NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Laba pētnieciskā žurnālistika nav hobijs. Tā ir profesija: bieži vientuļš, dažreiz drosmīgs, nopietns pilnas slodzes darbs, kas prasa gan laiku, gan naudu, ar ko šo laiku finansēt. Tā ir dārga, tāpēc pētniecība ir pirmais, no kā mediji krīzē atsakās. Bet bez tās nav iespējams saprast valstī notiekošo un prasīt atbildību.
Mēs to darām kā bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, atdodot sava darba rezultātus brīvai publicēšanai.
Mēs izvēlamies, ko pētīsim, jo uzskatām to par svarīgu Latvijas sabiedrībai, nevis to vēlas īpašnieki, reklāmdevēji vai donori. Tāpēc mēs varam pētīt nevienlīdzību, naudas atmazgāšanu un korupciju.
Mēs neshēmojam un maksājam visus nodokļus. Mēs rakstām grantu pieteikumus un nopelnām pašas, pasniedzot augstskolās, vadot pasākumus vai rakstot filmu scenārijus. Bet tas mums atņem laiku žurnālistikai.
Tāpēc mums ir svarīgs Jūsu atbalsts - ziedojiet un kļūstiet par daļu no Re:Baltica kopienas!
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.
Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
Šonedēļ vairāki mediji publicēja ziņu, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konsilijs iesaka atlikt pašvaldību reformu. Ziņa bija balstīta LZA sagatavotajā informācijā, kas noklusē būtiskus faktus un tādējādi maldina. Tā nepasaka, ka vairāki konsilija dalībnieki pārstāv pretēju pozīciju, un nenorāda, ka dalībnieku atlase nav politiski neitrāla. Lai gan konsilijs pretendē uz akadēmisku ekspertīzi, puse tā dalībnieku pārstāv vienu politisko spēku – opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – vai tā vadītās pašvaldības.
Konsilijs jeb sanāksme par pašvaldību reformu LZA notika novembra sākumā. Relīze par pasākumu izplatīta tagad, jo ir tapis ziņojums – 52 lappušu garu pasākuma izklāsts un gala secinājumi. Tā autore LZA akadēmiķe, ekonomiste Raita Karnīte iepriekš stāstījusi, ka konsilijs rīkots pēc pašvaldību iniciatīvas – vietvaras uzrunājušas Zinātņu akadēmiju un organizācija reaģējusi. Diskusijas mērķis bijis “izmantot LZA ekspertīzes funkciju”.
LZA relīzē uzskaita virkni administratīvi teritoriālās reformas trūkumu un norāda – konsilijs iesaka atlikt administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši tās vispusīgu analīzi un ar pierādījumiem izskaidrojuši tās priekšlikumus sabiedrībai. No relīzes noprotams, ka tā uzskata tajā uzskaitītie konsilija dalībnieki – kopumā 22 cilvēki. Sarakstā gan ir vismaz trīs cilvēki – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults, Saeimas deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs un ministrijas piesaistītas eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs – par kuriem zināms, ka viņi reformu atbalsta. To, ka viņu nostāja ir pretēja relīzē paustajam, var uzzināt, tikai izlasot 52 lappuses garo ziņojumu. Saite uz ziņojumu bija iekļauta LZA relīzē, taču ne aģentūras LETA ziņā, ne vairuma citu mediju pārpublicētajā informācijā tā vairs nebija atrodama.
Ekspertu atlasei ir vēl kāda īpatnība. Vismaz puse visu dalībnieku saistīti ar ZZS – partiju, kas Saeimā strādā opozīcijā un aktīvi iebilst pret reformu. Vienīgā, kam norādīta partijas piederība, ir Saeimas deputātei Danai Reizniece-Ozola. Taču ZZS piederīgs ir gan Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, gan Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, gan pašas LZA pārstāvji – tās prezidents Ojārs Spārītis un Baiba Rivža. Bet, piemēram, Lilita Seimuškāne minēta kā LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes pārstāve, nenorādot, ka viņa ir arī ilggadēja darbiniece Ventspils domē un tās vadītāja Aivara Lemberga tuva sabiedrotā. Ventspili reformas gaitā plānots apvienot ar Ventspils novadu, un Lembergs ir ass reformas kritiķis. Arī pārējās konsilijā pārstāvētās pašvaldības ir ZZS politiķu vadītas.
Karnīte neobjektīvai konsilija dalībnieku izvēlei nepiekrīt un Re:Check stāsta, ka tie atlasīti “tā, lai būtu dažādi”. Viņa norāda, ka eksperti ir ne tikai valsts institūciju pārstāvji un akadēmiķi, kas ar šo jautājumu nodarbojoties, bet arī pašvaldību pārstāvji: “Es viņus uzskatu par ekspertiem, jo eksperts ir cilvēks, kurš pārzina savu jomu.” Vai objektīvs var būt konsilijs, kurā sasaukti lielākoties ar vietējām varām cieši saistīti cilvēki, kuru reforma tiešā veidā ietekmēs un kuru nostāja jau zināma kā klaji negatīva? Karnīte norāda, ka ir daudzas lietas, kuras zina tikai pašvaldība, tuklāt pašvaldību pārstāvji esot runājuši maz. “Pretējai pusei bija iespēja pārliecināt par pretējo. Viņi to nespēja,” saka Karnīte.
LZA regulāri rīko konsilijus par sabiedriski svarīgiem jautājumiem. Izskanējusi arī kritika – piemēram, pērn tās konsilijs aicināja atlikt Stambulas konvencijas ratifikāciju, pēc kā saņēma 33 zinātnieku pārmetumus par tajā pieļauto tendenciozitāti un neatbilstību zinātniski kvalificētam spriedumam.
Secinājums: Zinātņu akadēmija, izplatot informāciju par tās sasaukto konsiliju pašvaldību reformas vērtēšanai, noklusē būtiskus faktus. Ne visi tās dalībnieki piekrīt pēc pasākuma formulētajai pocīcijai. Tā arī nenorāda, ka liela daļa cilvēku, ko LZA sauc par ekspertiem, pārstāv vienu politisko spēku, kas Saeimā strādā opozīcijā un ir pret reformas īstenošanu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
