Izskatās, ka daži Rīgas baņķieri pacēluši noziedzīgus finanšu pakalpojumus jaunā līmenī un sākuši nodot franšīzē pamācības krāpšanā.

No vairākām nerezidentu apkalpošanā specializētām Latvijas bankām noplūduši dokumenti liecina, ka ar to darbinieku līdzdalību tapušas instrukcijas klientiem, kā izmantot ar bankām saistītas, ārzonās reģistrētas “tukšās” kompānijas, lai atmazgātu naudu vai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Mūsu kolēģi no ICIJ, Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija, 9.maijā publiskos datu bāzi no “Panamas failiem” par vairāk nekā 200 000 ārzonu uzņēmumiem un to patiesajiem īpašniekiem.

Panamas failos — Lembergi, Gulbji, Ķirsons un jaunais airBaltic investors

Kopš “Panamas skandāla” sākuma, kurā ārzonu izmantošanā savu īpašumtiesību slēpšanā pieķerti jau 12 valstu vadītāji un vairāk nekā 120 politiķu, centrālais jautājums Latvijā bija — kādi latvieši parādās failos? “Re:Baltica” kā Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija (ICIJ) dalībnieks, kam ir pieeja datubāzei, tajā neatrada vadošus politiķus, bet Latvijas miljonārus un sabiedrībā zināmus uzņēmējus gan.

Kamēr bijušajās Padomju Savienības valstīs Latvija ir zināma kā naudas atmazgāšanas paradīze, mūsu banku uzraugs izliekas, ka viss ir kārtībā. Vai tā ir? Re:Baltica apkopoja zināmos naudas atmazgāšanas gadījumus, kuros izmantotas Latvijas bankas.

ASV spiediens liek Latvijai iegrožot bijušās PSRS valstu darboņu netīrās naudas atmazgāšanu caur tās nerezidentu bankām.

Latvijas politiķi un banku uzraugi gadiem pasīvi noskatījās, kā caur tās bankām atmazgā bijušās PSRS valstīs nozagtus miljonus. Pēkšņi banku regulators sācis skarbi rīkoties, piespriežot rekordsodu Ukrainas “Privatbank” un ierobežojot starptautiski pazīstamo «veļasmašīnu»,  Trasta komercbanku. Pirmdien no amata atkāpās banku regulatora vadītājs Kristaps Zakulis. Ja viņš nebūtu aizgājis pats, Latvijas bankas vadītājs un finanšu ministrs būtu prasījuši Saeimai viņu atlaist. Kāpēc tas notiek?

Lai veidotu sabiedrības un politiķu viedokli, nerezidentu banku biznesu lobē gan banku un uzņēmēju asociācijas, gan jaunveidota domnīca.

Oktobra beigās Mālpils muižā, gardēžu galamērķī nepilnus 50 kilometrus no galvaspilsētas Rīgas, Latvijas ekonomiskās un politiskās elites pārstāvji bija ieradušies iepazīties ar jaunas domnīcas sagatavotu ziņojumu par Latvijas konkurētspēju.

2015.gadā pavasarī Moldovas sabiedrība uzzināja par vērienīgu valsts apzagšanu. No trim bankām bija izpumpēts miljards. Nauda aizgāja caur Latvijas banku. Kā tas notika?

Tālu no savu valstu nodokļu dienestiem, naudu Šveices bankā glabāja vēlāk negodā kritušais baņķieris Antonovs, Igaunijā dzimis reklāmas guru un Baltijas naftas tirgoņi, liecina no HSBC bankas noplūdusī informācija par aptuveni 240 miljonu dolāru saistību ar baltiešu kontiem.

Neo lietā par “cietušo” atzītā kredītiestāde varētu būt ABLV Bank.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns jeb tā dēvētais Neo 2010.gada sākumā publiskoja datus par dažādu valsts un pašvaldību uzņēmumu un iestāžu darbinieku atalgojumu, tostarp Parex bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), Latvenergo un Latvijas Bankā.

„Atbildētājiem, kas gandrīz trīs gadus spiesti iztikt ar minimālajai algai ekvivalentu naudas summu un kuru visi agrākie uzkrājumi ir apķīlāti, šobrīd nav iespējams pašiem samaksāt tūkstošos latu izsakāmu valsts nodevu.” Šis ir citāts no bijušo „Parex bankas” īpašnieku un savulaik Latvijas bagātāko iedzīvotāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka šovasar tiesai iesniegtā lūguma atbrīvot viņus no 3115 latu lielas valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzību.