Kāpēc Zaļā kursa pretinieki biedē cilvēkus ar pārtikas trūkumu?
Līdz ar centieniem mazināt klimata pārmaiņas un arvien jaunām vides prasībām lauksaimniecībā pieaug arī ar to saistītā maldināšana. To dara gan sociālo mediju maldinātāji, gan populisti politiķi, galvenokārt biedējot sabiedrību ar lauksaimnieku nespēju izturēt daudzās vides prasības, kas varot novest līdz pārtikas nepietiekamībai. Kāpēc šie vēstījumi īpaši Austrumeiropā var kļūt arvien plašāki?
Par spīti gadu desmitiem ilgiem maldinātāju centieniem vairums Eiropas iedzīvotāju tic klimata pārmaiņām un iestājas par to mazināšanu. Šopavasar veiktajā Eirobarometra aptaujā ap 80 % iedzīvotāju pauda atbalstu ES Zaļā kursa mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Taču aptuveni puse arī atzīst, ka viņiem ir grūti informatīvajā telpā atšķirt uzticamu informāciju par klimata pārmaiņām no neuzticamas.
Kas un kā maldina par Zaļo kursu?
Labējās populistu partijas jau gadiem vēršas pret ES klimata mērķiem jeb Zaļo kursu. Vienas stāsta, ka klimata pārmaiņas ir izdomāta problēma, citas – to esamību nenoliedz, taču uzsver, ka zaļā politika kaitē vietējām ekonomikām, tāpēc aicina nedarīt neko vai darīt ļoti maz. Lauksaimniecības nozare rada aptuveni 11 % ES emisiju. Galvenokārt liellopu audzēšanas un minerālmēslojuma dēļ. Intensīvā lauksaimniecība arī samazina bioloģisko daudzveidību un degradē augsni, kā rezultātā sarūk dabas spēja cīnīties pret klimata pārmaiņām un to sekām. Zaļā kursa politika paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti – vērienīgi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un īstenot pasākumus, lai daba var absorbēt vairāk šo gāzu.
Sabiedrību ir viegli sasniegt ar vēstījumiem, ka jebkādi ierobežojumi un papildu prasības apdraudēs vietējos zemniekus, tradicionālo dzīvesveidu un pat pārtikas pieejamību, un populisti to arī dara.
Labs piemērs ir Polija, kur ap 40 % iedzīvotāju dzīvo ārpus pilsētām un lauksaimniecībai arvien ir liels īpatsvars valsts ekonomikā. Mēnesi pirms 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanām lielākās opozīcijas partijas Likums un taisnīgums līderis Jaroslavs Kačiņskis apgalvoja, ka Eiropas Zaļais kurss būs Polijas lauksaimniecības beigas. Zaļais kurss bija arī viens no galvenajiem tematiem šogad Polijas prezidenta amatā ievēlētā Karola Navrocka retorikā. Viņš to plaši kritizēja, tajā skaitā stāstot, ka Zaļais kurss nozīmē augstas elektrības cenas, kas apdraud lauksaimniecību un uzņēmējdarbību.
Līdzīgas tendences ir arī citās valstīs. Francijas Nacionālās apvienības vadītājs Žordans Bardella paudis, ka Zaļā kursa dēļ tūkstošiem lauksaimnieku vairs nevar nopelnīt iztiku. Savukārt Nīderlandes Demokrātijas foruma galva Tjerī Bodē stāstījis, ka “absurdie klimata plāni” apdraud pārtikas pieejamību Eiropā. Līdzīgus vēstījumus paudušas arī citas labējo populistu partijas, piemēram, Nīderlandes Zemnieku-pilsoņu kustība, Spānijas VOX un Vācijas Alternatīva Vācijai. Vēstījuma izplatīšanā iesaistītās arī lobijorganizācijas, kas pārstāv ķimikāliju ražotāju intereses.
Kāpēc populisti spēj uzrunāt lauksaimniekus?
Populisma raksturīgākā iezīme ir tautas jeb “parasto cilvēku” pretnostatīšana kādai elitei. Pēdējos gados galēji labējie spēki arvien vairāk izceļ pretstatu starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem un viņu nereti atšķirīgo skatījumu uz klimata pārmaiņām. Viņi izmanto lauku iedzīvotāju bažas par lauksaimniecības koncentrēšanos lielu uzņēmumu rokās, nabadzību laukos un iedzīvotāju aizplūšanu uz pilsētām.
Helsinku Universitātes sociologs Pjotrs Žuks, kurš pētījis labējo populismu savā dzimtajā Polijā, Re:Baltica skaidro, ka labējie populisti pasniedz Zaļo kursu kā “kosmopolītiskās Briseles elites” izgudrojumu, kas ir pretrunā ar valstu nacionālajām interesēm un tradīcijām. “Lauku apvidos – neatkarīgi no tā, vai tie ir Polijā, Francijā vai Čehijā – cilvēki biežāk ir konservatīvāki, nacionālistiskāk noskaņoti un reliģiozāki,” norāda pētnieks. Tādēļ iestāšanās pret Zaļo kursu viņus uzrunā vairāk nekā pilsētniekus.
Žuks jau iepriekš rakstījis, ka Polijā labējās populistu partijas lauksaimnieku atbalstu guvušas, pasniedzot sevi kā viņu vienīgos aizstāvjus. Savukārt zemnieku grūtības – gan ES vides standartus, gan Ukrainas graudu importu – tās prezentēja kā pret Poliju vērstu ārēju spēku uzbrukumu. 2023. gada vēlēšanās Polijas lauksaimnieku vidū atbalsts labējo populistu partijai Likums un taisnīgums bija gandrīz divas reizes lielāks nekā valstī kopumā. Žuks lēš, ka Polijā trūkst spēcīgu kreiso partiju un arodbiedrību, kas aizstāvētu zemniekus. Šo tukšumu aizpildījuši labējie populisti, iekļaujot lauksaimnieku dusmas savā “mēs pret viņiem” naratīvā. Tās vairs nav vērstas pret netaisnīgu ekonomisko sistēmu vai kapitālistiem, bet gan tiem, kas, viņuprāt, apdraud nacionālo suverenitāti: ārvalstu spēkiem, “morālo pagrimumu”, migrantiem un minoritātēm.
Arī citi pētnieki norāda, ka labējie populisti meistarīgi uztver problēmas valstī, taču piedāvā tām viltus risinājumus. Eksperti arī lēš, ka, iestājoties pret labējo populismu, jāņem vērā katras valsts īpatnības un sociālais konteksts.
Kvalitatīvas komunikācijas trūkumu un sabiedrības nespēju orientēties ES politikā izmanto arī pašas lauksaimnieku organizācijas. Piemēram, Latvijā lielākā lauksaimnieku lobijorganizācija Zemnieku Saeima pirms diviem gadiem nepamatoti biedēja, ka toreiz vēl neapstiprinātā Eiropas Dabas atjaunošanas regula un prasība atjaunot kūdrājus atņems pusi no pārtikas ražošanā izmantotās lauksaimniecības zemes. Šo organizāciju vēstījumi – lai arī pasniegti daudz uzmanīgākā formā – nereti sasaucas ar sociālajos medijos bieži izplatītajām sazvērestības teorijām par to, ka ES grib kaitēt tradicionālajai lauksaimniecībai vai pat iznīcināt to. Tā vietā likšot mums ēst no citām valstīm ievestus produktus vai kukaiņus, stāsta sazvērestības teoriju piekritēji, un daudzi tam notic. It kā pārmērīgās vides prasības tiek pasniegtas arī kā veids aizliegt privātīpašuma apsaimniekošanu vai pat nacionalizēt to.
Kāpēc maldinoši vēstījumi varētu iet plašumā?
Lielās zemnieku protestu akcijas virknē ES valstu notika neilgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā. Zaļais kurss bijis aktuāls maldināšanas temats arī dažādu valstu nacionālajās vēlēšanās. Ticams, ka ES klimata centieni būs arī aktuāls temats pirms 2026. gada rudenī gaidāmajām Latvijas parlamenta vēlēšanām. Indikācijas ir jau tagad – likumus, kas ļautu virzīties uz būtisku emisiju samazināšanu, parlaments pieņēma ar minimālu balsu pārsvaru tikai pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem.
Ierastos saukļus, ka Latvija jau tā ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā un zaļā politika ir pārāk dārga, pēdējos mēnešos ir papildinājis vēl viens naratīvs. Vēl nesen valdībā bijušais labējais politiskais spēks Apvienotais saraksts arvien biežāk atkārto, ka zaļie mērķi ir jāatliek, jo visi finansiālie resursi jāvelta Krievijas sakaušanai Ukrainā un Latvijas aizsardzības stiprināšanā. Tādējādi tiek radīta viltus dilemma, maldinot, ka abiem mērķiem vienlaikus strādāt nav iespējams.
Arī Žuks domā, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā veicinās labējo populisma popularitāti. ES valstis vairāk velta aizsardzībai, palielinās energoresursu cena, cilvēki nejūtas droši. “Tas, viss stiprinās nacionālisma un populisma tendences,” norāda pētnieks. Par gaismu tuneļa galā viņš sauc jauniešus, kuriem daudzās valstīs arvien vairāk ir ekoloģiski un kreisi vērsti politiskie uzskati. Viņi arī ir noturīgāki pret labējo populistu propagandu.
Visticamāk, dažādi pārspīlējumi un citādi maldinoši izteikumi pieaugs arī tieši par lauksaimniecību. Viens no iemesliem – Eiropas Komisija nesen publicēja piedāvājumu kopējās lauksaimniecības politikas reformai tās nākamajā periodā – 2028.–2035.gadā. EK rosina samazināt atbalsta griestus lielajām saimniecībām, atvieglot tā saņemšanu jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem, apvienot līdzšinējos divus fondus vienā un samazināt kopējo finansējumu. Cita starpā tā paredz virzīties uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu lauksaimniecību, lai gan vairākas vides organizācijas lēš, ka patiesībā uzsvars uz vidi sarūk. Reforma jau izraisījusi lauksaimnieku protestus Briselē un Strasbūrā. Latvijā tāpat kā citur plašākas diskusijas par to vēl gaidāmas, taču zemkopības ministrs platformā TikTok jau ir paziņojis, ka piedāvājumu neatbalsta, jo tas nozīmēšot – neviens vairs nebūšot atbildīgs par cilvēku nodrošināšanu ar pārtiku.
Bijušās austrumu bloka valstis ir mazāk noturīgas pret labējo populismu un autoritārismu, spriež Žuks. Tāpēc tajās biedēšana ar Zaļo kursu var kļūt populārāka nekā citur ES. Daļa sabiedrības ir vīlusies 90. gadu ekonomiskajā liberalizācijā, valstīs ir zema sociālā uzticēšanās un salīdzinoši vāji mediji, sociālās kustības, arodbiedrības. Bijušajā austrumu blokā daļā sabiedrības ir neapmierinātība ar rietumvalstu turību un ietekmi. Tā iespaidā valstis uzsver savu kultūru un ideoloģisko identitāti, lai līdzsvarotu pārākumu uz pārējās ES fona.
Kāpēc nav pamata biedēt ar lauksaimniecības iznīcināšanu un pārtikas trūkumu?
Pāreja uz klimatam draudzīgu ražošanu un Zaļā kursa mērķu sasniegšana nozīmē, ka daļai lauksaimnieku jāmaina saimniekošanas metodes, jāsadzīvo ar mazāku ražu un lielākām izmaksām. Taču klimata pārmaiņu iegrožošanas mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt pārtikas pieejamību un pasargāt nozari.
Uz lauksaimniekiem attiecas divas Zaļā kursa stratēģijas. Pirmā – No lauka līdz galdam – paredz tādu lauksaimniecību, kas sekmē oglekļa piesaistīšanu no atmosfēras, piemēram, vairāk audzējot pākšaugus un stādot kokus. Ceturtdaļa ES lauksaimniecības zemju jāizmanto bioloģiskai ražošanai, un ES uz pusi mazāk jāpārdod mēslojums, pesticīdi un antimikrobiālie līdzekļi. Tāpat lauksaimniekiem jāsamazina pārtikas zudumi, jāuzlabo dzīvnieku labturība un jāapkaro krāpšana nozarē. Tas jādara, nodrošinot cilvēki ar veselīgu un cenas ziņā pieejamu pārtiku.
Savukārt Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam juridiski aizsargāt vismaz 30 % ES zemes un 30 % jūras teritorijas. Eiropas Savienībai arī jāveic dabas atjaunošanas darbi vismaz piektdaļā ES zemes un jūras teritoriju.
Patlaban publicēta virkne pētījumu par Zaļā kursa ietekmi uz pārtikas audzēšanu. Vairumā secināts, ka kursa dēļ kultūraugu raža saruks. Piemēram, ASV Ekonomikas pētījumu dienests lēš, ka ES tā samazināsies par 12 %. Pie līdzīgiem rezultātiem nonācis arī Eiropas Kopīgais pētniecības centrs. Taču neviens pētnieks nesola ne badu, ne lauksaimniecības sabrukumu.
Šajos pētījumos gan nav analizēts, kā mainītos raža, ja ES neko nedarītu un pieļautu vēl drastiskākas klimata pārmaiņas. Eiropas Komisija kritizē, ka publikācijās par ēdiena pieejamību parasti neņem vērā vairākus citus Zaļā kursa aspektus, piemēram, centienus samazināt pārtikas zudumu un izmaiņas cilvēku uzturā. To savā pētījumā iekļāvis Francijas Nacionālais lauksaimniecības, pārtikas un vides pētniecības institūts.
Pētnieki modelēja vairākus scenārijus, arī tādu, kurā Eiropa samazina pārtikas zudumus un patērē mazāk gaļas, bet vairāk dārzeņu. Viņi secināja, ka kultūraugu raža varētu sarukt par gandrīz 12 %. Samazinājumā lomu spēlētu arī tas, ka vairs nevajadzētu ražot tik daudz barības lopiem. Dzīvnieku produktu apjoms kristos par 13–18 %. Dārzeņu audzētāji pelnītu vairāk, lopkopji – par ceturtdaļu mazāk. Dārzeņu cenas patērētājiem gandrīz nemainītos, bet dzīvnieku produktiem nedaudz saruktu. Iedzīvotāji uzņemtu par 15 % vairāk kaloriju un līdzīgu olbaltumvielu daudzumu.
Atteikšanās no Zaļā kursa nenozīmētu, ka pasaule stāvētu uz vietas un ES nākotnē ražotu tikpat pārtikas, cik tagad. Klimata pārmaiņas jau tagad apdraud lauksaimniecību un pārtikas pieejamību. Nākotnē tas tikai saasināsies.
Raksts sagatavots 2025. gadā ar Eiropas Faktu pārbaudes standartu tīkla (EFCSN) atbalstu projektā Prebunking at Scale.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
