Cīņa pret vēja turbīnām, iedomātu mošeju apkarošana, stāsti par nozagtām vēlēšanām – pašvaldību vēlēšanās Igaunijas populisti izmantoja tos pašus tematus, ko viņu domubiedri Latvijā.
Eiropas digitālo pakalpojumu likumu gaidīja kā rīku, kas liks sociālajiem medijiem – tādiem kā Facebook vai TikTok – ievērot pašu noteikumus un padarīs šo vidi drošāku. Eksperiments rāda, ka plaformas lietotāju prasības dzēst nelikumīgu saturu ievēro uz papīra, bet Baltijā reaģē gandrīz tikai uz regulatoru lūgumiem.
Līdz ar centieniem mazināt klimata pārmaiņas un arvien jaunām vides prasībām lauksaimniecībā pieaug arī ar to saistītā maldināšana. To dara gan sociālo mediju maldinātāji, gan populisti politiķi, galvenokārt biedējot sabiedrību ar lauksaimnieku nespēju izturēt daudzās vides prasības, kas varot novest līdz pārtikas nepietiekamībai. Kāpēc šie vēstījumi var kļūt arvien spēcīgāki un plašāki?
Re:Check analizē, kā pēdējos gados izveidotās aktīvistu biedrības cīņā pret vēja parkiem izmanto sazvērestības teorijas, Krievijas naratīvus un cita veida dezinformāciju
Piedāvājam daļu no RSU pētnieku apkopotajiem informācijas manipulācijas un reputācijas graušanas paņēmieniem. Tos papildinām ar sociālo mediju diskusijās atrastiem piemēriem
Šovasar Baltijas valstīs – īpaši Lietuvā un Igaunijā – pastiprinājusies dezinformācija, ka pie varas esošie cenšas tās ieraut karā pret Krieviju. Valdības jau lemjot par savu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, Lietuvā ārlietu ministrs ar ģimeni pametot valsti, bet Latvija provocējot Austrumu kaimiņu ar kodolkaru. Skaidrojam, kas un kur Baltijas valstīs šos maldus izplata.