Noziedznieki, kas pārņems valsti – kas un kā Latvijas politikā biedē ar imigrantiem?

Populisti politiķi un viņu atbalstītāji ceļā uz vēlēšanām arvien intensīvāk kurina naidu pret iebraucējiem no trešajām valstīm.

Noslēdzoties islāmticīgo svētajam mēnesim ramadānam, Pļavniekos notika kolektīva lūgšana. Pasākums bija saskaņots, taču telpās visiem nepietika vietas un vairāki desmiti lūdzās uz ietves. Notikums raisīja ažiotāžu sociālajos medijos, tika iesaistīta policija un Valsts drošības dienests, atsevišķi politiķi pauda, ka “šis ir tikai sākums” un “Latvijas pagrieziena punkts”.

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāju attieksme pret noteiktu trešo valstu iebraucējiem kļuvusi negatīvāka, novērojusi Latvijas Universitātes Disaporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa. It sevišķi pret indiešiem un pakistāņiem. “Tas ir sociālo mediju radīts burbulis, kas ir vēlies mums pāri pēdējos gados. To ir izmantojuši noteikti politiķi savās interesēs, veicinot savu popularitāti,” viņa saka intervijā Re:Check.

Lai gan katrā valstī ir savas nianses, pret imigrantiem vērstie politiskie spēki izplata līdzīgus vēstījumus par noziedzību, draudiem kultūrai, ekonomisko slogu, sacensību darba tirgū, intervijā Re:Check skaidro Nīderlandes Leidenes Universitātes emeritētā profesore un imigrācijas eksperte Marlo Ščovera (Marlou Schrover). Gandrīz visu minēto Re:Check arvien biežāk novēro arī dažu Latvijas partiju retorikā.

“Latviju pārņems imigranti“

Trešo valstu pilsoņu Latvijā nav daudz. Ja neskaita Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņus, viņu ir nepilni 27 tūkstoši jeb 1,4 % Latvijas iedzīvotāju. Lielākās etniskās grupas ir uzbeki un indieši. Taču publiskajā telpā regulāri izskan, ka viņi pārņems valsti un aizstās Latvijas kultūru.

Galvenie vēstījuma virzītāji ir atsevišķi Nacionālās apvienības politiķi. Piemēram, Saeimas deputāts Jānis Dombrava, kurš pērn kļuva par pašrosinātās Saeimas izmeklēšanas komisijas vadītāju. Pēdējos mēnešos viņš trešo valstu pilsoņiem veltījis pārliecinoši lielāko daļu ierakstu platformā X. Dombrava regulāri biedē ar masveida imigrāciju un “masveidīgu citu tautu un kultūru invāziju”.

Dombravas partijas biedrs Edvards Ratnieks vairākkārt stāstījis, ka Latvijai draud kļūšana par “migrantu apsēstu vietu” un “migrantu valsti”. Būdams par drošību atbildīgais Rīgas vicemērs, viņš sola regulārus reidus pilsētas ielās un cīņu “gan ar legālo, gan nelegālo imigrāciju Latvijā”.

Runas par to, ka iebraucēji iznīcinās Latviju un tās kultūru, bieži notiek platformā X, kurā pēc miljardiera Īlona Maska nākšanas pie varas arvien redzamāki kļuvuši galēji labējo ideoloģiju pārstāvji. Daži, piemēram, bijušais Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks runā plašāk – imigrācija it kā “nozīmē Rietumu civilizācijas galu”.

Šie vēstījumi netieši sasaucas ar lielās aizvietošanas teoriju. Tās piekritēji nepamatoti uzskata, ka kāds – slepenas elites, ebreji, “globālisti” – mēģina aizstāt Rietumvalstu baltādainos iedzīvotājus ar migrantiem no trešajām valstīm. Latvijā šo sazvērestības teoriju izplatījuši, piemēram, Saeimas deputāts Mārcis Jencītis (LPV), vakcīnskeptiķe Kristīna Duņeca un dezinformators Aivis Vasiļevskis, kurš iepriekš bijis notiesāts par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu.

