Daugavpils mērs acīmredzami dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bet pilsētā bez opozīcijas un ar vājiem medijiem jūs to neuzzināsiet.

Viņi cerēja uz ātru naudu, bet tā vietā nonāca cietumā. Pēdējos gados strauji pieaudzis par migrantu transportēšanu arestēto latviešu un lietuviešu skaits. Neizskatās, ka šī tendence varētu samazināties.

Vairot sekotāju skaitu, kavēt zaļās politikas ieviešanu vai cīnīties pret “totalitāro globālo kontroli”. Lai kādi būtu viņu mērķi, virkne savstarpēji nesaistītu maldinātāju Baltijas valstīs arvien biežāk izplata dažādus melus saistībā ar klimata pārmaiņām. Kas viņi ir? Kur smeļas iedvesmu? Un cik lielā mērā viņiem izdodas aizmiglot acis sabiedrībai?

Lielveikali ir gatavi atklāt tikai mazāko un vidējo uzcenojumu. Lielāko – atsakās. 

Līdzīgi mums, pārtikas cenas pēdējos mēnešos analizē arī žurnālisti Lietuvā un Igaunijā. Ironiski, bet katram vienmēr sanāk, ka pie viņiem ir visdārgāk. 

Ražotāji: ja lielveikals no produkta pārdošanas nopelna vairāk nekā mēs, tas nav godīgi.

Visvairāk no cenu pieauguma pērn nopelnīja lauksaimnieki, bet zaudēja – pārstrādātāji. Lielveikalu peļņa Latvijā samazinājusies minimāli.

Pagājušajā nedēļā Re:Baltica kopā ar neatkarīgo Daugavpils mediju Chayka.lv pilsētas centrā atvēra mobilo redakciju. Nedēļu katrs varēja nākt runāt par to, kas interesē viņu, vai par skolu gatavību pārejai uz mācībām latviski un situāciju ar Krievijas pilsoņu valodas eksāmeniem, kas interesēja mūs. Tuvojas 1.septembris, kad vieniem jāsāk iet skolā, bet otriem – robežas virzienā. 

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica un neatkarīgais medijs Chayka.lv no 22. līdz 26.augustam strādās mobilā, sabiedrībai atvērtā redakcijā otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī.

Galvenie secinājumi:

1. Pēc atziņas, ka tēvs bijis vardarbīgs, bāriņtiesai vajag pusgadu lēmumam, ko darīt.
2. Policija kriminālprocesā bērnu pirmo reizi nopratina divus gadus pēc notikušā.
3. Lai gan ir bāriņtiesas, pediatra un psihoterapeita atzinumi par vardarbību, tiesa atsaka pagaidu aizsardzību.
4. Saskarsmes tiesības tēvam pirmo reizi ierobežo deviņus mēnešus pēc bērna sūdzībām par piedzīvotu vardarbību.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica pirmajā instancē uzvarējis lietā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas atteicās sabiedrību iepazīstināt ar izbeigto lietu materiāliem, izmeklējot “Latvijas Attīstībai” iespējamus finansēšanas pārkāpumus pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. 

Tieslietu ministrija – tā kā īpašniece formāli nav sankciju sarakstā, neko nevaram padarīt.

Latvijas pilsone, iespējams, kalpo kā piesegs sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Arkādija Rotenberga īpašumiem.

Tuvojoties jūlijā gaidāmajam NATO samitam Viļņā, Baltkrievijā vairojas spekulācijas, ka Lukašenko to varētu “atzīmēt” ar vēl vienu nelikumīgo migrantu vilni.

Aiz slēgtām  durvīm Latvijas tiesā norisinās cīņa par vairāk nekā 70 miljoniem eiro. Prokuratūra vēlas tos konfiscēt, jo uzskata – vismaz daļa naudas iegūta noziedzīgi, bet vēlāk atmazgāta ABLV bankā. Naudas īpašnieki to noliedz. Viņi uzskata, ka apsūdzība jaucot mazgāšanu ar atmazgāšanu. 

Kremlis Baltijas jūras piesārņojuma piesegā cer slēpti bīdīt savas intereses NATO ierobežošanai, liecina noplūduši dokumenti.

Slepeni Kremļa dokumenti rāda, kā Maskava vēl pirms iebrukuma Ukrainā plānoja nostiprināt ietekmi Latvijā. Kara dēļ vairākas stratēģiskās ieceres izgāzušās.

