Drīzāk meli – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Lai pievērstu uzmanību smagajam nodokļu slogam, jūnija beigās Latvijas Restorānu biedrība medijos izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka situācijai nemainoties, “tuvāko gadu laikā tiks slēgti 738 restorāni un bezdarbnieku rindas papildinās vismaz 11 tūkstoši cilvēku”. Dažas dienas vēlāk intervijā ar biedrības vadītāju Jāni Jenzi laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze apdraudēto restorānu skaits jau bija izaudzis līdz tūkstotim. Tomēr, lai arī nozarē redzamas grūtības samaksāt nodokļus, šāds scenārijs ar uzņēmumu masveida slēgšanu nav reālistisks un to faktiski apstiprina arī aprēķinu veicējs.

Puspatiesība- apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Veselības ministrija (VM) nodevusi apspriešanai alkohola patēriņa mazināšanas plānu. Tas līdz ar citiem priekšlikumiem paredz būtiski ierobežot alkohola reklāmu. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa intervijā Latvijas Radio kritizēja šo ieceri. Viņa norādīja, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam, bet tā patēriņš visu laiku audzis. Tas ļaujot secināt, ka reklāma tiešu ietekmi uz alkohola patēriņu neatstāj. Liepiņa savos izteikumos nav precīza.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), uzsverot reformu nepieciešamību kā nosacījumu pedagogu algu palielināšanai, kā pozitīvo piemēru atkārtoti minējis Igauniju – tur skolotāju atalgojums esot lielāks sakārtotas sistēmas, mazāka skolu un skolotāju skaita dēļ. Tā kā premjers Igauniju šādā kontekstā slavē ne pirmo reizi, Re:Check nolēma viņa teikto pārbaudīt un konstatēja, ka Kariņa vēstījumā pieļautas vairākas neprecizitātes. Turklāt ir noklusēts būtisks fakts, proti, algas ir lielākas ne tikai skolu sistēmas reformu, bet arī ik gadus valsts piešķirtā ievērojamā papildfinansējuma dēļ.

Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību portāls riga.lv pēdējos četros gados vismaz 400 000 eiro pilsētnieku naudas izmaksājis “savējiem” jeb partijai Saskaņa pietuvinātajiem, liecina Re:Baltica iegūtie nodibinājuma valdes sēžu protokoli un algu saraksti.

Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.

Maskavā un tās apkaimēs darbojas „melnie kreditori” – mikrofinanšu organizācijas, kas ar maldināšanas palīdzību pārņem parādnieku mitekļus. „Meduzai” izdevās apzināt ap 500 dzīvokļu, kurus īpašnieki bez tiesas lēmuma ir zaudējuši pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr shēma neaprobežojas tikai ar vienkāršu dzīvojamās platības „izspiešanu” – iespējams, tas ir tikai viens no elementiem starptautiskā naudas atmazgāšanas sistēmā. „Meduzas” speciālkorespondents Ivans Golunovs noskaidrojis, kā šī sistēma darbojas.

Iepriekšējo valdību centieni piespiest pašvaldības slēgt pustukšās skolas un samazināt pedagogu skaitu situšies kā pret mūri. Vai to izdosies izdarīt jaunajai izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP)?

Salīdzinot Latviju ar Igauniju, politiķi nereti uzsver, ka tur pedagogi pelna gandrīz divreiz vairāk skolu tīkla reformas dēļ. Taču tā ir tikai puse taisnības. Igaunija ne tikai reorganizē skolas, bet arī katru gadu ievērojami palielinājusi valsts finansējumu pedagogu algām.

Alūksnes pilsētas sākumskola ar 377 bērniem ir pašlaik lielākā novada skola, bet tikai 10 kilometrus attālā Bejas pamatskola ar 63 skolēniem – otrā mazākā. Pirmajā skolotāju vidējā alga ir 740 eiro pirms nodokļiem, otrajā – tikai 360.

Pērn 167 vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo viņi bijuši vardarbīgi pret bērniem. Taču divu tiesvedību analīze liecina — Latvijā trūkst kopīgas izpratnes, kā palīdzēt bērniem, kuri paliek vecāku attiecību lauskās.

Aiziešanai no agresīvā vīra Līga iekšēji gatavojās divus gadus. To beidzot izdarīt palīdzēja vairāki notikumi, ieskaitot meitas bērnu dārza ziņojumu sociālajam dienestam.

Sievietes slepkavība Tukuma rajonā kļuva par iemeslu, lai policija fundamentāli mainītu veidu, kā strādāt ar vardarbības noziegumiem. Tagad no viņiem mācās citi reģioni.

Stāstot par pārdzīvoto, viņa vienlaikus histēriski smējās un ik pa laikam slaucīja asaras. Neticēja, ka tas noticis ar viņu. Skaistā un inteliģentā sieviete dzīvoja lielā privātmājā, audzināja trīs bērnus, atbalstīja vīru, kurš attīstīja biznesu. Līdz viņš viņu izmeta uz ielas. Nomainīja mājai atslēgas. Atstāja uz sagraizīta spilvena nazi – tikai pabiedēšanai. Runāt viņa vēl nav gatava, jo notiek cīņa par bērniem un īpašuma dalīšana. Taču viņas un vēl kādas citas sievietes stāsts, kas nonāca līdz Re:Baltica, bija pēdējie grūdieni tematam, ko vairākus gadus atlikām – vardarbība ģimenē.

No visiem Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekiem pēdējos trīs gados gandrīz puse ir bijuši aktīvi Saskaņas biedri un ziedotāji vai partijas politiķu radi. Turklāt proporcija par labu “politiskajiem nodarbinātajiem” ar gadiem birojā auga, liecina Re:Baltica iegūtie biroja darbinieku štatu saraksti, kuri salīdzināti ar partiju finansētāju datu bāzi, partijas mājas lapu un darbinieku profiliem sociālajos tīklos.

Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.

Saskaņas valdes loceklis un megaziedotājs Aivars Bergers saņēmis lielus pārskaitījumus no naudas atmazgāšanā izmantotām ārzonu firmām, bet neko vairs neatceras.

Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.

Par spiegošanu Krievijas labā notiesātajam Jurijam Stilvem vajadzēja fotografēt naftas produktu noliktavas, sakaru torni pierobežā un noskaidrot, kādu apakšveļu valkā Latvijas karavīri.

Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.

Re:Baltica rīcībā nonākuši dokumenti dod retu iespēju ieskatīties, kā Kremļa propagandisti ikdienā diktē saturu un finansē Baltijā strādājošās “neatkarīgās” ziņu vietnes Baltnews.