“Imigranti palielina noziedzību”

Rīgas vicemērs Ratnieks jau pērn pirms pašvaldību vēlēšanām paziņoja, ka imigrācijas dēļ rīdziniekus it kā ļoti uztrauc drošība ielās – lai gan aptaujas to neapstiprināja. 

Ratnieks un viņa kolēģe partijā un domē Liāna Langa arī pārpublicēja Valsts policijas datus par trešo valstu pilsoņu noziegumiem, kas esot “biedējoša statistika”. Kāpēc nebija pamata biedēt, Re:Check skaidroja šeit.

Dombrava aicināja apturēt visu imigrāciju no trešajām valstīm, lai saglabātu valsts drošību un novērstu dzimumnoziegumus. 

Pēdējā gada laikā biedēšanai ar imigrantiem pieslēgusies vēl viena Saeimas partija – Zaļo un zemnieku savienība, kas pašlaik strādā valdībā.

2021. gadā 42 % Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka imigranti palielina noziedzību un terorisma draudus, liecina LU Filozofijas un socioloģijas institūta aptauja. Savukārt pērn 800 rīdzinieku aptaujā vairāk nekā puse atzina, ka imgirantu dēļ uztraucas par potenciālu noziedzības palielināšanos.

Iebraucēju noziedzību ietekmē, piemēram, ekonomiskie apstākļi, imigrantu vecums, integrācijas programmas, darba iespējās, nevienlīdzība. Atsevišķos pētījumos par Rietumvalstīm kopumā, kā arī par Vāciju, Lielbritāniju, ASV, secināts, ka imigranti būtiski nepalielina noziedzību. Piemēram, Vācijā secināja, ka no 2008. līdz 2019. gadam iebraucēju skaita palielināšanās kopumā noziedzību nepalielināja. Līdz 2015. gadam Vācijā galvenokārt ieceļoja austrumeiropieši, kā rezultātā noziedzība nedaudz auga. Vēlāk, kad daudz straujāk kāpa iebraucēju skaits no Tuvajiem Austrumiem, tā neauga un pat nedaudz samazinājās.

Pētījumi liecina, ka arī Zviedrijā, ko nereti min kā biedējošu piemēru, imigrācijas saistība ar palielinātu noziedzību ir neliela. Tiesa, ir izņēmumi – piemēram, izvarošana un apšaudes, par kurām iebraucēji un viņu atvases tiesātas biežāk.

Noziedzīgo imigrantu naratīvs nesaskan ar realitāti arī Latvijā. Pārbaudot Ratnieka it kā biedējošo statistiku, Re:Check konstatēja, ka iebraucēji aizdomās tiek turēti 2,4 reizes retāk nekā Latvijas pilsoņi. 

Latvijā saistībā ar noziedzību bieži min arī indiešus, lai gan policijas statistikā par pērn aizdomās turētajiem viņu ir izteikti maz. Rīgas domes deputāts un maldinātājs Rūdolfs Brēmanis (Apvienība Jaunlatvieši) bez jebkādiem pierādījumiem stāstījis gan par “indiešu mafiju”, kuru it kā piesedz policija, gan indiešu bordeļiem, kuros paverdzinot no citām valstīm atvestas sievietes. Brēmanis pat aicinājis uz imigrantu medībām. Kādā video, kas Facebook skatīts vairāk nekā 650 tūkstošus reižu, viņš stāsta, ka aizbiedējis Āfrikas izcelsmes kurjeru, kurš verbāli uzbrucis Lulu picas darbiniekiem (Lulu pica Re:Check noliedza, ka tas būtu noticis).

Bailes vairo arī mediji

“Ja valda pārliecība, ka sabiedrība ļoti nevēlas imigrāciju no trešajām valstīm, mediji arī attiecīgi šādas ziņas labprāt publicēs, veicinot vēl lielāku nepatiku pret iebraucējiem,” skaidro Mieriņa. Pētniece stāsta, ka projekta WICE ietvaros viņa Latvijas medijos meklējusi publikācijas par imigrantiem un bēgļiem – atrast pret trešo valstu iebraucējiem labvēlīgus rakstus esot gandrīz neiespējami. Izņēmums ir ukraiņi, kuriem latvieši jūtas tuvāki.

