Apkure, algas un olas – kādus Baltkrievijas “labumus” izmanto meliem par Latviju

Latvija, kura nolemta izmiršanai un degradācijai, un Baltkrievija, kurā dzīve kļūst arvien labāka – šādu vēstījumu sociālajos medijos izplata uz Baltkrieviju pārbēgušais blogeris Dmitrijs Matajevs. Viņš iepriekš nonācis Valsts drošības dienesta redzeslokā, kā arī apsūdzēts par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu. 

Vai pirktspēja Latvijā ir zemāka nekā Baltkrievijā? 

Nav taisnība 

TikTok video Matajevs krievu valodā stāsta par augstiem apkures rēķiniem un zemajām algām Latvijā. Viņš apgalvo, ka Rīgā par apkuri šī gada sākumā bija jāmaksā četri eiro kvadrātmetrā un to apmaksai jātērē pat puse no algas.

“Vai Latvijas sabiedrībai vajadzīga tāda vara, ja no vienas puses tie dod ienākumus 500 – 600 eiro apmērā, maksimāli 800 eiro, (..) bet ar citu roku idiotu šprotu valdība ar pašvaldības uzņēmuma starpniecību izsniedz rēķinus par apkuri četru eiro apmērā par kvadrātmetru un puse no ienākumiem tiek tērēta komunālajos rēķinos.”

Pērn Latvijā darba samaksas mediāna pēc nodokļu nomaksas bija 1117 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tātad blogerim nav taisnība. Tie ir 1462 eiro pirms nodokļiem. Kontekstam – Baltkrievijā algas mediāna pērn novembrī pirms nodokļiem bija 2081,7 rubļi jeb aptuveni 614 eiro, teikts Baltkrievijas valsts statistikā.

Rīgas namu pārvaldnieka pārstāve Inita Kabanova Re:Check skaidro, ka janvārī, kas bija aukstākais pēdējo 16 gadu laikā, iedzīvotāji par apkuri tā apsaimniekotajās mājās vidēji maksājuši 2,97 eiro ar PVN. Rēķina apmērs ir cieši saistīts ar mājas energoefektivitāti. 

Var arī tiesa, ka komunālajiem rēķiniem Latvijā tiek tērēta puse ienākumu. Eurostat dati rāda, ka 2024. gadā Latvijas iedzīvotāji mājokļa izdevumiem vidēji atvēlēja 16,7% no ienākumiem.  

Vai olas Latvijā maksā vismaz trīs eiro? 

Trūkst konteksta

Blogeris TikTok video apgalvo, ka vistu olu cenas Latvijā “sasniegušas neredzētus augstumus”. Iepakojums olu maksājot no trīs līdz pieciem eiro jeb vidēji 40 centus par olu. 

Blogeris video publicējis ar ekrānšāviņiem no Rimi e-veikala ar bioloģiski audzētām vistu olām. 

Blogeris noklusē, ka Latvijā nopērkamas arī krietni lētākas olas. Piemēram, desmit sprostos dētas olas tajā pašā Rimi e-veikalā var nopirkt par 1,99 eiro jeb 20 centiem par vienu olu. Savukārt desmits kūtī jeb tikai iekštelpās audzētu vistu olas nopērkams par 2,39 eiro.

Vai Latvijā dzīvo viens miljons cilvēku? 

Nav taisnība

Blogeris TikTok apgalvo, ka Latviju lielākā daļa pametusi, bet oficiālā statistika nevar saskaitīt valstī faktiski dzīvojošos. 

Viņš atsaucas uz Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora Kaspara Gorkša teikto, ka apmēram 430 000 cilvēku Latvijā dažādās mērķa grupās ir ekonomiski neaktīvi. Matajevs uzskata, ka šie iedzīvotāji nemaz neatrodas Latvijā, līdz ar ko tie Latvijā tiekot piedēvēti ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem: 

“Es un simtiem manu paziņu turpina skaitīties kā Latvijas iedzīvotāji, bet faktiski šeit neatrodamies un skaitāmies nestrādājošie. Latvijā nav 1,8 miljonu iedzīvotāju, bet tikai apmēram viens miljons reālu iedzīvotāju.”

