pagājušajā pavasarī bijušais dzīvesbiedrs Santai nogrieza ausi. Viņš to paņēma, mierīgi izgāja pa durvīm un devās uz policiju. Pa ceļam vīrietis ausi izmeta, bet neteica, kur. Līdz ar to tika zaudētas 12 stundas, kurās to varēja piešūt atpakaļ.

No vardarbības cietušās sievietes bieži skaidro, ka nav aizgājušas, lai bērniem būtu tēvs. Viņu pieaugušie bērni tagad uzdod pretjautājumu – kāpēc mātes viņus nepasargāja, aizejot un aiztaupot viņiem traumas, kas nepāriet.

Cīnoties par iespēju piedalīties Igaunijas 5G telekomunikāciju tīkla būvniecībā, Ķīnas tehnoloģiju milzis Huawei savu interešu lobēšanai nolīdzis uzņēmumu, kurā nodarbināti trīs bijušie kaimiņvalsts ministri. Izmantojot viņu politisko ietekmi, Huawei vēlas panākt, lai tiktu mainīts lēmums par uzņēmuma izslēgšanu no 5G tīkla attīstības drošības apsvērumu dēļ.

Baltijas premjerministriem piektdien Tallinā jāvienojas, kā paātrināt ātrvilciena Rail Baltica būvniecību, jo projekta termiņi ir iekavēti un izmaksas pieaug. Latvija un Igaunija vaino Lietuvu, bet tā iecirtīgi pastāv tikai uz savām interesēm.

“Igaunijai riski ir augstākie, bet ieguvumi – mazākie,” saka biedrības Publiski par Rail Baltica (Avalikult Rail Balticust, turpmāk tekstā ARB) vadītājs Prīts Umala (Priit Humal).

Zemju atsavināšana veido būtisku daļu no ātrvilciena Rail Baltica (RB) projekta, taču Latvijā un Igaunijā šis process iekavējies, apdraudot visa projekta laicīgu pabeigšanu.

Ej uz lielveiku, iepērc seleriju kātus, katru rītu spied sulu un izdzer glāzi tukšā dūšā. Sula notīrīs taukus no vecajiem metāliem, kas rūsē tavā organismā, uzlādēs vāja impulsa smadzenes, izskalos toksīnus, atjaunos virsnieres un citus ogānus. Zinātnisku pamatojumu seleriju sulas brīnumainajai iedarbībai nemeklē, jo tādas nav – visums ir gudrāks par tiem, kam kabatā diploms!

Labdien,

Mani sauc Leonids. Rakstam pievienotajā bildē ir redzama mana aizturēšana mītiņa izklīdināšanas laikā Bolotnaja laukumā Maskavā 2012. gada 6. maijā. Latvijas politiķiem, kas pēc mana un Sanitas Jembergas raksta “Re:Baltica”  sauc mani par kremļa propagandistu, es gribētu jautāt: draugi mīļie, jums ar galvu viss ir kārtībā? Man reizēm šķiet, ka jūs paši esat inficēti ar kaut ko endēmiski kremlisko – Kremļacefalītu.

Nacionālās apvienības (NA) biedri meklējuši domubiedrus ne tikai starp britu neonacistiem, bet arī Ukrainas galēji labējiem spēkiem.

Žurnālistiem ir nepieciešama vienošanās ar policiju, kā rīkoties fizisku un tiešsaistes draudu lietās. Un ne tikai žurnālistiem.

Ierodoties uz norunātu interviju Latvijas Hipotēkas (LH) birojā un klientu apkalpošanas centrā Brīvības gatvē, vispirms jāuzgaida nelielā, askētiski iekārtotā pārrunu telpā, kas izvietota aiz administratora letes. Tā ir nomaļākā pārunu vieta, jo citas, ar stikla sienām norobežotas telpas redzamas turpat – klientu apkalpošanas zālē. Pēc brīža ierodas viens no LH valdes locekļiem kopā ar uzņēmuma juristu. Enerģiski un šķietami atsaucīgi. Bet iespaids ir mānīgs.

Ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei netālu no Andrejostas. Taču tā nav labdarība – ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot sāktu attīstīt īpašumus, kuros ieguldījuši vismaz 25 miljonus eiro. Pirmais piedāvājumu AB dambja vietā izvēlēties Andrejostu valstij izteica toreizējais Rīgas mērs Ušakovs.

Izmisumā nonākuši cilvēki cerētā aizdevuma vietā zaudē īpašumus — tādi ir uzņēmuma Latvijas hipotēka klientu stāsti. Viņi vērsušies gan policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tomēr neviena iestāde uzņēmējus neapturēja. Kā šī īpašumu pievākšana darbojās?

Skandāls ap iecerēto atkritumu monopolu Rīgā publiskajā telpā licis atgriezties Andra Šķēles vārdam. Kopš aiziešanas no politikas trīskāršais ekspremjers centies neafišēties. Oficiāli Šķēlem politiskas varas nav, pieder maz un viņa biroju Rīgas centrā kā tikšanās vietu dažādu ar viņa vārdu neoficiāli saistītu biznesu vadītāji izmanto sagadīšanās pēc. Vismaz tā viņi gribētu, lai jūs domājat. Re:Baltica pēta, kas šobrīd pieder Andra Šķēles un ar viņu kopā strādājošā Aināra Šlesera ģimenēm. Var arī pārfrāzēt: kas viņiem pieder no tā, ar ko agrāk – pēc pašu apgalvojumiem – nebija nekāda sakara.

Ķīnas maigās varas fokuss Baltijā – Tibetas un cilvēktiesību problēmu aizvākšana no dienaskārtības un sava pasaules redzējuma propaganda caur Konfūcija institūtiem.

Jaunākās paaudzes mobilo tīklu attīstību gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē būtiski ietekmē ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Apzinoties gan ģeopolitisko situāciju, gan potenciālos izspiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās pēc Briseles padoma, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā.

Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs pagaidām ir salīdzinoši sīkas, taču ķīnieši ir nolūkojuši vairākus lielus, stratēģiskus infrastruktūras objektus, kuros vēlētos ieguldīt, bet līdz šim tie nav bijuši pieejami.

Ķīnas ietekmes pieaugums pasaulē – un tā sekas – pēdējos gados ir viens no galvenajiem tematiem starptautiskajās attiecībās. ASV tirdzniecības karš, Eiropas Savienības mēģinājums formulēt vienotu politiku iepretim Ķīnas mēģinājumiem veidot individuālas attiecības ar grupām ES iekšienē, Ķīnas apjomīgā investīciju programma jaunas infrastruktūras radīšanai kravu pārvadājumiem pa “jauno zīda ceļu” – tas viss attiecas arī uz mums.

“Savējo” algošana Rīgā pēdējos piecos gados izmaksājusi vismaz 3,7 miljonus eiro, sadalot uz ne mazāk kā 70 cilvēkiem.

Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.

Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.

Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.

Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.