Cīņa pret vēja turbīnām, iedomātu mošeju apkarošana, stāsti par nozagtām vēlēšanām – pašvaldību vēlēšanās Igaunijas populisti izmantoja tos pašus tematus, ko viņu domubiedri Latvijā.
Eiropas digitālo pakalpojumu likumu gaidīja kā rīku, kas liks sociālajiem medijiem – tādiem kā Facebook vai TikTok – ievērot pašu noteikumus un padarīs šo vidi drošāku. Eksperiments rāda, ka plaformas lietotāju prasības dzēst nelikumīgu saturu ievēro uz papīra, bet Baltijā reaģē gandrīz tikai uz regulatoru lūgumiem.
Līdz ar centieniem mazināt klimata pārmaiņas un arvien jaunām vides prasībām lauksaimniecībā pieaug arī ar to saistītā maldināšana. To dara gan sociālo mediju maldinātāji, gan populisti politiķi, galvenokārt biedējot sabiedrību ar lauksaimnieku nespēju izturēt daudzās vides prasības, kas varot novest līdz pārtikas nepietiekamībai. Kāpēc šie vēstījumi var kļūt arvien spēcīgāki un plašāki?
Re:Check analizē, kā pēdējos gados izveidotās aktīvistu biedrības cīņā pret vēja parkiem izmanto sazvērestības teorijas, Krievijas naratīvus un cita veida dezinformāciju
Kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā tās propaganda apgalvo, ka Baltijas iedzīvotāji masveidā bēg uz Krieviju un Baltkrieviju, lai glābtos no rusofobijas. Re:Baltica izpētīja, cik patiesi ir šie propagandas stāsti.
Latvijas krievi jāsanaido ar bēgļiem no Ukrainas, bet pārējiem jāiestāsta — konfrontācija ar Krieviju nozīmē nabadzību. Šādus plānus Latvijas sabiedrības ietekmēšanai Re:Baltica atrada noplūdušos dokumentos, kas radīti vienā no komercializētajām “troļļu fabrikām” — “Sociālās projektēšanas aģentūrā” (SPA), kura strādāja Kremļa uzdevumā.