Saeima šajā sasaukumā gan ratificēja Stambulas konvenciju, gan nobalsoja par izstāšanos no tās, izraisot vienu no lielākajām protesta demonstrācijām pēdējā desmitgadē. Izšķiroša loma abos lēmumos bija Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kas vairākkārt krasi mainīja nostāju.
ĪSUMĀ “Nākotnē nav nekādu cerību par ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” divas nedēļas pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā sacīja tā laika premjers Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, Latvijai pilnībā jāvirzās prom no sadarbības ar Maskavu. JV bija pie varas…
Kad Saeimā sprieda, vai partijām jāatvēl vairāk valsts naudas, kā piemēru piesauca pārējās Baltijas valstis. Tur finansēja pat desmit reižu dāsnāk. Tagad kaimiņus esam ne vien panākuši, bet pat apsteiguši.
No vienaldzīga “tā ir ģimenes lieta” līdz vismaz 10 000 balsīm, kuras Doma laukumā kliedz “sieviešu sišana nav mūsu vērtība”. Cīnīties pret vardarbību Latvijā reizēm mudināja Eiropa, citreiz savācās paši. Bet ir arī likumi, kas rakstīti ar asinīm.
Valērijs Engels, kurš pirms desmit gadiem regulāri nodarbojās ar propagandu par fašisma atdzimšanu Latvijā, pārmeties uz jaunu tematu – rusofobiju Eiropā. Tāpat kā agrāk, par to maksā Pravfonds - Krievijas maigās varas fonds tautiešu aizsardzībai ārzemēs. Taču tagad tas ir pakļauts ES sankcijām.
Sankcijām pakļauto Krievijas oligarhu Pjotru Avenu Latvijā apciemojis augsti stāvošs Krievu Pareizticīgās baznīcas pārstāvis, kurš tobrīd pārstāvēja tās intereses Ungārijā, liecina Re:Baltica rīcībā esošā informācija. Tieši šī valsts regulāri lobē Avena svītrošanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta.