Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Vien dažas stundas pēc jaunās lietotnes Apturi Covid prezentācijas sociālajos portālos parādījās ieraksti, kuros paustas bažas, ka lietotne ievāc privātus datus, piemēram, kontaktu sarakstu telefonā. Lietotnes privātuma politikā nav norādīts, ka šada informācija tiktu apkopota, un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas ir lietotnes datu pārzinis, apstiprina, ka šadu informāciju nelieto.

Pirms četriem gadiem Valsts policija vairākos Latvijas reģionos izmēģināja anketu, kas ļāva sociālajiem dienestiem ātrāk ieraudzīt vardarbību ģimenēs. Sistēma vienkārša – policiju izsauc uz ģimenes konfliktu, bet viņu aizpildīto anketu automātiski nodod arī vietējam sociālajam dienestam. Šķiet loģiski? Jā, bet tie joprojām ir izņēmuma novadi, nevis visa valsts.

Policijai uzdots kontrolēt, vai COVID 19 laikā cilvēki ievēro pašizolāciju un karantīnu, bet vienotas sistēmas informācijas apritei nav. Tā rezultātā policisti ne vien dodas pie cilvēkiem, kam mājās vairs nav jāsēž, bet arī dauzās pie slimnīcā esošu pacientu tuvinieku durvīm un pat liek atskaitīties mirušajiem.

Latvijas PEN kluba biedri piešķīruši balvu Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram Re:Baltica par nozīmīgu veikumu vārda brīvības veicināšanā, cenzūras ierobežošanā un diskriminēto grupu atbalstīšanā, Pasaules preses brīvības dienā paziņoja klubs. 

Kad 26.martā Aleksandra* 81 gadu vecajam, nestaigājošajam tēvam paaugstinājās temperatūra un pasliktinājās pašsajūta, dēls izsauca “ātros”. Atbrauca, apskatīja sirdzēju, ieteica sazināties ar ģimenes ārstu. Pret vakaru tēvam kļuva vēl sliktāk. Temperatūra tuvojās 39 grādu atzīmei. Aleksandrs “ātros” izsauca vēlreiz. Brigāde nolēma pacientu nogādāt slimnīcā, jo bija aizdomas par pneimoniju.

Rīdzinieku aizveda nevis uz kādu no galvaspilsētas, bet Ogres rajona slimnīcu. Aleksandrs uzskata, ka tas maksāja viņa tēva dzīvību.

Janvārī, kad nāvējošais Covid-19 vīruss jau bija iezadzies Eiropā, Latvijas iestādes mudināja pārlieku nesatraukties un apgalvoja, ka tās vīrusam ir gatavas. Mēnesi vēlāk nāca atskārsme, ka valsts krājumos trūkst pat pirmās nepieciešamības preču — individuālās aizsardzības līdzekļu. Sākās steidzama iepirkumu operācija, kā rezultātā maskas pirka gan no nodokļu parādniekiem, gan firmām – pastkastēm.

Ārkārtējās situācijas dēļ ir pieaugusi vardarbība ģimenēs, atsaucoties uz Labklājības ministriju (LM), piektdien paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Re:Baltica noskaidroja, ka krīzes centros nonākušo skaita pieaugums ir mērens, bet Rīgā palielinās policijas izsaukumu skaits ģimenes konfliktu šķiršanai.

Pirms nedēļas PBK — populārākais Baltijas telekanāls krievu valodā — slēdza vietējās ziņu redakcijas. Tās bija sekas Valsts drošības dienesta izmeklēšanai par iespējamu ES sankciju pārkāpumu. Vai šis ir PBK beigu sākums?

Starp sievietēm, kas Latvijā notiesātas par slepkavību, katra trešā ir nogalinājusi savu partneri, no kura varmācības bija cietusi. Kāpēc Latvijā tiesnešiem iepriekšēja vardarbība pārsvarā nešķiet vainu mīkstinošs apstāklis?

Saeimā top likuma grozījumi, kas ļaus varmākām piespriest plašāku sodu spektru, citādi šobrīd ir vai nu ieslodzījums, vai piespiedu darbs, kas viņus nelabo. Pa vidu – nekā.

Mamma Kristapu bērnībā pēra ar siksnu, uzšāva ar roku vai labākajā gadījumā – regulāri kliedza. Viņa uzskata, kas tas palīdzēja izaudzināt veiksmīgu dēlu. Kristaps ir citās domās.

Pagājušajā pavasarī bijušais dzīvesbiedrs Santai nogrieza ausi. Viņš to paņēma, mierīgi izgāja pa durvīm un devās uz policiju. Pa ceļam vīrietis ausi izmeta, bet neteica, kur. Līdz ar to tika zaudētas 12 stundas, kurās to varēja piešūt atpakaļ.

No vardarbības cietušās sievietes bieži skaidro, ka nav aizgājušas, lai bērniem būtu tēvs. Viņu pieaugušie bērni tagad uzdod pretjautājumu – kāpēc mātes viņus nepasargāja, aizejot un aiztaupot viņiem traumas, kas nepāriet.

Cīnoties par iespēju piedalīties Igaunijas 5G telekomunikāciju tīkla būvniecībā, Ķīnas tehnoloģiju milzis Huawei savu interešu lobēšanai nolīdzis uzņēmumu, kurā nodarbināti trīs bijušie kaimiņvalsts ministri. Izmantojot viņu politisko ietekmi, Huawei vēlas panākt, lai tiktu mainīts lēmums par uzņēmuma izslēgšanu no 5G tīkla attīstības drošības apsvērumu dēļ.

Baltijas premjerministriem piektdien Tallinā jāvienojas, kā paātrināt ātrvilciena Rail Baltica būvniecību, jo projekta termiņi ir iekavēti un izmaksas pieaug. Latvija un Igaunija vaino Lietuvu, bet tā iecirtīgi pastāv tikai uz savām interesēm.

“Igaunijai riski ir augstākie, bet ieguvumi – mazākie,” saka biedrības Publiski par Rail Baltica (Avalikult Rail Balticust, turpmāk tekstā ARB) vadītājs Prīts Umala (Priit Humal).

Zemju atsavināšana veido būtisku daļu no ātrvilciena Rail Baltica (RB) projekta, taču Latvijā un Igaunijā šis process iekavējies, apdraudot visa projekta laicīgu pabeigšanu.

Ej uz lielveiku, iepērc seleriju kātus, katru rītu spied sulu un izdzer glāzi tukšā dūšā. Sula notīrīs taukus no vecajiem metāliem, kas rūsē tavā organismā, uzlādēs vāja impulsa smadzenes, izskalos toksīnus, atjaunos virsnieres un citus ogānus. Zinātnisku pamatojumu seleriju sulas brīnumainajai iedarbībai nemeklē, jo tādas nav – visums ir gudrāks par tiem, kam kabatā diploms!

Labdien,

Mani sauc Leonids. Rakstam pievienotajā bildē ir redzama mana aizturēšana mītiņa izklīdināšanas laikā Bolotnaja laukumā Maskavā 2012. gada 6. maijā. Latvijas politiķiem, kas pēc mana un Sanitas Jembergas raksta “Re:Baltica”  sauc mani par kremļa propagandistu, es gribētu jautāt: draugi mīļie, jums ar galvu viss ir kārtībā? Man reizēm šķiet, ka jūs paši esat inficēti ar kaut ko endēmiski kremlisko – Kremļacefalītu.

Nacionālās apvienības (NA) biedri meklējuši domubiedrus ne tikai starp britu neonacistiem, bet arī Ukrainas galēji labējiem spēkiem.

Žurnālistiem ir nepieciešama vienošanās ar policiju, kā rīkoties fizisku un tiešsaistes draudu lietās. Un ne tikai žurnālistiem.

Ierodoties uz norunātu interviju Latvijas Hipotēkas (LH) birojā un klientu apkalpošanas centrā Brīvības gatvē, vispirms jāuzgaida nelielā, askētiski iekārtotā pārrunu telpā, kas izvietota aiz administratora letes. Tā ir nomaļākā pārunu vieta, jo citas, ar stikla sienām norobežotas telpas redzamas turpat – klientu apkalpošanas zālē. Pēc brīža ierodas viens no LH valdes locekļiem kopā ar uzņēmuma juristu. Enerģiski un šķietami atsaucīgi. Bet iespaids ir mānīgs.

Ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei netālu no Andrejostas. Taču tā nav labdarība – ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot sāktu attīstīt īpašumus, kuros ieguldījuši vismaz 25 miljonus eiro. Pirmais piedāvājumu AB dambja vietā izvēlēties Andrejostu valstij izteica toreizējais Rīgas mērs Ušakovs.

Izmisumā nonākuši cilvēki cerētā aizdevuma vietā zaudē īpašumus — tādi ir uzņēmuma Latvijas hipotēka klientu stāsti. Viņi vērsušies gan policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tomēr neviena iestāde uzņēmējus neapturēja. Kā šī īpašumu pievākšana darbojās?

Skandāls ap iecerēto atkritumu monopolu Rīgā publiskajā telpā licis atgriezties Andra Šķēles vārdam. Kopš aiziešanas no politikas trīskāršais ekspremjers centies neafišēties. Oficiāli Šķēlem politiskas varas nav, pieder maz un viņa biroju Rīgas centrā kā tikšanās vietu dažādu ar viņa vārdu neoficiāli saistītu biznesu vadītāji izmanto sagadīšanās pēc. Vismaz tā viņi gribētu, lai jūs domājat. Re:Baltica pēta, kas šobrīd pieder Andra Šķēles un ar viņu kopā strādājošā Aināra Šlesera ģimenēm. Var arī pārfrāzēt: kas viņiem pieder no tā, ar ko agrāk – pēc pašu apgalvojumiem – nebija nekāda sakara.

Ķīnas maigās varas fokuss Baltijā – Tibetas un cilvēktiesību problēmu aizvākšana no dienaskārtības un sava pasaules redzējuma propaganda caur Konfūcija institūtiem.

Jaunākās paaudzes mobilo tīklu attīstību gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē būtiski ietekmē ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Apzinoties gan ģeopolitisko situāciju, gan potenciālos izspiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās pēc Briseles padoma, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā.

Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs pagaidām ir salīdzinoši sīkas, taču ķīnieši ir nolūkojuši vairākus lielus, stratēģiskus infrastruktūras objektus, kuros vēlētos ieguldīt, bet līdz šim tie nav bijuši pieejami.

Ķīnas ietekmes pieaugums pasaulē – un tā sekas – pēdējos gados ir viens no galvenajiem tematiem starptautiskajās attiecībās. ASV tirdzniecības karš, Eiropas Savienības mēģinājums formulēt vienotu politiku iepretim Ķīnas mēģinājumiem veidot individuālas attiecības ar grupām ES iekšienē, Ķīnas apjomīgā investīciju programma jaunas infrastruktūras radīšanai kravu pārvadājumiem pa “jauno zīda ceļu” – tas viss attiecas arī uz mums.

“Savējo” algošana Rīgā pēdējos piecos gados izmaksājusi vismaz 3,7 miljonus eiro, sadalot uz ne mazāk kā 70 cilvēkiem.

Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.

Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.

Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.

Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.