Nav pamata apgalvot, ka Latvijā iedzīvotāju skaits sarucis līdz vienam miljonam, bet iedzīvotāju uzskaite faktiski nav iespējama. 

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā 2025. gadā dzīvoja teju 1,86 miljoni. No pērna gada sākuma Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā pārvalde izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu “dzīvības pazīmēm”.

Ko tas nozīmē? CSP pārstāvis Edgars Jansons Re:Check skaidro, ka vispirms ņem datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra, bet tālāk analizē cilvēku aktivitātes dažādos administratīvajos reģistros. Piemēram, informāciju no veselības aprūpes, nodarbinātības, izglītības, sociālās palīdzības un citām valsts informācijas sistēmām, kas ļauj noteikt minētās “dzīvības pazīmes”. Tajā skaitā izmanto arī, piemēram, Rīgas satiksmes informāciju par personalizēto e-talonu lietošanu. 

“Ja personas aktivitātes liecina par dzīvi Latvijā, tā tiek iekļauta iedzīvotāju skaita novērtējumā. Savukārt gadījumos, kad aktivitātes ir ļoti nelielas vai nav konstatējamas, tas var liecināt, ka persona faktiski uzturas ārpus Latvijas,” skaidro Jansons. Tātad nav pamata apgalvot, ka “reālais” iedzīvotāju skaits būtu par 800 tūkstošiem mazāks, nekā rāda statistika.

Vai pilsonības dēļ atlaisti simtiem medicīnas darbinieku? 

Nav taisnība

Blogeris apgalvo, ka simtiem medicīnas darbinieku atlaisti no darba:

“Laikā, kad rinda uz izmeklējumiem vai operācijām sasniedz divus vai trīs gadus, vai atsevišķos gadījumos pat līdz pieciem gadiem, (..) vara politisko iemeslu dēļ atbrīvojas no medicīnas darbiniekiem, kas ir diezgan ievērojama daļa.”

Vairākos kritiskās infrastruktūras uzņēmumos tik tiešām atlaida darbiniekus, kam ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība. Nacionālās drošības likums nosaka – kritiskās infrastruktūras objektos nedrīkst strādāt cilvēki ar šo agresorvalstu pilsonību. To var darīt tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atļauju.

Šogad darbinieki ar Krievijas un Baltkrievijas pasēm atlaisti vairākās Latvijas slimnīcās. Piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz šim darbs uzteikts 49 darbiniekiem. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ziņo, ka tā pārtraukusi darba attiecības ar desmit Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā darba attiecības izbeigtas ar 13 cilvēkiem. 

Nav pamata apgalvot, ka visi atlaistie darbinieki ir medicīnas personāls vai ārsti. 

Piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā no 49 atlaistajiem 29 ir vidējais un jaunākais medicīnas personāls (11 no viņiem ir pensijas vecumā), kā arī 20 saimniecības dienesta darbinieki (trīs pensijas vecumā). To rakstiskā komentārā Re:Check norādīja slimnīca.

Slimnīca nosūtījusi Valsts drošības dienestam pieprasījumu atkārtotam izvērtējumam par septiņām ārstniecības personām, no kurām trīs ir ārsti.  

Kas ir Dmitrijs Matajevs?

Blogeris iepriekš dzīvojis Latvijā, bet gandrīz pirms gada pārcēlies uz Baltkrieviju. Tur valsts medijiem viņš stāsta par rusofobiju un nacionālismu Latvijā. Sociālajā medijā TikTok viņa video kopumā ir 92,5 tūkstoši atzīmju “patīk”. 

Marta beigās Rīgas apgabaltiesa sāks skatīt Matajeva apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru blogerim par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu un nacionālā naida izraisīšanu piespriests viena gada cietumsods. 

Matajevs sodu jau ir izcietis un no apcietinājuma 2025. gada aprīlī atbrīvots, jo soda termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks kopš 2024. gada 25. aprīļa. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.