Pagājušonedēļ Eiropas Parlaments ar minimālu balsu pārsvaru atbalstīja Dabas atjaunošanas regulas mīkstinātu versiju, kas paredz līdz 2030. gadam veikt atjaunošanas darbus vismaz 20% ES zemes un jūras teritoriju. Latvijā pret regulas projektu iestājās Zemnieku saeima, Meža īpašnieku biedrība un vēl 15 lauksaimniecības nozares organizācijas, norādot, ka tā dos “bezprecedenta triecienu ekonomikai, pārtikas drošībai un lauku apdzīvotībai”. Sava viedokļa pamatošanai organizācijas izmanto arī konkrētus argumentus, taču Re:Check secināja, ka vairāki no tiem ir nekorekti un maldinoši.
Regulu atbalstīja dabas aizsardzības organizācijas un zinātnieki, tostarp dabas pētnieki no Latvijas. Pret to iestājās labēji noskaņotās Eiroparlamenta partijas. Par regulu izplatījās daudz maldinošas informācijas, tostarp arī Latvijā.
Vai regula no ražošanas izņemtu 30% teritorijas?
Drīzāk nav taisnība
Dienu pirms balsojuma lauksaimniecības lobijorganizācija Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre LTV Panorāmā stāstīja, ka regulas pieņemšana nozīmētu “30% no Latvijas teritorijas izņemt ārā no ražošanas.”
Dzelzkalēja-Burmistre e-pasta sarakstē Re:Check atsaucās uz regulas projekta 10. punktu, kurā bija pausta apņemšanās juridiski aizsargāt vismaz 30% ES zemes un 30% jūras teritorijas (trešdaļai no tām jābūt stingri aizsargātām). Šī prasība no EP atbalstītās versijas tika izņemta. Taču Re:Check secināja, ka arī sākotnējais projekts nenozīmētu, ka no ražošanas būtu “jāizņem” 30%.
Pirmkārt, Dzelzkalēja-Burmistre noklusē, ka Latvijā jau 18,4% sauszemes (ieskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un 15,7% jūras platību ir īpaši aizsargājamas. Sarakstē Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka daļā Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju drīkst veikt saimniecisko darbību, un tā ir taisnība. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī atļautajai saimnieciskajai darbībai šajās teritorijās jau pašlaik pastāv dažādi ierobežojumi.
Otrkārt, nav pamata apgalvot, ka regulas projektā prasītā juridiskā aizsardzība 30 procentiem teritorijas nozīmētu, ka tajos nedrīkst veikt vispār nekādu saimniecisko darbību. Pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā Eiropas Komisija (EK) nav skaidri definējusi, kas ir īpaši aizsargājamas teritorijas, bet EK darba grupas vairākkārt esot paudušas, ka ‘’nekādu saimniecisko darbību”.
Regulā tiešām nebija paskaidrots, ko konkrēti nozīmē “juridiski aizsargāts” un “stingri aizsargāts”. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode sarunā ar Re:Check skaidro, ka “juridiski aizsargātās” būtu teritorijas, kuru mērķis ir dabas aizsardzība, bet kur notiek sabalansēta apsaimniekošana. Kā piemēru Strode minēja dabas parkus, kuros drīkst veikt saimniecisko darbību, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Viņa nosauca, piemēram, izlases un kopšanas cirtes.
Kā minēts, “stingri aizsargātām” būtu jābūt tikai trešdaļai no juridiski aizsargātajām teritorijām. Stingri aizsargātās teritorijas būtu tādas, kuras ir nozīmētas dabas konservācijai un/vai bioloģiskās daudzveidības integritātes un ekoloģiskās struktūras atjaunošanai un kuru dabiskajos procesos cilvēki neiejaucas (precīzu definīciju var izlasīt šeit). Strode skaidro, ka Latvijas izpratnē šīs “stingrās zonas” būtu dabas liegumi, rezervāti, mikroliegumi un noteiktas nacionālo parku zonas.
Tātad regulas projekts paredzēja juridiski aizsargāt 30% zemes un 30% jūras teritoriju. Taču tas nenozīmē, ka “30% no Latvijas tiktu izņemti no ražošanas”. Daļa Latvijas teritorijas jau ir aizsargājama, turklāt platības, uz kurām attiektos stingri samnieciskās darbības ierobežojumi, būtu tikai trešdaļa no šiem 30%.
Vai būtu jāapplūdina puse lauksaimniecības platību?
