“Nav konstatēts pārkāpums.” Eiropas digitālās drošības likums Baltijā nestrādā, ja ziņo lietotāji
Eiropas digitālo pakalpojumu likumu gaidīja kā rīku, kas liks sociālajiem medijiem – tādiem kā Facebook vai TikTok – ievērot pašu noteikumus un padarīs šo vidi drošāku. Eksperiments rāda, ka plaformas lietotāju prasības dzēst nelikumīgu saturu ievēro uz papīra, bet Baltijā reaģē gandrīz tikai uz regulatoru lūgumiem.
ES digitālo pakalpojumu likums (DPA) pilnībā stājās spēkā pērn februārī, bet sevišķi lielajām sociālo mediju platformām daļa nosacījumu bija jāpilda jau kopš 2023.gada augusta. Likuma galvenie mērķi ir mazināt nelikumīga satura izplatību internetā, ierobežot krāpšanu un padarīt vidi drošāku lietotājiem.
Bija skaidrs, ka pirmajam ES mēģinājumam regulēt sociālos medijus vajadzēs ieskriešanās laiku. Taču, kad šoruden – divus gadus vēlāk – domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka nolēma to notestēt, izrādījās, ka vismaz attiecībā uz lietotāju sūdzībām lielajām platformām regulējums nestrādā.
DPA paredz, ka lietotāji var ātri ziņot par nelegālu saturu. Platformām nekavējoties jārīkojas, ja konstatēts aicinājums uz vardarbību, naida runa vai cits nopietns kaitējums.
Pētniece izlikās par parastu ziņotāju un nosūtīja Telegram, TikTok, YouTube un Facebook 21 ziņojumu par ierakstiem – pamatā krieviski – kuros bija naida runa, dezinformācija un atklāti aicinājumi uz vardarbību.
Pēc ziņojumu iesniegšanas viņa gaidīja reakciju.
Nekas nenotika.
Telegram joprojām palika ieraksts: “Nacisti mums jāiznīcina. Fiziski” (ar nacistiem tekstā domāti latvieši – aut.) TikTok – dziļviltojuma video, kurā Ukrainas prezidents it kā saka: “Slava Krievijai!” YouTube saglabāja klipu, kurā Latvijas premjerministre tiek dēvēta par “stulbu sievieti”, bet Facebook atstāja detalizētu aprakstu, kā labāk spīdzināt migrantus.
“No 21 ziņojuma nevienā gadījumā ieraksts netika noņemts,” Re:Baltica teica pētniece. Platformas ziņojumus vai nu ignorēja, vai atbildēja ar automātiskiem paziņojumiem: “Pārkāpumi nav konstatēti.”
Providus uzskata, ka eksperiments rāda Baltijas ievainojamību informatīvajā karā, kas pavada Krievijas iebrukumu Ukrainā. Latvijā un Igaunijā krievvalodīgie ir aptuveni ceturtā daļa no iedzīvotājiem. Lietuvā daudz mazāk, bet kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā strauji audzis ukraiņu un baltkrievu bēgļu skaits, no kuriem daudzi patērē saturu krieviski. Tā kā Kremļa kontrolētie TV kanāli Baltijā ir bloķēti, kopienas ir ļoti atkarīgas no sociālajiem medijiem. Ja lielās platformas efektīvi nereaģē uz iespējamiem pārkāpumiem, tas ir drauds arī Baltijas valstu informatīvajai drošībai.
Kā tas strādā
Likums prasa noteikt vienu iestādi par digitālo pakalpojumu koordinatoru. Latvijā tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tam jāuzrauga likuma piemērošana, jāsertificē organizācijas, kuru ziņojumi platformām jāizskata prioritāri, un jākoordinē citu atbildīgo organizāciju dzēšanas rīkojumi. Latvijā ir 12 šādas organizācijas – to vidū elektronisko mediju un azartspēļu uzraugi, korupcijas apkarotāji un datu sargi. PTAC arī var izdot administratīvus rīkojumus patērētāju aizsardzībai. Visi kopā veido nacionālo tīklu, kas atbild par likuma izpildi.
Iestādes var sazināties ar platformām bez starpniekiem. Piemēram, ja elektronisko mediju uzraugs (NEPLP) nolemj slēgt pieeju interneta vietnei, tas sazinās ar Google un informē PTAC, kas lēmumu reģistrē ES informācijas sistēmā. Ja NEPLP lēmuma izpildē saskartos ar problēmu, informētu PTAC. Tas sazinātos ar platformu un vajadzības gadījumā informētu regulatorus valstī, kur platforma reģistrēta (lielākā daļa Īrijā). Tāpat PTAC par platformu atteikšanos pildīt Latvijas iestāžu prasības informē Eiropas Komisiju (EK), kas var sākt pārkāpuma procedūru.
