Otrais pasaules karš sākās Polijas pašas vainas dēļ, Molotova – Ribentropa pakts Baltijas valstīm bija izdevīgs, un Padomju Savienība to parakstīja tikai, lai pasargātu sevi. Šādus vēstījumus ietver Krievijas Ārlietu ministrijas un Kremļa propagandas mediju vēstures interpretācijas centieni. PSRS pilnībā attaisnojošo retoriku, kas vēsturisko notikumu astoņdesmitgadē pārpludina Krievijas oficiālos informācijas kanālus, sociālajos tīklos mēģina izplatīt arī Latvijas aktīvisti. Tiesa, bez īpašiem panākumiem.

Ķīnas maigās varas fokuss Baltijā – Tibetas un cilvēktiesību problēmu aizvākšana no dienaskārtības un sava pasaules redzējuma propaganda caur Konfūcija institūtiem.

Jaunākās paaudzes mobilo tīklu attīstību gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē būtiski ietekmē ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Apzinoties gan ģeopolitisko situāciju, gan potenciālos izspiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās pēc Briseles padoma, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā.

Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs pagaidām ir salīdzinoši sīkas, taču ķīnieši ir nolūkojuši vairākus lielus, stratēģiskus infrastruktūras objektus, kuros vēlētos ieguldīt, bet līdz šim tie nav bijuši pieejami.

Patiesība – apgalvojums atbilst patiesībai, izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms.

Valsts prezidents Egils Levits kā vienu no savām prioritātēm min valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām. Šim mērķim 5 miljoni eiro paredzēti arī jaunā budžeta projektā. Levits norādīja, ka situācija Lietuvā un Igaunijā ir labāka – tur finansējums ir desmitreiz dāsnāks, salīdzinot ar naudu, ko partijām piešķir šobrīd. Re:Check pārbaude apstiprina, ka prezidentam ir taisnība un kaimiņos tiešām valsts partijām izmaksā krietni lielākas summas.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Jaunā mācību gada sākumā daudz runāts par pedagogu trūkumu Latvijas skolās. Uz krīzi norāda arī Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (Gods kalpot Rīgai) un min konkrētus skaitļus. Pēc viņas teiktā, tuvākajos 2 – 3 gados no darba aiziešot trešdaļa Latvijas skolotāju – proti, tie, kas pašlaik esot pensijas vecumā. Vai Aldermanes teiktais atbilst patiesībai?

Ķīnas ietekmes pieaugums pasaulē – un tā sekas – pēdējos gados ir viens no galvenajiem tematiem starptautiskajās attiecībās. ASV tirdzniecības karš, Eiropas Savienības mēģinājums formulēt vienotu politiku iepretim Ķīnas mēģinājumiem veidot individuālas attiecības ar grupām ES iekšienē, Ķīnas apjomīgā investīciju programma jaunas infrastruktūras radīšanai kravu pārvadājumiem pa “jauno zīda ceļu” – tas viss attiecas arī uz mums.

“Savējo” algošana Rīgā pēdējos piecos gados izmaksājusi vismaz 3,7 miljonus eiro, sadalot uz ne mazāk kā 70 cilvēkiem.

Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.

Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.

Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.

Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.