Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Vairākas jaundibinātās partijas, kas popularitāti audzējušas ar vakcīnu dezinformāciju un valdības zākāšanu, pēdējās nedēļās izplata baumas, ka tiks viltoti Saeimas vēlēšanu rezultāti. To pārstāvji sociālajos medijos stāsta, ka balsošanas kastēs viegli ielikt viltotus biļetenus, kā arī atkārto ASV eksprezidenta Donalda Trampa vēstījumu, ka balsu zagšanai tiek izmantota balsošana pa pastu. Re:Check skaidro, kas ir šie maldinātāji un vai viņu apgalvojumiem ir pamats. 

Rūdolfs Brēmanis un “organizēta vēlēšanu viltošana”

Maldinātāju vidū ir bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, kurš 14. Saeimas vēlēšanās startēs no Alda Gobzema partijas Katram un Katrai saraksta. Brēmanis iepriekš dalījies ar ASV sazvērestību teoriju izplatītāja Aleksa Džounsa video, izplatījis melus par vakcīnām, bet ārpus vakcīnskeptiķu loka atpazīstamību ieguva ar apsūdzību par aptuveni 102 tūkstošu eiro izkrāpšanu no valsts laikā, kad bija Ārlietu ministrijas diplomāts un pagaidu pilnvarotais lietvedis Apvienotajos Arābu Emirātos (plašāk lasāms šeit).

Avots: ekrānšāviņš no Facebook

Tagad viņš kādā no saviem Facebook video stāsta, ka Latvijā notiek vēlēšanu viltošana. Kā pierādījumus viņš min vārdā nenosauktu cilvēku stāstus (“Kopš es šo tematu sāku cilāt, man te cilvēki raksta – pat tādi cilvēki, kas ir strādājuši vēlēšanu komisijās paši jau no 90. gadiem – un saka, ka viņi paši to ir darījuši, paši ir savām rokām metuši iekšā kastēs”) un paša pieredzi diplomāta darbā Dubaijā. Viņam Facebook ir 11 tūkstoši sekotāju.

Brēmanis, piemēram, stāsta, ka iecirkņu vēlēšanu kastēs esot ļoti viegli samainīt īstās balsis (aploksnes un zīmes) pret viltotām. Tas it kā iespējams, jo iecirkņiem, pēc viņa teiktā, ir: “salīdzinoši neierobežots skaits ar tām aploksnēm un tiem vēlēšanu biļetenu komplektiem.”

Vai iecirkņos ir neierobežots biļetenu un aplokšņu skaits?

Brēmanis maldina, jo patiesībā vēlēšanu aplokšņu skaits un to izsniegšana tiek rūpīgi uzraudzīta. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa Re:Check skaidro, ka vēlēšanu komisija katram iecirknim atstāj aplokšņu rezervi neparedzētai vajadzībai. Saņemot iecirkņa komisija tās apzīmogo, pārbauda un pārskaita. Tas notiek vairākas reizes, un to katru reizi dara cits komisijas loceklis. Aplokšņu skaitu reģistrē un fiksē atbildīgā skaitītāja personas datus.

Ja vēlēšanu dienā kādam nepieciešama jauna aploksne (piemēram, ja iepriekšējā ir sabojāta), vecā aploksne jāatdod komisijai un jāparakstās par jaunas saņemšanu. Kad balsošana beigusies, balsošanas kastes tiek aizlīmētas. Kasti atver tikai tad, kad vairākas reizes saskaitītas pāri palikušās un sabojātās aploksnes. Tās marķē kā neizmantotas (nogriežot augšējo labo stūri) un noglabā. Skaitot klātienē nodotās balsis, telpā nedrīkst atrasties neizmantotās vēlēšanu zīmes un aploksnes. Pirms skaita balsis vairākas reizes tiek pārbaudīts, vai iecirknī izsniegto aplokšņu skaits sakrīt ar nobalsojušo vēlētāju skaitu.

Tātad iecirkņos nav pieejams “salīdzinoši neierobežots” aplokšņu skaits, kuras iecirkņu darbinieki varētu izmantot, lai īsto balsu vietā kastē ievietotu viltotas balsis.

Jāpiebilst, ka balsu skaitīšana notiek atklātā iecirkņa komisijas sēdē. To drīkst novērot divi pilnvaroti novērotāji no katra politiskā spēka, kas Rīgas vēlēšanu apgabalā iesniedzis kandidātu sarakstu, kā arī CVK un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Plašāk par balsu skaitīšanas procesu lasāms CVK vietnē šeit.

Vai viegli viltot pa pastu nodotās balsis?

Brēmanis arī apgalvo, ka īpaši viegli esot viltot pa pastu nosūtītās balsis, jo tās esot viegli pieejamas jebkuram darbiniekam: “Man Dubaijā bija desmit cilvēki, kas šādi te priekšlaicīgi nobalsoja un šie te desmit konverti stāvēja. Nu jā, tur kaut kāda kārtība – aprunāts, kur viņiem, ka viņiem jāstāv ir drošā vietā, bet viņi tur stāvēja. Viņus jebkurā brīdi varēja ņemt un samainīt, un iemest.”

Arī par šo Brēmanim nav taisnība. Krastiņa no CVK skaidro, ka “iecirkņa komisija saņemtās pasta aploksnes reģistrē savā sarakstā balsošanai pa pastu un uzglabā aizzīmogotā kastē neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai.” Kad tiek saņemta pirmā balss, iecirkņa komisija sagatavo kasti – pārliecinās, ka tā ir tukša, un nostiprina kastes atveramo daļu ar drošības plombām, kuru numurus ieraksta aktā par kastes aizzīmogošanu. 

Vēlēšanu kaste. Foto: Evija Trifanova, LETA. 

Kā minēts iepriekš, iecirkņos rezerves aploksnes tiek rūpīgi uzskaitītas, tādēļ darbiniekiem nav pieejami konverti, kuros ievietot viltotās balsis.

Pa pastu sūtīto balsu skaitīšanu arī atļauts novērot to pašu grupu pārstāvjiem, kas drīkst novērot klātienē iesniegto balsu skaitīšanu. Plašāk par balsošanu pa pastu un balsu skaitīšanas procesu lasāms CVK vietnē šeit.

Vai iepriekšējās vēlēšanās viltoja rezultātus?

Brēmanis lēš, ka viltoti arī iepriekšējo vēlēšanu rezultāti. Tas esot noticis, piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā. Viņaprāt, balsu viltošana iecirkņos ir tikai neliela sazvērestības daļa. Vērienīgākā viltošana it kā notiek centralizēti un elektroniski: “Visu vēlēšanu iecirkņu balsis tiek centralizēti CVK sistēmā elektroniski (digitāli) saskaitītas un sasummētas vienā lielā kopumā. Un tur jau gan var… Tur var ar tiem skaitļiem spēlēties, kā vien grib, tāpēc, ka vēlēšanu iecirkņu ļoti daudz. Balsu ir nosacīti daudz. Balsu ir nu nosacīti tūkstošos (..) tad tās visas sanāk vienā čupā un tur jau tos procentus var paņemt nost.”

Arī šim apgalvojumam Brēmanis pierādījumus nesniedz. Taču Latvijā elektroniski notiek tikai balsu apkopošana, nevis skaitīšana. Tādēļ, ja kādām rodas aizdomas par vēlēšanu viltošanu, balsis iespējams pārskaitīt manuāli. Vēlēšanu zīmes un aploksnes tiek saglabātās ne ilgāk kā 10 dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas.

Brēmanis vedina domāt, ka varas partijas “paņēma nost” balsis opozīcijas partijām. Ja reiz tā, kā skaidrojami pagājušajās Saeimas vēlēšanu rezultāti? Tad jaunā partija KPV LV, no kuras startēja un Saeima iekļuva Brēmaņa sabiedrotais Gobzems, saņēma otru lielāko balsu skaitu. Brēmanim atbilde jau gatava: “Pagājušo reizi man izskatījās, ka KPV nedabūja 16 procentus. Dabūja daudz vairāk, visdrīzāk (..) Paņēma nost lielajiem, iespējams, tai pašai Saskaņai paņēma nost. Iespējams, KPV paņēma nost un pielika klāt tiem [red. – koalīcijas partijām]… izlīdzināja tā teikt.”

Tāpat Brēmanis nesniedz atbildi, kāpēc tādā gadījumā toreizējā premjera partija ZZS saņēma mazāk balsu un palika opozīcijā. Jāpiebilst, ka KPV LV 13. Saeimas vēlēšanās ieguvušo balsu skaits aptuveni sakrīt ar aptaujām, ko vēlēšanu dienā pie iecirkņiem veica SKDS un Kantar (tā sauktās exit polls). Turklāt vēlēšanu uzraudzības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja gala atskaitē par Latvijas 13. Saeimas vēlēšanām nav norādīts, ka KPV LV pārstāvji būtu pieprasījuši balsu pārskaitīšanu. To darīja divi ZZS Saeimā nepārvēlētie deputāti – Aija Barča un Jānis Klaužs. CVK sasauca sēdi, kurā nolēma balsis nepārskaitīt. 

