Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Dezinformācijas izplatītājs Jānis Pļaviņš publicējis melus saistībā ar Latvijā iebraucošo cilvēku elektroniskās anketēšanas kārtību. Viņš apgalvo, ka no 12.oktobra sabiedriskās vietās varēs ieiet tikai tad, ja cilvēkam būs veikts antivielu tests, kas parāda Covid-19 izslimošanu, vai arī pret to būs saņemta vakcīna. Nekas no tā nav taisnība.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Sociālajā medijā Facebook 2,3 tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu un foto, kurā bez apsardzes un dārga limuzīna dodamies uz darbu esot redzams Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens. Ieraksts ir maldinošs – lai gan attēlā fiksētais cilvēks patiesi ir van der Bellens, tās tapšanas laikā viņš vēl nebija Austrijas prezidents.

Augļu un dārzeņu cenas mums esot zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kur tiem atšķirībā no Latvijas piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likmi. Tas ir viens no argumentiem, ar kuriem Zemkopības ministrija un citi atbalstītāji aizstāv samazinātās jeb 5% PVN likmes saglabāšanu šai produktu grupai arī nākotnē. Taču pieejamie dati šo argumentu neapstiprina. 

Mēneša laikā pēc valdības lēmuma virkne arhitektu iebildusi pret tā sauktās Pasaules tirdzniecības centra ēkas Elizabetes ielā 2 Kronvalda parkā nojaukšanu jaunās koncertzāles vajadzībām. Retoriku mainījis arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), kurš tagad saka – valdības lēmumā ir tikai pieļāvums ēku nojaukt. Vai tā tiešām ir?

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Bijušais Rīgas mērs un šī amata kandidāts no partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) Oļegs Burovs iepazīstināja medijus ar piedāvājumu domes ārkārtas vēlēšanām. Viņš norobežojās no iepriekšējiem politiskajiem partneriem – partijas Saskaņa. Pašvaldības naudas izšķērdēšana un iespējamā korupcija, ko Burovs maigi sauc par nedarbiem, neesot bijusi GKR, bet Saskaņas atbildība:

Izglītības un zinātnes ministrija cer, ka rudenī mācību process varēs atsākties normālā režīmā, taču, pieļaujot dažādus scenārijus, tiek gatavotas izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām. Tāpat paredzēts ar likumu noteikt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Vērienīgie protesti pēc melnādainā amerikāņa Džordža Floida nogalināšanas raisījuši jaunu dezinformācijas vilni sociālajos medijos. Ar puspatiesiem un melīgiem anonīmu avotu vēstījumiem mēdz dalīties arī Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība).

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Pagājušonedēļ Saeima noraidīja partiju apvienības Attīstībai/Par! piedāvājumu dot tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Priekšlikumu aizstāvēja deputāts Artūrs Toms Plešs, un Re:Check pārbaudīja, vai viss viņa paustajā atbilst patiesībai. Daļa izteikumu ir maldinoši, noklusējot būtiskas detaļas.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) sniedza interviju Latvijas Radio, un kāda klausītāja viņam norādīja uz faktu, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc atvēlētās valsts budžeta daļas kultūrai. Ministrs sacīja, ka tas īsti neatbilstot patiesībai. Taču taisnība nav pašam ministram – rēķinot pēc kultūrai atvēlētā finansējuma procentuāli no visiem budžeta izdevumiem, Latvija patiesi ir stabila līdere ES valstu vidū.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Jūnija sākumā valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai – tajā teikts, ka krīzes pārvarēšanai tiks iztērēti divi miljardi eiro. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) sacīja, ka nauda būs ieguldīta “apmēram vienādās trešdaļās” modernizācijā, infrastruktūrā un pabalstos – tātad pabalstiem esot plānota trešā daļa no diviem miljardiem jeb nepilni 700 miljoni eiro.