PTAC šogad informēts par 288 citu Latvijas iestāžu rīkojumiem. Tie pārsvarā saistīti ar nelegālām azartspēļu vietnēm, maldinošu reklāmu vai autortiesību pārkāpumiem. Vairums gadījumu atrisināti.
PTAC pats iesaistās, ja saņem sūdzības no privātpersonām. Šogad tādu bijis 56. Visvairāk – par bloķētiem sociālo mediju kontiem un zaudētu piekļuvi saturam, nevis naida runu vai dezinformāciju. PTAC pārstāvis Dainis Platacs stāsta, ka šādos gadījumos lielākās grūtības ātram risinājumam ir tas, ka platformas neatrodas Latvijā.
“No 56 dažas tika atrisinātas, pateicoties mūsu tiešai iesaistei,” stāsta Platacs. “Tomēr vēlāk platformas sāka noraidīt mūsu lūgumus sniegt paskaidrojumus, sakot: “Izlasiet 53. pantu, jums nav šādu tiesību.”” Tādā gadījumā PTAC sūdzību pārsūta Īrijas koordinatoram, bet pozitīvu rezultātu panākt grūti, jo tas ir pārslogots.
Igaunijā viena iestāde
Baltijas valstis izvēlējušās atšķirīgas pieejas, kā īstenot DPA prasības.
Arī Igaunijā koordinators ir vietējā patērētāju aizsardzības iestāde, bet vienlaikus tā ir arī izpildītājs. Respektīvi, tā arī pati var izdot rīkojumus, nevis tikai reģistrēt citu iestāžu atsūtīto. Atšķirībā no Latvijas, tā arī pati monitorē sociālo medijus saturu, vairāk gan saistītu ar krāpšanu.
“Mums ir speciālists, kura darbs ir astoņas stundas dienā lasīt sociālos medijus,” stāsta Helēna Rohtla, kuras atbildībā ir DPA ieviešana Igaunijā.
Igaunija 2024. gadā ziņoja Meta par 800 tiešsaistes krāpšanas gadījumiem, no kuriem lielākā daļa bija par viltus investīciju reklāmām ar pazīstamu personību foto. “Facebook mums vienmēr atbildēja, taču tas aizņem nedēļu vai divas,” skaidro Rohtla. TikTok reaģē dažu dienu laikā. “Telegram ir sliktākais,” viņa secina.
Lai paātrinātu reakciju, Igaunijas koordinators neformāli vienojies ar faktu pārbaudītājiem Delfi.ee. Kad igauņu patērētāju tiesību sargs atklāj krāpniecisku reklāmu, tas brīdina faktu pārbaudītājus, kuri var ātri nomarķēt publikāciju kā maldinošu.“Protams, ļoti ātri parādās jaunas krāpnieciskas reklāmas,” stāsta Delfi.ee faktu pārbaudītāja Marta Vunša. “Bet vismaz šajās pāris dienās, kamēr ieraksts redzams, mēs varam izglābt dažus cilvēkus no potenciālas apkrāpšanas.”
Krāpnieciskas reklāmas Facebook Latvijā regulāri pamana un marķē arī Re:Baltica faktu pārbaudītāji. Taču ne vienmēr tas ir iespējams, stāsta Re:Check redaktore Evita Puriņa.
Šovasar Facebook parādījās vairāki visai kvalitatīvi dziļviltojumi. Ar mākslīgo intelektu veidotajos video pazīstami Latvijas ārsti un žurnālisti stāstīja, ka vakcīnas nogalina un visi vakcinētie ir staigājoši līķi. Ierakstiem pievienotās saites veda uz viltotu Veselības ministrijas mājas lapu un nereģistrēta uztura bagātinātāja reklāmu ar aicinājumu ievadīt personas datus. Ar video bija dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku, taču pievienot tiem atzīmi par nepatiesu saturu nevarēja. “Rakstīju par to kontaktpersonai no Meta. Arī to, ka šie video pārkāpj pašas platformas noteiktās vadlīnijas un būtu dzēšami. Solīja izskatīt, līdz mēnesi vēlāk saņēmu ziņu, ka pārkāpumi nav konstatēti,” saka Puriņa. Viņa saites ar maldinošajiem video nosūtīja arī PTAC. Tur ieteica rakstīt iesniegumu un pievienot pierādījumus.
Igaunijas koordinatoram neliela uzvara ir rīkojums Telegram bloķēt piekļuvi 14 Krievijas medijiem, kuri bija ES sankciju sarakstos. Uzņēmums rīkojumam pakļāvās, taču pēc trim mēnešiem. “Trīs mēneši nav pieņemami, ja mēs runājam par sankcionētu saturu,” uzskata Rohtla. Tomēr tas radīja precedentu: neliels nacionālais regulators piespieda globālu platformu rīkoties saskaņā ar ES likumiem. Konkrēto kanālu saturs vairs nav pieejams visā ES.