Edgars Kramiņš un “balsos visi miroņi”

Avots: ekrānšāviņš no Facebook

Vēl viens maldinātājs ir vokālais pedagogs, tagad deputāta kandidāts, Edgars Kramiņš un partija Tautas kalpi Latvijai (TKL), kurā apvienojušies vairāki sociālajos medijos aktīvi dezinformatori. Redzamākie ir uzņēmējs, savulaik par pasu viltošanu tiesātais Aivars Smans (plašāk lasāms šeit) un skaistumkonkursu rīkotāja Kristīne Lindenblate. Šie cilvēki regulāri izplata nepatiesu informāciju par Covid-19 un vakcīnām. Arī par karu Ukrainā, piemēram, atkārtojot Kremļa vēstījumu, ka tur atrodas ASV bioloģiskās laboratorijas un Krievijas iebrukums Ukrainā esot aizsargāšanās pret NATO ielenkumu. Vēlēšanu kontekstā Kramiņš bez pierādījumiem maldina par balsošanu pa pastu. 

Vai pa pastu var balsot mirušo vietā?

Kādā nesenā Kramiņa interneta raidījumā izskan apgalvojums, ka pa pastu it kā var balsot arī miruši cilvēki: “Tad balsos visi miroņi.”

Apgalvojumam nav pamatojuma. Šajās Saeimas vēlēšanās tiks izmantots jau minētais elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Tajā iecirkņu komisijas darbinieki pārliecināsies, vai cilvēki, kas iesnieguši lūgumu balsot pa pastu, atbilst kritērijiem, lai saņemtu vēlēšanu dokumentus. Piemēram, vai viņiem ir tiesības balsot, vai viņi nav pieteikušies jau iepriekš un vai viņi jau nav nobalsojuši. Mirušu cilvēku datu reģistrā nav, un viņiem netiek sūtīti vēlēšanu dokumenti – tātad “miroņi” nevarēs balsot.

Vai pastāv risks, ka cilvēki ārzemēs nelikumīgi balsos cits cita vietā?

Tajā pašā raidījuma Kramiņš stāsta, ka šogad, balsojot pa pastu, nav nepieciešams uzrādīt pasi vai ID karti. Tas it kā ļaus cilvēkiem nelikumīgi balsot kāda cita vietā: “Es varu nobalsot ar tavu personas kodu. Un ātrāk nekā tu. Un kad pienāks tava [balss], atzīs par nederīgām, jo mums būs abiem biļete nederīga.”

Šā gada Saeimas vēlēšanās vairs nav nepieciešams saņemt spiedogu pasē, jo vēlētāji tiks atzīmēti elektroniskā vēlētāju reģistrā. Lai pieteiktos balsot pa pastu no ārzemēm, jāiesniedz iesniegums noteiktās Latvijas pārstāvniecībās pa pastu, elektroniski vai klātienē. No 27. augusta iespējams pieteikties arī e-pakalpojumā PLMP vietnē vai Latvija.lv. CVK pārstāve Krastiņa skaidro, ka jaunā kārtība ieviesta, lai ārzemēs atvieglotu balsošanu pa pastu.

Krastiņa apstiprina, ka nav iespējams pilnībā izslēgt risku, ka kāds pieteiksies balsot pa pastu, izmantojot cita cilvēka personas kodu. Tomēr viņa spriež, ka izmaiņas kārtībā, kā piesakās balsošanai pa pastu (vairs nav jāsūta pase), dod iespēju balsot lielākam cilvēku skaitam un tas, iespējams, atsver šo risku.

Kad cilvēks piesakās balsot pa pastu no ārzemēm, viņa dati nonāk elektroniskajā vēlētāju reģistrā. Krastiņa skaidro, ka “katrs vēlētājs par sevi varēs elektroniski pārbaudīt informāciju, vai ir vai nav reģistrējies pasta balsošanai.” Par balsošanas faktu Saeimas vēlēšanās cilvēki var pārliecināties arī pēc vēlēšanām, pieprasot izziņu par to, vai balsotājs ir vai nav reģistrēts elektroniskajā vēlētāju reģistrā un kurā iecirknī ieraksts veikts.

Ir vairākas lietas, kas kalpo tam, lai mazinātu riskus, ka kāds piesakās balsot cita vēlētāja vietā. Piemēram, balsot no ārzemēm var tikai vēlētāji, kas vēlēšanu laikā atrodas ārzemēs un balsojumus izsūtīta no adresēm ārvalstīs. Balsojumam jāpievieno vēlētāja parakstīts apliecinājums, ka vēlētājs balso personiski, turklāt uz pasta balsošanas aploksnes jānorāda savs unikālais identifikācijas numurs.

