Zāles lētas, rindas pie ārstiem – īsas. Izglītība vienlīdz laba neatkarīgi no dzīvesvietas, augstskolas starp labākajām pasaulē. Ekonomika strauji aug, birokrātija sarūk. Minimālā alga ir puse no vidējās un par vienīgo mājokli nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tāda būtu dzīve Latvijā, ja būtu sasniegti mērķi, ko valdības atkal un atkal raksta savos darba dokumentos.
Baltijas valstis atklāti gatavojas krievvalodīgo deportācijām, lai beidzot atrisinātu savu nepilsoņu problēmu. Ar šādu kliedzošu apgalvojumu pagājušajā nedēļā nāca klajā Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM), prezentējot kopā ar Baltkrieviju tapušo ziņojumu “par cilvēktiesību situāciju noteiktās valstīs.”
Saeima šajā sasaukumā gan ratificēja Stambulas konvenciju, gan nobalsoja par izstāšanos no tās, izraisot vienu no lielākajām protesta demonstrācijām pēdējā desmitgadē. Izšķiroša loma abos lēmumos bija Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kas vairākkārt krasi mainīja nostāju.
ĪSUMĀ “Nākotnē nav nekādu cerību par ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” divas nedēļas pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā sacīja tā laika premjers Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, Latvijai pilnībā jāvirzās prom no sadarbības ar Maskavu. JV bija pie varas…
Kad Saeimā sprieda, vai partijām jāatvēl vairāk valsts naudas, kā piemēru piesauca pārējās Baltijas valstis. Tur finansēja pat desmit reižu dāsnāk. Tagad kaimiņus esam ne vien panākuši, bet pat apsteiguši.
No vienaldzīga “tā ir ģimenes lieta” līdz vismaz 10 000 balsīm, kuras Doma laukumā kliedz “sieviešu sišana nav mūsu vērtība”. Cīnīties pret vardarbību Latvijā reizēm mudināja Eiropa, citreiz savācās paši. Bet ir arī likumi, kas rakstīti ar asinīm.