Nav taisnība
Vēstulē Eiropas Parlamenta deputātiem Zemnieku saeima un 16 citas organizācijas rakstīja, ka regulas priekšlikums apdraud pārtikas ražošanu. To arguments ir regulas projektā paredzētais, ka līdz 2050. gadam vismaz 70 procentos organisko augšņu, kas ir lauksaimnieciski izmantoti nosusināti kūdrāji, jāievieš atjaunošanas pasākumi. Vēstulē teikts:
“Latvijā, tāpat kā Baltijas un Ziemeļvalstīs, to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir augsts organisko augšņu īpatsvars, konkrēti Latvijā sastādot ne mazāk kā 48% no visām lauksaimniecības zemēm. Šādu teritoriju appludināšana (regulā dēvēta par dabīgā hidroloģiskā režīma atjaunošanu) nozīmētu, ka vismaz puse no lauksaimniecības platībām būtu izslēgta no pārtikas ražošanas.”
Taču organiskās augsnes Latvijā neveido 48% no lauksaimniecības zemēm. Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas Latvijā ir 2,4 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), no kuriem 166 tūkstoši jeb 6,9% ir organiskā augsne. Turklāt regulas priekšlikums paredzēja, ka atjaunošanas pasākumi notiktu 70% šo teritoriju, bet hidroloģiskā režīma atjaunošana jeb “applūdināšana” – tikai pusē no šiem 70% jeb 2,5 procentos no kopējām Latvijas lauksaimniecības zemēm.
Iespējams, vēstulē minētie dati ņemti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2017. gada pētījuma Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā. Tajā teikts, ka organiskās un potenciāli organiskās augsnes atrodamas vismaz 48% no kopējā saimniecību skaita. Taču tas nenozīmē, ka organiskās augsnes Latvijā veido 48% no lauksaimniecības zemēm, kā teikts ražotāju vēstulē. Turklāt, kā jau norādīts, applūdināšana neskartu ne tuvu visas oganiskās augsnes.
Uz Re:Check jautājumu, kāpēc vēstulē šādi maldināts, Dzelzkalēja-Burmistre atbildēja, ka Latvijas dati balstās uz vairāk nekā pirms 40 gadiem veiktu augšņu kartēšanu, un patlaban notiek jauna kartēšana. Viņa norādīja, ka ES plānots ieviest vienotu augsnes klasifikācijas standartu un atkarībā no klasifikācijas metodēm organisko augšņu īpatsvars var gan sarukt, gan pieaugt. “Kaut arī šādu vairāku secīgu notikumu attīstību atsevišķas organizācijas mēdz dēvēt par krāsu sabiezināšanu, uzskatām, ka mūsu uzdevums ir sniegt informāciju arī par sliktāko attīstības scenāriju un potenciālo šodienas lēmumu ietekmi uz nākotni,” raksta Dzelzkalēja-Burmistre. Taču, kā minēts, apgalvojumam par 48% nav nekāda dokumentāla pamatojuma un pašlaik pieejamie dati rāda, ka lauksaimniecības platību ar organiskajām augsnēm Latvijā ir daudz mazāk.
Vai viss atjaunošanas slogs gultos uz lauksaimniecības zemi?
Nav taisnība
Zemnieku saeimas vēstulē nav minēts, ka mērķu sasniegšanai daļu atjaunošanas pasākumu var veikt arī nosusinātos kūdrājos, kas nav lauksaimniecības zemes. To dienu pirms balsojuma neminēja arī Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, savā Twitter kontā, vedinot domāt, ka hidroloģiskā režīma atjaunošana notiktu tikai lauksaimniecības zemēs.
Foto: Ekrānšāviņš no Twitter
Regulas projektā bija izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam ieviest atjaunošanas pasākumus vismaz 70 procentos organisko augšņu, kas ir lauksaimnieciski izmantoti nosusināti kūdrāji (pants 9.4). Taču šim mērķim turpat bija minētas vairākas atrunas. Pirmkārt, šos 70% var sasniegt, atjaunojot ne tikai lauksaimniecības zemes, bet arī kūdras ieguves objektu teritorijas. Otrkārt, 20 procentus no atjaunotajām augsnēm var veidot arī nosusināti kūdrāji, kuri bijuši izmantoti vēl citiem mērķiem, kas nebija ne lauksaimniecība, ne kūdras ieguve. To sarakstē Re:Check apstiprināja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Tāpat VARAM norādīja, ka dalībvalsts pamatotos gadījumos varētu noteikt zemākus atjaunošanas mērķus, piemēram, ja atjaunošana var kaitēt infrastruktūrai, ēkām, klimata pielāgošanās mērķu sasniegšanai vai citām sabiedrības interesēm.