Jāpiebilst, ka jebkurš, kurš balsojis pa pastu, ir tiesīgs balsot arī klātienē, piemēram, ja viņam ir aizdomas, ka kāds pa pastu ir balsojis viņa vietā. Tādā gadījumā pa pastu sūtītā balss netiek skaitīta. Pa pastu sūtītās vēlēšanu aploksnes atver tikai tad, kad vēlēšanas klātienē ir slēgtas un ir pārbaudīts, vai balsu iesūtītāji nav balsojuši arī klātienē.

Sandris Točs un “viltota socioloģija”

Vēlēšanu drošību apšauba arī bijušais žurnālists Sandris Točs no Aināra Šlesera partijas Latvija pirmajā Vietā (LPV). Ikdienā viņš savā Facebook kontā (gandrīz 10 tūkstoši sekotāju) maldina par Covid-19 un vakcīnām, kā arī kritizē Latvijas nostāju pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā 

Točs sociālajos medijos vedina domāt, ka LPV reitings aptaujās nav pirmajās vietās, jo tās tiek viltotas. Krāpšanās it kā notiek, lai nākotnē būtu vieglāk viltot vēlēšanas. Točs šādas apsūdzības ir izteicis vairākas reizes – gan par SKDS, gan Factum aptaujām. Tomēr nevienā no saviem Facebook ierakstiem Točs nav sniedzis nekādus pierādījumus.

Avots: ekrānšāviņš no Facebook

Maldinātāji izmanto Trampa rokasgrāmatu

Var teikt, ka Brēmanis, Kramiņš un Točs iet bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa kvēlāko atbalstītāju pēdās. Proti, jau pirms vēlēšanām tiek meklēti attaisnojumi, ja gadījumā partija nepārsniedz iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% slieksni vai saņem mazāk vietu, nekā sola sekotājiem. Arī Tramps 2020. gadā īpaši maldināja par balsošanu pa pastu, lai gan nebija un arvien nav pierādījumu, ka tā ir nedroša. Tika uzskatīts, ka pandēmijas dēļ demokrātu atbalstītāji pa pastu, nevis klātienē balsos vairāk nekā republikāņi.

Par it kā nozagatajām ASV prezidenta vēlēšanām maldina arī, piemēram, dezinformators Valentīns Jeremejevs (34 tūkstoši sekotāju) no partijas Tautas varas spēks. Viņš Facebook raksta: “Atceraties, ka Trampam nozaga vēlēšanas pa pastu? Skatieties uzmanīgi! Tagad globālisti gatavojas tās nozagt un izdarīt to ar Tautas varas spēku?”

Avots: ekrānšāviņš no Facebook

Taču Trampam vēlēšanas nenozaga. ASV prezidenta vēlēšanu balsis vairākkārt pārskaitīja. Tramps, viņa vēlēšanu kampaņa un atbalstītāji tiesā iesniedza vairāk nekā 60 prasības pret štatiem un vēlēšanu iecirkņiem. Tomēr nevienā lietā nepierādīja vēlēšanu viltošanu. Tiesas prāvās sprieda gan demokrātu, gan republikāņu (ieskaitot paša Trampa) iecelti tiesneši. Turklāt ASV valdības kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūra norāda – nav nekādu pierādījumu, ka 2020. gada prezidenta vēlēšanās balsis būtu mainītas vai dzēstas. To apstiprināja arī ASV Tieslietu departaments. Par maldiem saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām Re:Check 2020. gadā rakstīja šeit.

Daži Trampa atbalstītāji uzskatīja, ka ASV prezidenta Džo Baidena uzvara noteiktos apgabalos neesot statistiski iespējama, kā arī to, ka viltošanā iesaistītas Dominion firmas balsošanas ierīces. Pētnieki no Hārvarda Universitātes izmantoja statistisko analīzi, lai pārbaudītu šādus apgalvojumus. Viņi secināja, ka tiem nav matemātiska pamatojuma. Katra individuālā apgalvojuma analīzi iespējams izlasīt pētījumā, kas publicēts akadēmiskajā žurnālā PLOS Political Science (šeit).

Maldinātāji izvairās atbildēt

Re:Check visiem minētajiem deputātu kandidātiem jautāja, kādi ir viņu pierādījumi par vēlēšanu viltošanu Latvijā, kādēļ viņi izplata nepamatotu informāciju un kādēļ nemin vēlēšanu drošības pasākumus. Brēmanis, Točs un Jeremejevs uz ziņām lietotnē Facebook Messenger neatbildēja – tieši tāpat kā parasti, kad Re:Check lūdz viņiem skaidrot dažādus maldinošos apgalvojumus. Savukārt Edgars Kramiņš telefona sarunā skaidroja, ka atrodas komandējumā un tādēļ nevar atbildēt. Kramiņš skaidroja, ka visa nepieciešamā informācija atrodama viņa interneta raidījumos.


Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.

The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.