Šā gada 11. maijā Briselē, Beļģijā, notika Eiropas Komisijas organizētā Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksme. Tās fokusā bija valstu kopīgie centieni panākt Krievijas nelikumīgi deportēto un piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešana Ukrainā.
Līdz ar tā sauktās uzvaras dienas atzīmēšanu Salaspils memoriālā sociālajos medijos no jauna izplatīti pārspīlējumi par tur Otrā pasaules kara laikā izveidoto nometni un pret ieslodzītajiem pastrādātajām zvērībām. Krievijas gadu desmitiem uzturētais mīts, ka tur vairākus tūkstošus bērnu izmantoja kā asins donorus vācu karavīriem, izplatīts arī latviešu valodā.
“Mēs esam konsekventi atbalstījuši Ukrainu” un “Latvija pirmajā vietā uzreiz nosodīja karu Ukrainā.” Tā, sākoties priekšvēlēšanu ciklam pirms oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, partiju iztaujāšanā LTV Kas notiek Latvijā? apgalvoja “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers. Re:Baltica atgādina, kā attīstījušies Šlesera uzskati par Krievijas iebrukumu Ukrainā šī parlamenta darbības laikā.
Facebook publicēti ieraksti, kuros aicina izvairīties no mamogrāfijas, apgalvojot, ka šī metode ir neefektīva un it kā izraisa vēzi. Tāpat apgalvo, ka Šveice esot pirmā valsts pasaulē, kas mamogrāfiju neiesaka.
Naktī uz 7. maiju Latvijā no Krievijas puses ielidoja vairāki droni. Divi no tiem nokrita Latgalē. Viens – uzņēmuma East-West Transit Rēzeknes filiāles teritorijā.
Dažas stundas pēc ziņām par ceturtdien, 7. maijā, Latgalē nokritušajiem droniem Krievijas kanāli sāka plaši izplatīt dezinformāciju, ka Ukraina bezpilota lidaparātu uzbrukusi pasažieru vilcienam NATO valstī.