Sociālajā medijā Facebook vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku redzējuši kādu raidījumu, kurā runā uzņēmuma Brīvais vilnis līdzīpašnieks un bijušais drošības dienesta darbinieks Arnolds Babris. Babris klāsta nepamatotu informāciju par Covid-19 vakcīnu efektivitāti. Viņš arī nepatiesi apgalvo, ka koronavīrusa mRNS potes izjauc cilvēku imūno sistēmu un ka bērni neslimo ar Covid-19.
Par Covid-19 vakcīnu efektivitāti
Babris video stāsta, ka Covid-19 potes nedarbojas:
“Mēs skatāmies SPKC [Slimību profilakses un kontroles centrā], cik slimo potētie, cik slimo nepotētie. Mēs redzam – tā vakcīna nedarbojas.”
un
“Ja nebūtu Ukrainas karš, cilvēki uzdotu jautājumu. Mēs potējamies, a potes nedarbojas.”
Nav taisnība
Babra izteikumi, ka vakcīnas nedarbojas, ir maldinoši. Ir tiesa, ka primārā vakcinācija (divas Moderna, Pfizer, AstraZeneca devas vai viena Janssen deva) laika gaitā zaudē efektivitāti. Tomēr raidījuma Babris tīši vai nejauši nepiemin, ka balstvakcīna šo efektivitāti atjauno – pret delta variantu pilnībā un pret omikronu daļēji. Turklāt vakcinēšanās palielina aizsardzību pret smagiem simptomiem, nonākšanu slimnīcā un nāvi.
Vispirms par efektivitāti pret koronavīrusa infekciju. Pēc SPKC datiem patlaban nevakcinētos un tos, kas pabeiguši primāro vakcināciju, vienlīdz bieži diagnosticē ar Covid-19. To iespējams skaidrot ar to, ka šobrīd lielāko daļu infekciju skaita izraisa omikrona variants, kam izdodas apiet primārās vakcinācijas sniegto aizsardzību.
Balstvakcīna atjauno šo aizsardzību pret infekciju. Pret delta variantu efektivitāte tiek atjaunota pilnībā, bet pret omikronu – daļēji. To demonstrē šogad publicēts neatkarīgs pētījums, kurā iesaistīti vairāk nekā divi miljoni britu. Pētījumā tika secināts, ka Pfizer vai Moderna balstvakcīna nodrošina 95% aizsardzību pret delta variantu pat deviņas nedēļas pēc imunizācijas. Savukārt pret omikrona variantu balstvakcīnas efektivitāte ir 54% (Pfizer) un 62% (Moderna).
Vakcinācija samazina nāvju skaitu. Pēc SPKC datiem var redzēt, ka martā nevakcinēti Covid-19 slimnieki ir miruši trīs reizes biežāk nekā tie, kas bija potēti. Proti, nevakcinētiem Covid-19 pacientiem ir lielāks nāves risks. To apstiprina arī vairāki pētījumi, kuros novērots – vakcinācija samazina nāvju biežumu.
Vakcinācija aizsargā pret nonākšanu slimnīcā. To šī gada februārī kārtējo reizi apliecināja ASV veikts pētījums, kurā piedalījās gandrīz 12 tūkstoši cilvēku. Daļa dalībnieku nebija potēti, bet pārējie bija saņēmuši Moderna vai Pfizer vakcīnas. Pētnieki izvērtēja, cik bieži delta un omikrona varianta dēļ cilvēki nonāca slimnīcā. Vakcinētiem respondentiem bija mazāks risks Covid-19 dēļ nonākt slimnīcā nekā nepotētajiem pētījuma dalībniekiem. Cilvēkiem, kas bija saņēmuši arī balstvakcīnu, risks bija vēl zemāks. Līdzīgus rezultātus sniedz arī pētījumi Dienvidāfrikā, Izraēlā, Francijā un Lielbritānijā; to pašu apliecina Latvijas SPKC dati.
Vakcinācija samazina Covid-19 simptomu skaitu. To liecina pagājušajā gadā publicēts neatkarīgs pētījums Lielbritānijā. Izmantojot mobilā telefona aplikāciju, vairāk nekā 4,5 miljoni britu ziņoja par savu vakcinācijas stāvokli, saslimšanu un demogrāfiskajiem radītājiem (vecumu, dzimumu, slimībām u.c.) Pētnieki salīdzināja Covid-19 simptomus potētiem un nepotētiem slimniekiem, ņemot vērā demogrāfiskos parametrus, proti, vecus cilvēkus salīdzināja ar veciem, sievietes ar sievietēm un tamlīdzīgi.
Zinātnieki atklāja, ka pacientiem, kas bija saņēmuši vienu vai divas vakcīnas, gandrīz visi simptomi parādījās retāk. Simptomi, kas potētajiem respondentiem parādījās salīdzinoši visretāk, bija, piemēram, drudzis, nogurums un pazudusi oža. Vienīgie simptomi, kas vakcinētajiem slimniekiem bija sastopami biežāk vai tikpat bieži kā nevakcinētajiem, bija šķavas un pietūkuši dziedzeri.
Secinājums: Nav taisnība, ka Covid-19 vakcīnas nedarbojas. Cilvēki, kas ir saņēmuši balstvakcīnu, ar Covid-19 slimo retāk. Savukārt cilvēkiem, kas saņēmuši vismaz vienu poti, slimības gaita ir vieglāka. Turklāt vakcinācija vērā ņemami aizsargā cilvēkus pret smagu slimošanu, nonākšanu slimnīcā un nāvi no Covid-19.