Lietuvā – uzticamie ziņotāji
Lietuvā koordinators ir Sakaru regulēšanas iestāde – neatkarīga struktūra, kas uzrauga elektroniskos sakarus, pasta pakalpojumus utml. Arī tur DPA ieviešanas pienākumi sadalīti starp vairākām iestādēm.
Pirmajā gadā Lietuvā izdeva nedaudz vairāk kā 50 nelikumīga satura dzēšanas rīkojumu.
Tā bija pirmā Baltijas valsts, kas sertificēja uzticamos ziņotājus (trusted flaggers) To atsūtītais platformām jāizskata ātrāk nekā no parasta lietotāja saņemtais.
Igaunijā ir divi uzticamie ziņotāji – organizācijas, kas koncentrējas uz autortiesībām. Latvijā tādu nav. Platacs to skaidro ar stingrām prasībām. PTAC uzrunājuši vairākas nevalstiskās organizācijas, bet līdz šim neviena nav izrādījusi interesi. “Tas nav tik vienkārši, tas prasa resursus,” stāsta Platacs. Re:Baltica zināms, ka drīzumā dokumentus šī statusa saņemšanai plāno iesniegt organizācija Drošs internets, kas rūpējas par nepilngadīgo drošību digitālajā vidē.
Trūkst vietējo likumu
Lietuva un Igaunija saskaras ar vēl vienu šķērsli: dezinformācijas un dziļviltojumu izplatīšana tur nav nelikumīga.
“Ja kāds rada dziļviltojumu, kurā mūsu prezidents runā nejēdzības, mēs varam tikai pateikt platformai, ka tas pārkāpj viņu noteikumus. Ne vietējos likumus,” skaidro Rohtla.
Latvija ir papildinājusi likumu, prasot jebkuru priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu ar AI attiecīgi marķēt. Aizliegtas automatizētas kampaņas, kurās izmanto viltus vai anonīmus kontus. Par dziļviltojumu izplatīšanu, kas diskreditē kandidātus, partijas vai vēlēšanu procesu, paredzēta kriminālatbildība.
Ziņo, bet nekas nenotiek
Providus divu mēnešu ilgā eksperimenta (no 2025. gada augusta līdz oktobrim) mērķis bija pārliecināties, kā DPA darbojas, ja ziņotājs nav regulators, bet parasts lietotājs. Telegram, TikTok, YouTube un Facebook izvēlējās kā turpinājumu agrāk veiktajam satura monitoringam.
Ierakstus atlasīja, pamatojoties uz acīmredzamiem Latvijas likumu vai pašu platformu noteikumu pārkāpumiem.
Vissliktākā situācija bija ar Telegram, jo ziņošanas mehānisms vienkārši nestrādāja. Pētniece ziņoja par “Baltijas antifašisti” kanāla saturu, kas ietvēra aicinājumus “iznīcināt nacistus fiziski” un sauca latviešus par “izdzimteņiem” (уродцы – krievu val.) un “banderiešiem” (бандеровцы – krievu val.). Abi ir aizskaroši krievu propagandas termini, kas apraksta ukraiņus un viņu atbalstītājus.
Providus ziņoja par pieciem ierakstiem, izmantojot tam it kā radītu veidlapu. Taču platforma atkārtoti izmeta paziņojumu, ka notikusi kļūda, vai nereaģēja vispār.
TikTok uz ziņojumiem atbildēja pusstundā, bet visas piecas atbildes bija automatizētas: “Nav konstatēti pārkāpumi.” Viena no tām attiecās uz dziļviltojumu par Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski. Tas ir skaidrs TikTok politikas pārkāpums, jo tā prasa marķēt mākslīgā intelekta radīto saturu. Video TikTok dzēsa tikai, kad Re:Baltica raksta tapšanā jautāja, kāpēc tas netiek darīts.
Tikmēr YouTube lietotājs “Dmitrijs Matajevs” izplatīja naida kurinošu saturu, atkārtoti lietojot aizskarošus izteicienus pret latviešiem un amatpersonām (piemēram, “stulbā premjerministre Siliņa”). YouTube apstiprināja ziņojuma saņemšanu, bet mēnesi pēc sūdzības iesniegšanas savu lēmumu tā arī nebija paziņojusi. Saturs joprojām ir pieejams.
Facebook ziņošanas sistēma ir visērtākā, taču META visus gadījumus noraidīja. Vienā ierakstā latviešu valodā bija detalizēti aprakstīts, kā spīdzināt un nogalināt migrantus. Anonīms autors ieteica izrakt bedres, izvietotot asus koka mietus, kas nosmērēti ar fekālijām, vai arī izmantot FPV dronus “izklaides medībām”.
