Latvijas 1,8 miljoni. Vai iedzīvotāju skaits ir ticams un kā to nosaka?
Katru gadu vasaras sākumā Centrālā statistikas pārvalde paziņo, cik attiecīgā gada sākumā Latvijā bija pastāvīgo iedzīvotāju. Šogad – 1,845 miljoni jeb par 15,5 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr publiskajā telpā ik pa laikam izskan pārliecība, ka mūs māna un patiesais iedzīvotāju skaits ir būtiski mazāks, jo daudzi esot aizbraukuši. Šo vēstījumu bieži atkārto arī prokremliskie blogeri. Skaidrojam, kā tiek skaitīti Latvijā dzīvojošie.
Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk – vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst, jaundzimušo skaits samazinās un arī migrācijas saldo arvien ir negatīvs. Piemēram, pēdējo 10 gadu laikā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 124 tūkstošiem.
Latvijas un pārējo Baltijas valstu “izmiršana” ir populārs prokremlisko propagandistu temats, neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits samazinās arī Krievijā un Baltkrievijā. Turklāt viņi Latvijas demogrāfiskās problēmas būtiski pārspīlē – Re:Check par to rakstījis vairākkārt.
Populārs propagandas vēstījums
Viens no šiem nepatiesajiem vēstījumiem ir par it kā reālo Latvijas iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Andrejs Mamikins, pret kuru sākta kriminālvajāšana par kara noziegumu attaisnošanu, šovasar propagandistu kanālā Grani Svobodi teica: “Nevis nominālie divi miljoni, ko Latvija statistikā rāda, ne precizētie 1,8 miljoni, bet 900 tūkstoši. Pārējie kurš Rietumeiropā, kurš Baltkrievijā, kurš Krievijā.” Mamikins, kurš Krievijā un Baltkrievijā piedalās dažādos propagandas raidījumos, to zinot, jo esot saņēmis informāciju par Latvijā aktīvo mobilo telefonu SIM karšu skaitu. Mamikina teikto par SIM kartēm atspēkoja portāls TVnet. Savukārt martā kādā video par iedzīvotāju skaitu līdzīgi izteicās Latvijā par kara noziegumu attaisnošanu tiesātais Dmitrijs Matajevs, kurš pārcēlies uz Baltkrieviju.
Apgalvojumus, ka daudzo aizbraukušo dēļ Latvijā ir daudz mazāk par 1,8 miljoniem, Re:Check vairākkārt manījis arī dažādos interneta platformu komentāros. Savukārt 3. novembrī LTV tiešraidē no Jēkaba ielas saistībā ar jaunā sasaukuma pirmo sēdi līdzīgi izteicās portāla Telos galvenā redaktore Agnese Irbe. Atbildot uz intervētājas jautājumu par zemo vēlēšanu aktivitāti, viņa teica: “Mums nav bijusi tautas skaitīšana par cilvēkiem, kas ir uz vietas.” Viņa arī sacīja, ka “ir ļoti daudz cilvēku – varbūt pat desmitos, varbūt pat simtos tūkstošu – kuri skaitās, ka dzīvo Latvijā, bet īstenībā viņi nav šeit, viņi ir kaut kur ārvalstīs”.
Vēlāk Irbe sarakstē atzina, ka tā esot viņas ikdienas pieredze saskarsmē ar cilvēkiem – viņas teiktajā neesot zemūdens akmeņu vai centienu noniecināt skaitītāju darbu.
Cilvēkus skaita, bet ne klātienē
Tomēr cilvēki, kas ir “uz vietas”, tiek skaitīti. Pēdējā tautas skaitīšana jeb fiziska iedzīvotāju apsekošana notika 2011. gadā. Kopš tā laika Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) to dara, katru gadu pavasarī ievācot informāciju no dažādiem reģistriem. CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Ance Ceriņa Re:Check stāsta, kā par pamatu izmanto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistru, kuram pievieno dažādus citus valsts rīcībā esošos reģistrus jeb datubāzes. Tās ļauj redzēt, vai, cilvēks, piemēram, Latvijā apmeklējis mācību un ārstniecības iestādes, saņēmis pensiju un pašvaldības pabalstus, klātienē atjaunojis autovadīšanas dokumentus, izmantojis personalizēto e-talonu.
Iestādes un sistēmas, kuru datus CSP izmanto iedzīvotāju skaita novērtēšanai un novērtējuma kvalitātes kontrolei:
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
- Valsts ieņēmumu dienests;
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
- Izglītības un zinātnes ministrija;
- Lauksaimniecības datu centrs;
- Lauku atbalsta dienests;
- Nacionālais veselības dienests;
- Nodarbinātības valsts aģentūra;
- Ceļu satiksmes drošības direkcija;
- Ieslodzījuma vietu pārvalde;
- Labklājības ministrija;
- Valsts kanceleja;
- Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēma;
- Valsts Izglītības attīstības aģentūra;
- SIA “Rīgas satiksme”.
“Šie reģistri ir tās viņu dzīvības pazīmes, aktivitātes pazīmes. Un tad, kad šīs aktivitātes pazīmes ir pietiekamas, tad to personu mēs paņemam kā savējo,” skaidro Ceriņa. Rezultātu pārbaudei pārvalde izmantojot arī datus no lielākajiem mājsaimniecību apsekojumiem. Tā arī nepaļaujas tikai uz tā saucamajām dzīvības pazīmēm, bet izmanto papildu prognozēšanas modeli – cik liela iespēja, ka cilvēks tiešām dzīvo Latvijā. CSP pārstāve arī norāda, ka tā ir vairāku gadu garumā izstrādāta starptautiski atzīta metode, kuras izmantošanu uzrauga arī ES statistikas birojs Eurostat. Plašāk par skaitīšanas metodi lasāms šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