Par to, vai Covid-19 vakcīna izjauc imunitāti
Raidījumā Babris lēsa, ka Covid-19 vakcīnas negatīvi ietekmē cilvēku imūnsistēmu:
“Tev ar šo poti tiek izjaukta imūnā sistēmā, un, jo tu ilgāk potējies, jo beigās tu vairs bez tās potes izdzīvot nevari”
Nav taisnība
Šis apgalvojums ir nepatiess, jo ir pretrunā ar pētījumu rezultātiem. Pētījumi par Covid-19 vakcīnas blakusparādībām ir veikti, piemēram, Lielbritānijā, ASV, Saūda Arābijā un citās valstīs. Nevienā no šiem pētījumiem nav konstatēts, ka Covid-19 vakcīnas negatīvi ietekmē imūno sistēmu. To apliecina arī vairāki akadēmiski pētījumu apkopojumi par Covid-19 pošu blaknēm. Nav arī nekāda pamata apgalvojumam, ka cilvēks pēc vairākām vakcīnām bez tām vairs nespēj dzīvot.
Par to, vai bērni un slimo un mirst no Covid-19
Raidījumā no Babra izskanēja maldi, ka bērni nevarot saslimt ar Covid-19:
“Pasaki man, ja bērni neslimo, bērni nemirst, kāpēc mūsu Saeimas deputāti bija gatavi nobalsot par bērnu obligātu vakcināciju.”
Nav taisnība
Nav taisnība, ka bērni neslimo ar Covid-19. Piemēram, Amerikas Pediatru asociācija norāda, ka ASV kopš pandēmijas sākuma 19% no visiem Covid-19 gadījumiem ir bijuši bērni. Pētījumi parāda, ka bērniem Covid-19 biežāk ir vieglākā formā nekā pieaugušajiem, tomēr tas nenozīmē, ka slimība nav bīstama. Retos gadījumos bērniem var rasties smaga plaušu infekcija vai pediatriskais multisistēmu iekaisuma sindroms.
Brabrim arī nav taisnība, ka bērni no Covid-19 nemirst. UNICEF ziņo, ka 0,4 procenti no visiem Covid-19 upuriem ir jaunāki par 20 gadiem. No katrām 1000 nāvēm 2,6 mirušie ir vecumā no 10–19. Savukārt no katriem 1000 mirušajiem 1,6 ir vecuma grupā līdz deviņiem gadiem.
Džona Hopkinsa slimnīcas ārsti norāda, ka bērnu vakcinācija ne tikai pasargā pašus bērnus, bet arī samazina Covid-19 izplatīšanos ģimenēs un skolās. Jāpiebilst gan, ka vairāki akadēmiski pētījumu apkopojumi parāda, ka bērni koronavīrusu izplata būtiski mazāk nekā pieaugušie. Visbiežāk bērni saķer koronavīrusu no vecākiem, nevis otrādi, un joprojām ir nepieciešams labāk saprast bērnu lomu vīrusa izplatīšanā.
Babris arī maldina, ka Saeimas deputāti bija gatavi nobalsot par bērnu obligātu vakcināciju. Re:Check neatrada, ka kopš pandēmijas sākuma Saeimā būtu bijis kāds likumprojekts, kas paredzētu obligātu bērnu vakcinēšanu pret Covid-19.
Re:Check sazvanījās ar Arnoldu Babri un lūdza viņam norādīt konkrētus likumprojektus, kas paredzētu obligātu bērnu vakcināciju. Viņš atbildēja, ka tādu likumprojektu nav bijis. Tomēr, viņaprāt, bija deputāti, kas to plānoja un gatavoja. Jautajām, kas bija šie deputāti, bet Babris atteicās viņus nosaukt.
Secinājums: Bērni slimo ar Covid-19. Lai gan bērni parasti slimo vieglāk nekā pieaugušie, koronavīrusa infekcijas var izraisīt nopietnas veselības problēmas vai beigties letāli. Re:Check neatrada nevienu likumprojektu, kas iekļautu obligātu bērnu vakcinēšanu pret Covid-19.
Par vakcīnām kā ieroci
Babris raidījumā atsaucas arī uz sazvērestības teoriju par globālistu eliti:
“Obligātā potēšanās (simtprocentīga). Ar ko viņa ir bīstama? (..) pieņemsim, tagad cilvēki ir pieradināti katru pusgadu potēties. Tagad globālisti izdomā – Latvija baigi foršā teritorija (..) iedodam poti, un pusgada laikā tur vairs nav neviena iedzīvotāja. Visi nomirs. Pateiksim, norakstīsim, uz to, ka nezināms vīruss (briesmīgāks). Pateiksim, ka nepaspējām izstrādāt poti un nepaspējām laicīgi sapotēt. Medijus mēs kontrolējam. Visu mēs kontrolējam (..) Tas ir absolūtais, totālais ierocis.”
un
“Ja tev ieliek, ka tev ir QR kods, ka tev katru pusgadu jāpotējas, ka tevi darbā var nelaist, tevi var izslēgt. Tā ir totāla diktatūra.”
Nav taisnība
Globālisti, kas plānojot kontrolēt cilvēkus ar Covid-19 vakcīnām, ir sazvērestības teorija, kurai nav pamatojuma. Re:Check par to iepriekš rakstījuši 2021. gada maijā (šeit). Latvijā izmantotās vakcīnas ir tās pašas, kuras izmanto visā Eiropas Savienībā (ES) un citur pasaulē. Zāļu efektivitāti un drošību izvērtē ES cilvēkiem paredzēto zāļu ekspertu zinātniskās komitejas, kurās darbojās arī neatkarīgi eksperti no Latvijas Zāļu valsts aģentūras. Komitejas nodrošina, ka katra vakcīnas sērija tiek pārbaudīta, pirms tā tiek laista Eiropas Savienības tirgū.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