Vai atjaunošana nozīmētu purvu, kurā neko ražot vairs nevar?
Drīzāk nav taisnība
Vēstulē hidroloģiskā režīma atjaunošana pielīdzināta applūdināšanai un secināts, ka šīs platības būtu “pilnībā izslēgtas no pārtikas ražošanas”. Arī Dzelzkalēja-Burmistre Panorāmā rādīja uz apstrādātiem laukiem un teica:
“Atjaunot dabisko hidroloģisko režīmu – tas nozīmē neremontēt vairs meliorācijas sistēmas, nojaukt meliorācijas sistēmas. Šeit ir, piemēram, lauki, kur šobrīd tiek iegūta raža, nu un kas tad, kad meliorācijas sistēmu noņem nost? Tad tur ir purvs.”
Sarakstē ar Re:Check VARAM šādu procesa raksturojumu noraidīja, jo regulā tāda nosacījuma nav. VARAM skaidroja, ka to, kādus pasākumus un kurā vietā tos izmantot, noteiks katra dalībvalsts pati savos nacionālajos atjaunošanas plānos. Arī Re:Check regulā neatrada, ka tā paredz kādus konkrētas atjaunošanas metodes vai pasākumus.
Hidroloģiskā režīma atjaunošanas rezultātā var veidot ne tikai purvus, bet arī, piemēram, dažādus zālājus. VARAM norādīja, ka “uz lauksaimniecībā izmantotajām zemēm priekšroka būtu dodama zālājiem.”
Strode skaidroja, ka gadījumos, kad teritorijas ir meliorētas un bez milzīgiem ieguldījumiem tās nevar atjaunot, no bioloģiskās daudzveidības viedokļa šīs platības ir vērts uzturēt kā zālājus, kuri dotu labumu lauku putniem un sugām, kas tur ir pielāgojušās.
Arī vēstulē teiktais, ka regulas dēļ šīs platības būtu “pilnībā izslēgtas no pārtikas ražošanas”, nav taisnība.
Regulas projektā bija minēts, ka “kūdrājus, kuri atjaunoti vai kuros atjaunots hidroloģiskais režīms, var turpināt produktīvi izmantot alternatīvos veidos.” Regulā minēti piemēri: dažādu veidu niedru un koksnes, melleņu, dzērveņu, sfagnu sūnu audzēšana, vai teritoriju noganīšana ar mājlopiem. Arī Strode no Dabas aizsardzības pārvaldes norāda, ka, lai gan atjaunošanas pasākumi būtiski ietekmētu aramzemes, tas nenozīmē, ka šajās teritorijās nevarētu nodarboties, piemēram, ar lopkopību.
Uz lūgumu komentēt savu apgalvojumu Dzelzkalēja-Burmistre atbildēja, sakot, ka, “ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un tirgus realitātes”, hidroloģiski atjaunotās teritorijas tiktu izņemtas no ražošanas.
Secinājums: Zemnieku saeima un citas lauksaimniecības organizācijas, iestājoties pret ES Dabas atjaunošanas regulu, argumentēja ar nekorektu informāciju. Dabas atjaunošanas regula paredzēja juridiski aizsargāt vismaz 30% ES zemes un 30% jūras teritorijas, taču tas nenozīmēja, ka tajos visos nedrīkstētu notikt saimnieciskā darbība. Latvijā jau tagad daļa platību ir juridiski aizsargātas. Organiskās augsnes Latvijā veido nevis 48%, bet 7% no lauksaimniecības zemēm, turklāt ne visās no šim platībām nāktos veikt atjaunošanas darbus. Tāpat regulā bija atrunas, kas ļāva daļu paredzēto atjaunošanu veikt nevis lauksaimniecības zemēs, bet kūdras ieguves objektu teritorijās vai citiem mērķiem izmantotos nosusinātos kūdrājos. Lauksaimniecības zemju hidroloģiskā režīma atjaunošana nenozīmē teritorijas pārvēršanu par purvu; alternatīvas ir, piemēram, dažādi zālāji, kuros varētu notikt partikas ražošana.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
