Kā ZZS “apmeta kažoku” Stambulas konvencijas jautājumā

Saeima šajā sasaukumā gan ratificēja Stambulas konvenciju, gan nobalsoja par izstāšanos no tās, izraisot vienu no lielākajām protesta demonstrācijām pēdējā desmitgadē. Izšķiroša loma abos lēmumos bija Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kas vairākkārt krasi mainīja nostāju.

Pirmoreiz stingri pret konvenciju ZZS iestājās 2018. gadā. Viņu Saeimas frakcijā paviesojās katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un pārliecināja, ka dokumentu nevar atbalstīt. 

Līdz tam partijas attieksme bija mērena. Turklāt tieši laikā, kad valdību vadīja ZZS premjers Māris Kučinskis (tagad Apvienotajā sarakstā), Latvija spēra pirmo būtisko soli konvencijas virzienā, to 2016. gadā parakstot. Pēc tam dokuments iestrēga ideoloģiskos strīdos, un nebija šaubu, ka zaļzemenieki ratifikāciju neatbalstīs. Viņi stāstīja, ka iebilst pret “genderismu” un vispār konvencija esot ceļš uz viendzimuma laulībām. 

Cena par vietu pie valdības galda

Viss mainījās 2023. gada vidū, kad Saeima vēlēja jaunu valsts prezidentu. Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī nonāca, pateicoties tā laika opozīcijas partiju – ZZS un Progresīvo – balsīm. Kuluāros sprieda, ka apmaiņā pret šo atbalstu viņiem apsolīta vieta valdībā. 

Drīz pēc tam premjers Krišjānis Kariņš (JV)  sāka sarunas par koalīcijas paplašināšanu. Tieši tajās pirmo reizi izskanēja, ka ZZS būtu gatava atbalstīt konvenciju, bet ar atsauci uz Satversmi. 

Pie šīs pozīcijas viņi pieturējās arī pēc pāris mēnešiem, kad Kariņš jaunu koalīciju nesavāca, atkāpās un septembrī par ministru prezidenti kļuva Evika Siliņa (JV). Viņas izveidotā koalīcija – Jaunā vienotība, ZZS un Progresīvie – Stambulas konvencijas ratificēšanu iekļāva valdības rīcības plānā.

Pieņem bez aizķeršanās

“Vardarbībai ir jāpieliek punkts un šis [konvencijas ratificēšana] noteikti ir viens no soļiem, kā to izdarīt,” dienu pirms izšķirošā balsojuma 2023. gada novembra beigās teica ZZS frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. 

Lai gan ZZS balsoja par, piecas stundas ilgajās debatēs neviens no tās deputātiem nekāpa tribīnē, lai dokumentu aizstāvētu. Taču partijas nosaukums sēdē izskanēja bieži – opozīcijas pārmetumos. Piemēram, Edvards Smiltēns (AS) sacīja: “ZZS, mēs ļoti labi zinām, nekādu principu nav. Tā ir cena par būšanu valdībā.” Savukārt Jānis Vitenbergs (NA) zaļzemniekus aicināja “nākt pie prāta”.

Konvenciju ratificēja kopā ar deklarāciju, kurā uzsvērts, ka Latvija dokumentu piemēros “Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros”. Tajā arī paskaidroja, ka konvencijā lietotais termins “sociālais dzimums” neuzliek pienākumu mainīt Latvijas izpratni par dzimumu. Labklājības ministrs, kura resora atbildībā ir cīņa pret vardarbību, bija ZZS ministrs Uldis Augulis.

Klusums pirms vētras

Turpmākos divus gadus konvencija politiskajā dienaskārtībā nebija aktuāla un izskatījās kā atrisināts jautājums. 

Bet 2025. gada septembrī opozīcijā esošā Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts  un Latvija pirmajā vietā ierosināja parlamentam no tās izstāties. Jau pirmajā balsojumā par priekšlikuma nodošanu parlamenta komisijām viņiem pievienojās arī valdībā esošā ZZS.

Sākumā apgalvoja, ka tikai vēlas novērtēt, kas paveikts. “Par konvenciju mūsu viedoklis pēc būtības nav mainījies. Jautājums ir par to, kas tika solīts, kad konvenciju apstiprinās un kādi ir reālie darbi. Jā, ir veikti uzlabojumi attiecībā uz to, kā vardarbība tiek novērsta un kā valsts cīnās pret vardarbību, bet vai tas ir šīs konvencijas nopelns? Es teiktu, ka tas ir rūpīgi jāizvērtē,” sabiedriskajam medijam skaidroja Rokpelnis. 

Taču balsojuma dienā partija izsūtīja paziņojumu, kurā dokuments pēkšņi pārvērtās par “kreisi noskaņotas ideoloģijas popularizēšanu”. Tās aizsegā tiekot apmaksāti pētījumi, “kas ir tiešā pretrunā latviskajām vērtībām”. 

Partija nekonkretizēja, kas tieši viņus satrauc, taču jau gadiem dažādi konvencijas pretinieki ir izplatījuši mītus – piemēram, ka tās dēļ nāksies uzņemt migrantus, legalizēt viendzimuma laulības un skolās būs jāmāca par dzimumu maiņu. 

Denonsē par spīti sabiedrības protestiem

Jau mēnesi vēlāk – 23. oktobrī – Saeima par izstāšanos no konvencijas balsoja pirmo reizi, bet 30. oktobrī pieņēma galīgajā lasījumā. 

Līdzīgi kā debatēs par konvencijas ratificēšanu arī šoreiz ZZS tikpat kā klusēja. No Saeimas tribīnes izstāšanos aizstāvēja tikai Gunārs Kūtris. Viņš uzskaitīja konvencijai it kā piemītošos dažādos riskus, tostarp – ka būšot jāveido “gan nebinārās tualetes, gan nebinārie cietumi”.

Jāatzīmē, ka četri ZZS deputāti pēdējā balsojumā nepiedalījās. Delfi viņiem lūdza skaidrot. Gundars Daudze teica, ka tā lēmusi viņa partijas Latvijai un Ventspilij valde. Jānis Vucāns uzsvēra, ka nav pamata mainīt iepriekšējo lēmumu. Līga Kozlovska nebalsoja, jo neesot mainījusi domas. Savukārt Andris Bērziņš sacīja, ka “konvencijā 90% ir atbalstāmi punkti, bet 10% ir diskutabli jautājumi”.

Kamēr politiķi manevrēja gan gaiteņos, gan sociālajos medijos, sadusmotie iedzīvotāji izgāja ielās. Pirmajā prtoestā pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas sanāca ap 5000, bet vēlāk Doma laukumā protestēja vismaz 10 000 cilvēku, tostarp liela daļa jauniešu. 

Prezidents Rinkēvičs izstāšanās likumu neizsludināja un atgrieza to otrreizējai caurlūkošanai. Par tālāko lems nākamā Saeima.

Autore: Inese Braže
Redaktore: Sanita Jemberga
Ilustrācijas, tehniskais atbalsts, sociālie mediji: Ieva Strazdiņa