Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Viens no organizācijas Tautas Varas fronte līderiem Valentīns Jeremejevs Facebook raksta, ka ar 300 eiro sākti sodīt cilvēki, kuri pārvietojas pa trim vienā mašīnā, kā arī – Latvijā esot 250 000 ierēdņu. Ne viens, ne otrs vēstījums neatbilst patiesībai.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Mugurkaula ķirurga, privātklīnikas Orto ārsta un LU Medicīnas fakultātes pasniedzēja Arta Gulbja viedokļa raksts portālā Delfi par Covid-19 ierobežošanas pasākumu samērīgumu izpelnījies plašu popularitāti – ar to sociālajos tīklos dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Viņš pauž pārliecību, ka valdības rīcība un lēmumi kļūst iracionāli un paniku raisoši un sekas tiek skatītas tikai šauri epidemioloģiskā aspektā. Viedoklis katram var būt savs, taču Re:Check pievērsa uzmanību apgalvojumiem, ar kuriem Gulbis savu nostāju pamato. Vairāki no tiem ir puspatiesi, nav zinātniski pamatoti vai arī ir izrauti no konteksta.

Ārkārtējās situācijas dēļ ir pieaugusi vardarbība ģimenēs, atsaucoties uz Labklājības ministriju (LM), piektdien paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Re:Baltica noskaidroja, ka krīzes centros nonākušo skaita pieaugums ir mērens, bet Rīgā palielinās policijas izsaukumu skaits ģimenes konfliktu šķiršanai.

Pirms nedēļas PBK — populārākais Baltijas telekanāls krievu valodā — slēdza vietējās ziņu redakcijas. Tās bija sekas Valsts drošības dienesta izmeklēšanai par iespējamu ES sankciju pārkāpumu. Vai šis ir PBK beigu sākums?

Re:Baltica faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija Re:Check no šodienas kļūst par Facebook oficiālo faktu pārbaudīšanas partneri.

Starp sievietēm, kas Latvijā notiesātas par slepkavību, katra trešā ir nogalinājusi savu partneri, no kura varmācības bija cietusi. Kāpēc Latvijā tiesnešiem iepriekšēja vardarbība pārsvarā nešķiet vainu mīkstinošs apstāklis?

Saeimā top likuma grozījumi, kas ļaus varmākām piespriest plašāku sodu spektru, citādi šobrīd ir vai nu ieslodzījums, vai piespiedu darbs, kas viņus nelabo. Pa vidu – nekā.

Idejai visi piekrīt un atbalsta. Un tad gadu nekas rezultatīvs nenotiek, saraujot tikai tad, kad žurnālisti sāk prasīt, kur rezultāts. Tieši tā notika ar izmēģinājuma projektu ar anketu, kam vajadzētu uzlabot iestāžu sadarbību vardarbības novēršanā ģimenēs.

Mamma Kristapu bērnībā pēra ar siksnu, uzšāva ar roku vai labākajā gadījumā – regulāri kliedza. Viņa uzskata, kas tas palīdzēja izaudzināt veiksmīgu dēlu. Kristaps ir citās domās.

Pagājušajā pavasarī bijušais dzīvesbiedrs Santai nogrieza ausi. Viņš to paņēma, mierīgi izgāja pa durvīm un devās uz policiju. Pa ceļam vīrietis ausi izmeta, bet neteica, kur. Līdz ar to tika zaudētas 12 stundas, kurās to varēja piešūt atpakaļ.

No vardarbības cietušās sievietes bieži skaidro, ka nav aizgājušas, lai bērniem būtu tēvs. Viņu pieaugušie bērni tagad uzdod pretjautājumu – kāpēc mātes viņus nepasargāja, aizejot un aiztaupot viņiem traumas, kas nepāriet.

“Tā nebija viena spontāna reize, tas nenotika arī katru dienu, taču tas notika regulāri – bļaušana, sišana, grūstīšana, spļaušana – tā viņš pret mani izrādīja savas emocijas.”

Cīnoties par iespēju piedalīties Igaunijas 5G telekomunikāciju tīkla būvniecībā, Ķīnas tehnoloģiju milzis Huawei savu interešu lobēšanai nolīdzis uzņēmumu, kurā nodarbināti trīs bijušie kaimiņvalsts ministri. Izmantojot viņu politisko ietekmi, Huawei vēlas panākt, lai tiktu mainīts lēmums par uzņēmuma izslēgšanu no 5G tīkla attīstības drošības apsvērumu dēļ.

Baltijas premjerministriem piektdien Tallinā jāvienojas, kā paātrināt ātrvilciena Rail Baltica būvniecību, jo projekta termiņi ir iekavēti un izmaksas pieaug. Latvija un Igaunija vaino Lietuvu, bet tā iecirtīgi pastāv tikai uz savām interesēm.

“Igaunijai riski ir augstākie, bet ieguvumi – mazākie,” saka biedrības Publiski par Rail Baltica (Avalikult Rail Balticust, turpmāk tekstā ARB) vadītājs Prīts Umala (Priit Humal).

Zemju atsavināšana veido būtisku daļu no ātrvilciena Rail Baltica (RB) projekta, taču Latvijā un Igaunijā šis process iekavējies, apdraudot visa projekta laicīgu pabeigšanu.

Ej uz lielveiku, iepērc seleriju kātus, katru rītu spied sulu un izdzer glāzi tukšā dūšā. Sula notīrīs taukus no vecajiem metāliem, kas rūsē tavā organismā, uzlādēs vāja impulsa smadzenes, izskalos toksīnus, atjaunos virsnieres un citus ogānus. Zinātnisku pamatojumu seleriju sulas brīnumainajai iedarbībai nemeklē, jo tādas nav – visums ir gudrāks par tiem, kam kabatā diploms!