Kā policija, skola un kaimiņi Daugavpilī gadiem nepamanīja pedofilu Pašu, kuru izdevās pieķert tikai ar anonīma Re:Baltica lasītāja palīdzību.

Lai apietu Lukašenko un Putina režīmiem uzliktās ES sankcijas, koksni Eiropā ieved ar viltotiem kirgīzu uz kazahu sertifikātiem. Starptautiskā žurnālistu pētījuma turpinājumā, kurā piedalās arī Re:Baltica, atklājies, ka šajās shēmās iesaistīta Polijas kompānija, kuras īpašnieks ir uzņēmējs no Daugavpils.

Daudzi Latvijā tā uzskata, tomēr Re:Baltica neatrada pierādījumus, ka Facebook satura moderatori apzināti dzēstu Ukrainu atbalstošus ierakstus. Taču atklājās cita problēma — satura politika veidota tā, ka emocionāli runāt par karu ir praktiski neiespējami. Kremļa ārpolitikai tas nāk tikai par labu.

Pēc Re:Baltica aicinājuma FB lietotāji mums iesūtīja ekrānšāviņus ar noņemtiem (un nenoņemtiem) ierakstiem. Parādījām tos diviem izbijušajiem FB moderatoriem, kas sniedza savu skaidrojumu, kādēļ konkrētais saturs noņemts.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas drošības iestādes ierosinājušas vairāk nekā 40 kriminālprocesu par naida kurināšanu, darbošanos pret Latvijas interesēm, sankciju pārkāpumiem un citiem noziegumiem, tostarp tādiem, kuriem tiesās nav bijis precedentu.

Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kuras parlamentā ir TikTok partija. Tās galvenā zvaigzne līdz nonākšanai Saeimā bija bezdarbniece ar vidējo izglītību, toties viņas video šajā platformā izpelnījušies miljoniem “patīk”. TikTok lietotāju skaits visās Baltijas valstīs ir gandrīz vienāds, bet tieši Latvijā to visaktīvāk izmanto populisti politiķi, izplatot arī Kremlim tīkamus vēstījumus. 

Kā Kazahstāna un Kirgizstāna – kuru teritorijā meži ir 5 – 6 procenti – pēkšņi kļuva par koksnes megaeksportētājām uz Rietumiem, apejot ES sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.

Bijušais partijas Saskaņa valdes loceklis un megaziedotājs Aivars Bergers zaudējis savā prasībā pret Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica (Re:Baltica) par goda un cieņas aizskaršanu saistībā ar publikāciju, kas norādīja uz naudas pārskaitījumiem viņam no starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās figurējušām firmām. 

Apkrāptie pūļa finansēšanas plaformas Envestio noguldītāji joprojām nav atguvuši vairāk nekā 12 miljonus eiro. Parādu atgūšana iestrēgusi arī Latvijas policijas gausā darba dēļ. 

Re:Baltica rīcībā nonākuši konfidenciāli dokumenti rāda, ka skandināvu DNB un “Nordea” bankas Baltijā gadiem pieļāva aizdomīgus klientu darījumus miljardu vērtībā. No vairāk nekā 100 pārbaudītajiem augsta riska klientiem, kuru darījumus lēš 7,7 miljardu eiro apjomā, vairākums bija Latvijā. Kad sākās tīrīšana, tā skāra gan sankcionētus Krievijas oligarhus, gan vienu no Latvijas pelnošākajiem un pasaulē zināmākajiem uzņēmumiem “Mikrotīkls”.

80 starptautisko žurnālistu grupa no 27 medijiem, kuras sastāvā ir Re:Baltica, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atrod un apkopo jaunus sankcionēto Krievijas miljardieru, ierēdņu un propagandistu aktīvus Eiropā, ASV un citur. Šobrīd mēs esam atraduši vairāk nekā 145 īpašumus vismaz 17 miljardu USD vērtībā. Latvijā tādi ir gan Usmanova, gan Tokareva, gan Mazepinu ģimenēm, bet daļu neaiztiek, kamēr nesankcionēs Putina uzticamo loka ģimenes locekļus.

Kad Krievija iebruka Ukrainā, starptautisko žurnālistu grupa, kuras sastāvā ir arī Re:Baltica, nolēma, ka ātri jādara tas, ko mēs protam. Proti, jāmeklē aktīvus, kas pieder visietekmīgākajiem Vladimira Putina režīma atbalstītājiem – un kuri vēl nav iesaldēti.