Imigrantus negatīvā gaismā bieži izceļ klikšķu portāli LA.lv un NRA, taču ne tikai.

Pētniece Mieriņa norāda, ka Latvijas portāli paļaujas uz ziņām par imigrantu noziegumiem ārzemēs. Latvija gan šajā ziņā nav vienīgā – līdzīga tendence ir arī citur, piemēram, Ungārijā. Re:Check secinājis, ka nereti tajās informācija ir pārspīlēta, sagrozīta un izrauta ko konteksta.

Imigrācijas eksperte Ščrovera Re:Check skaidro – kopš Donalda Trampa nākšanas pie varas Rietumvalstu mediji biežāk intervē ksenofobus un rasistus, kā arī kļuvuši atvērtāki viņu uzskatu izplatīšanai publiskajā telpā. “Trampa dēļ mēs redzam [ksenofobijas] normalizēšanu, un arī mediji spēlē lomu, dodot balsi cilvēkiem, kuru paustais ir līdzīgs Trampa retorikai.”

“Migrāciju neviens nekontrolē“

Līdzīgi kā citur populisti vēlētājus piesaista ar skaļiem saukļiem, ka pastāvošā vara neko nedara. Imigrācija ir pateicīgs temats.

Janvārī īpaši populārā video Nacionālās apvienības biedrs Ivars Zariņš apgalvoja, ka mēs “absolūti nefiltrējam”, kādi cilvēki iebrauc no Indijas, Pakistānas un Uzbekistānas, un nezinām, ko viņi dara. Par “nekontrolētu migrāciju” runā arī Ratnieks un Dombrava. Zariņa paustais par absolūtu kontroles trūkumu bija meli. Re:Check par to, kā izvērtē uzturēšanās atļauju pieprasījumus un seko iebraucēju gaitām, plašāk rakstīja šeit. 

Kad nav nekā cita – atklāts rasisms

Kamēr citi politiķi kritizē migrācijas politiku, daži politisko kapitālu audzē ar atklātu rasismu. 

Pagājušā gada aprīlī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) bez jebkāda pamata sprieda, ka zarnu nūjiņu infekcijas vilni bērnudārzos un skolās, iespējams, izraisīja trešo valstu pārtikas kurjeri. Ministram nebija pierādījumu, un Slimības profilakses un kontroles centrs šādu iespēju neapsvēra.

Rasistiki īpaši bieži izsakās Brēmanis. Pērn video, kas sociālajos medijos kopā skatīts pusmiljons reižu, viņš stāstīja, ka indieši nokārtojas uz ielām Rīgas centrā un atstāj izkārnījumu svītras uz sienām. Indiešu mājokļi smirdot un it kā ir pilni ar kaitēkļiem. 

Latvija seko citu paraugam

Lielu uzmanību imigrācijai pievērš teju katra ES dalībvalsts populistiski labēja vai galēji labējas partija. Latvijas partijas neizceļas uz pārējo fona, un to retorika ir līdzīga kā citās valstīs.

Biedēšanā ar imigrāciju īpaši veiksmīga bijusi, piemēram, Alternatīva Vācijai, Zviedrijas demokrāti un Itālijas Lega Nord, norāda Rietummaķedonijas Universitātes politikas pētnieks Anastasioss Stavropuloss. Alternatīva Vācijai galvenokārt runājusi par draudiem valsts kultūrai, bet Zviedrijas demokrāti uzsvēruši grūtības integrēt trešo valstu pilsoņus un slogu labklājības sistēmai. Imigrantu it kā nesamērīgi lielie pabalsti un cits atbalsts kļūst par aktuālu vēstījumu arī Latvijā.

Gaidāms, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, biedēšana ar imigrantiem kļūs vēl skaļāka. Taktika piesaista un ietekmē vēlētājus. Kā secināts ASV Stenforda Universitātes pētījumā par Eiropas valstīm, pirms vēlēšanām parasti pasliktinās cilvēku attieksme pret imigrantiem un galvenais iemesls ir politisko partiju retorika.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.