Labdien,

Mani sauc Leonids. Rakstam pievienotajā bildē ir redzama mana aizturēšana mītiņa izklīdināšanas laikā Bolotnaja laukumā Maskavā 2012. gada 6. maijā. Latvijas politiķiem, kas pēc mana un Sanitas Jembergas raksta “Re:Baltica”  sauc mani par kremļa propagandistu, es gribētu jautāt: draugi mīļie, jums ar galvu viss ir kārtībā? Man reizēm šķiet, ka jūs paši esat inficēti ar kaut ko endēmiski kremlisko – Kremļacefalītu.

Nacionālās apvienības (NA) biedri meklējuši domubiedrus ne tikai starp britu neonacistiem, bet arī Ukrainas galēji labējiem spēkiem.

Žurnālistiem ir nepieciešama vienošanās ar policiju, kā rīkoties fizisku un tiešsaistes draudu lietās. Un ne tikai žurnālistiem.

Ierodoties uz norunātu interviju Latvijas Hipotēkas (LH) birojā un klientu apkalpošanas centrā Brīvības gatvē, vispirms jāuzgaida nelielā, askētiski iekārtotā pārrunu telpā, kas izvietota aiz administratora letes. Tā ir nomaļākā pārunu vieta, jo citas, ar stikla sienām norobežotas telpas redzamas turpat – klientu apkalpošanas zālē. Pēc brīža ierodas viens no LH valdes locekļiem kopā ar uzņēmuma juristu. Enerģiski un šķietami atsaucīgi. Bet iespaids ir mānīgs.

Ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei netālu no Andrejostas. Taču tā nav labdarība – ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot sāktu attīstīt īpašumus, kuros ieguldījuši vismaz 25 miljonus eiro. Pirmais piedāvājumu AB dambja vietā izvēlēties Andrejostu valstij izteica toreizējais Rīgas mērs Ušakovs.

“Čau, mani mīļie Instagram draugi!” – hiperoptimistes balsī video iesāk sieviete ar žilbinošu smaidu, mākslīgi pagarinātiem matiem un efektam uzliktām rotaļīgām kaķa ausīm. Turot pudeli ar brūnu šķidrumu, viņa saviem 6000 Instagram profila sekotājiem aizrautīgi stāsta, ka “šī sula fantastiski strādā ar asinsriti, asinsvadiem, sirdi, viņa iznīcina vēža šūnas Pat, ja ir jau vēzis, viņa iznīcina tā metastāzes.” Mediķa izglītībai pat tuvumā nepabijusī Kate Vegmane ir sliktākais no veselības un skaistuma industrijas influenceru veidiem — tirgotājs, kas melo par pārdodamā produkta palīdzību smagu slimību ārstēšanā.

Izmisumā nonākuši cilvēki cerētā aizdevuma vietā zaudē īpašumus — tādi ir uzņēmuma Latvijas hipotēka klientu stāsti. Viņi vērsušies gan policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tomēr neviena iestāde uzņēmējus neapturēja. Kā šī īpašumu pievākšana darbojās?

Skandāls ap iecerēto atkritumu monopolu Rīgā publiskajā telpā licis atgriezties Andra Šķēles vārdam. Kopš aiziešanas no politikas trīskāršais ekspremjers centies neafišēties. Oficiāli Šķēlem politiskas varas nav, pieder maz un viņa biroju Rīgas centrā kā tikšanās vietu dažādu ar viņa vārdu neoficiāli saistītu biznesu vadītāji izmanto sagadīšanās pēc. Vismaz tā viņi gribētu, lai jūs domājat. Re:Baltica pēta, kas šobrīd pieder Andra Šķēles un ar viņu kopā strādājošā Aināra Šlesera ģimenēm. Var arī pārfrāzēt: kas viņiem pieder no tā, ar ko agrāk – pēc pašu apgalvojumiem – nebija nekāda sakara.

Ķīnas maigās varas fokuss Baltijā – Tibetas un cilvēktiesību problēmu aizvākšana no dienaskārtības un sava pasaules redzējuma propaganda caur Konfūcija institūtiem.

Jaunākās paaudzes mobilo tīklu attīstību gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē būtiski ietekmē ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Apzinoties gan ģeopolitisko situāciju, gan potenciālos izspiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās pēc Briseles padoma, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā.

Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs pagaidām ir salīdzinoši sīkas, taču ķīnieši ir nolūkojuši vairākus lielus, stratēģiskus infrastruktūras objektus, kuros vēlētos ieguldīt, bet līdz šim tie nav bijuši pieejami.

Ķīnas ietekmes pieaugums pasaulē – un tā sekas – pēdējos gados ir viens no galvenajiem tematiem starptautiskajās attiecībās. ASV tirdzniecības karš, Eiropas Savienības mēģinājums formulēt vienotu politiku iepretim Ķīnas mēģinājumiem veidot individuālas attiecības ar grupām ES iekšienē, Ķīnas apjomīgā investīciju programma jaunas infrastruktūras radīšanai kravu pārvadājumiem pa “jauno zīda ceļu” – tas viss attiecas arī uz mums.

“Savējo” algošana Rīgā pēdējos piecos gados izmaksājusi vismaz 3,7 miljonus eiro, sadalot uz ne mazāk kā 70 cilvēkiem.

Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.

Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.

Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.

Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.