Pēc kāda laika gan šis saturs bez paskaidrojuma pazuda.
“Formālas procedūras pastāv, bet vērtēšanas pēc būtības nav,” secina Kažoka.
Providus atklājumi sasaucas ar līdzīgiem rezultātiem citur Eiropā. Šogad Vācijā veikts pētījums atklāja, ka tikai 2 – 11 procentiem lietotāju visās lielākajās platformās izdevās piekļūt DPA specifiskajiem ziņošanas rīkiem; vairāk nekā ceturtā daļa pameta procesu pusceļā. Iemesli – veidlapas bija grūti atrodamas, pārāk sarežģītas vai arī sistēma pusceļā vienkārši pārstāja darboties.
Pašas platformas Re:Baltica sniedza atšķirīgas atbildes uz Providus atklājumiem.
Meta paziņoja, ka pētnieku atzīmētās publikācijas nepārkāpj tās kopienas standartus. Ja tās satur maldinošas ziņas, tās var pārbaudīt neatkarīgie faktu pārbaudītāji (Latvijas gadījumā tā būtu Re:Baltica).
TikTok atbildēja, ka vēlreiz pārskatījuši Providus iesniegtos ziņojumus un noņēmuši trīs no pieciem ierakstiem, jo tie pārkāpjot viņu noteikumus. Taču atbildē neskaidroja, kādēļ to neizdarīja uzreiz.
Telegram – sev netipiski – šoreiz atbildēja. Tā preses pārstāvis skaidroja, ka uzņēmums novērsis tehnisko kļūmi DSA ziņošanas veidlapā un tā tagad “darbojas pareizi”. Pārstāvis arī noraida pārmetumus dezinformācijas izplatīšanā, jo Telegram algoritmi neizceļot “sensacionālu saturu lietotājiem, kas paši uz to nav parakstījušies.”
Iespējams, Re:Baltica saņēma mazliet precīzākas atbildes nekā parasti, jo EK oficiāli izmeklē Meta un TikTok iespējamos DPA pārkāpumus. Komisija norāda, ka uzņēmumi nenodrošina pētniekiem pieeju platformu datiem. Platformas arī nepildot pienākumu ļaut lietotājiem ziņot par nelegālu saturu un pārsūdzēt atteikumus to aizvākt. Par šiem pārkāpumiem naudas sods ir līdz sešiem procentiem no uzņēmumu apgrozījuma. Izmeklēšanu pērn sāka arī pret X (agrāk Twitter), Temu un AliExpress. Līdz šim nevienai platformai sods nav piemērots.
Riskantākais – vēlēšanas
Igaunijā oktobrī notika pašvaldību vēlēšanas. Paredzot tiešsaistes manipulācijas, DPA koordinators organizēja kopīgas diskusijas ar policiju, robežsargiem un vēlēšanu amatpersonām, kā arī ar Meta, TikTok un X pārstāvjiem. Izveidoja 24 stundu uzticības tālruni, lai kandidāti un iestādes var ziņot par incidentiem. Priekšvēlēšanu monitoringā pamanīja dažus viltus profilus, kas izmanto valsts iestāžu zīmolus un AI ģenerētus ierakstus. Meta un TikTok tos pēc ziņojumiem ātri dzēsa. “Mēs bijām sagatavojušies kam daudz ļaunākam,” atviegloti atzīst Rohtla.
Latvijā pirms 2024.gada vēlēšanām PTAC rīkojās līdzīgi. “Vēlējāmies, lai katra iestāde zinātu, kam zvanīt, ja tiešsaistē parādās kaut kas nopietns,” Re:Baltica stāsta Platacs. “Mums bija tiešie kontakti Meta un TikTok. Tikai Telegram atteicās iesaistīties.” Korupcijas apkarotāju sadarbība ar platformām, uzņemot Telegram, esot bijusi veiksmīga, bet neko dzēst neesot vajadzējis. Valsts kanceleja ar Meta un Tiktok sazinoties un regulāri lūdzot dzēst kontus, kas uzdodas par ministriem, armiju un valsts iestādēm.
Providus pētniece Kažoka pauž bažas, ka atklātās nepilnības var kļūt kritiskas pirms 2025.gada rudenī gaidāmajām Latvijas parlamenta vēlēšanām. Viņa mudina PTAC būt proaktīvākam. Tas varētu publicēt vienkāršu “lietotāju rīcības plānu”, kas skaidro, kur cilvēkiem vērsties, ja platformas ignorē ziņojumus, un ar likumsargiem vienoties par ātras rīcības modeli, saskaroties ar aicinājumiem uz vardarbību.
Datu vākšanā piedalījās Aiste Meidute, Delfi (Lietuva).
