Skolotāji par algām vairs nesūdzas, taču izglītības sistēmas galvenās problēmas nav atrisinātas. Dziļā plaisa starp mācību sasniegumiem laukos un pilsētās nav sarukusi, pedagogu trūkst un arvien vairāk bērnu nonāk privātskolās.
Piedāvājam daļu no RSU pētnieku apkopotajiem informācijas manipulācijas un reputācijas graušanas paņēmieniem. Tos papildinām ar sociālo mediju diskusijās atrastiem piemēriem
Kad īsi pirms jaunā mācību gada Daugavpilī runājam ar topošo septītklasnieku Artjomu Terjohinu un viņa tēti Pāvelu, lielu satraukumu par gaidāmajām izmaiņām - pāreju uz mācībām tikai valsts valodā - viņos nejūt. Mūsu sarunā latviski puisis atbild gandrīz tikai ar “jā” un “nē”.
Ar Danielu iepazinos pirms sešiem gadiem. Toreiz viņš plānoja stāties tehnikumā, ko arī izdarīja, bet nepabeidza. Viņam piedzima dēls. Danielam tobrīd bija 17, viņai - 16. Tagad viņš cenšas veidot karjeru un stiprināt ģimeni. Vai viņam izdosies izkulties no pagātnes slazda?
Attālināto mācību laikā no pamatizglītības - kas Latvijā ir obligāta - atbiruši vismaz 40 audzēkņi. Iemeslus iestādes vēl skaidro, bet sociālā darbinieka praksē Āgenskalnā pieredzētais vedina domāt, ka pie vainas daudzviet ir nabadzība un palīdzēt nespējīgi vecāki.
Attālināto mācību laikā Kārlis no skolēna ar labām atzīmēm iekļuva to pusaudžu rindās, kam draudēja palikšana uz otru gadu. Nelīdzēja nedz draudi, nedz mammas asaras.