Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps bez pierādījumiem apgalvo, ka vēlēšanās notikusi krāpšana ar balsīm, kas iesūtītas pa pastu. Viņa paustais atbalsojas arī Latvijā, kur vairāki Facebook lietotāji izplata gan paša Trampa teikto, gan no angļu valodas iztulkotus sociālo mediju ierakstus. Atsevišķos gadījumos šādus izteikumus publicējuši arī tradicionālie mediji. Ko apgalvo Trampa atbalstītāji un kāpēc teiktajam par nozagtām vēlēšanām vismaz pagaidām nav nekāda pamata? 

To, ka Trampa konkurents no Demokrātu partijas Džo Baidens it kā nozadzis uzvaru, raksta ne tikai Facebook lietotāji, bet arī laikraksta Diena komentētājs Andis Sedlenieks, kurš vienlaikus ir Saeimas deputāta Ainara Latkovska (Jaunā Vienotība) palīgs.

Komentārā Sedlenieks apgalvo:

“Pats par sevi fakts, ka balsošana pandēmijas apstākļos notiek pa pastu, nav nekas neparasts, taču fundamentāla problēma ir, ka šis process minētajās pavalstīs tiek kontrolēts tik nosacīti, ka paver ārkārtīgi plašas iespējas mahinācijām un rezultātu falsificēšanai.”

Šādu stāstu jau pirms vēlēšanām vairākkārt atkārtoja arī Tramps – viņaprāt, balsošana pa pastu var tikt izmantota krāpšanai. Arī ASV ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzsver: “Tie izteikumi ir cēlušies no ASV prezidenta, kurš izplata melus un dezinformāciju par šīm vēlēšanām. Šādiem grandioziem izteikumiem vajag grandiozus pierādījumus. Tramps tādus nav devis.”

Trampa komanda pirms vēlēšanām sniedza sūdzības Ņūdžersijas, Montanas un Nevadas štatu tiesās, mēģinot balsošanu pa pastu apturēt. Nevienā gadījumā tiesas prasību neapmierināja, norādot, ka apgalvojumi ir hipotētiski un tiem trūkst pamatojuma. Arī pēc rezultātu paziņošanas Tramps un atbalstītāji paziņojuši, ka vērsīsies tiesā

Tomēr iepriekšējo vēlēšanu pieredze rāda, ka krāpšana ir ļoti reta, arī balsojot pa pastu. Domnīcas Brenana centrs pētījumā noskaidrots, ka krāpšanās vai kļūdu rādītājs ir no 0,00004% līdz 0,0009%. 

Arī Federālās vēlēšanu komisijas vadītāja apsūdzības noliegusi: “Nav nekāda pamata sazvērestības teorijai, ka balsošana pa pastu izraisa krāpniecību.” Turklāt laikrasta The New York Times žurnālisti aptaujāja vēlēšanu iecirkņu darbiniekus visos štatos – gan demokrātus, gan republikāņus. Tie norādīja, ka nav novērotas nekādas problēmas, kas varētu ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Ierēdņi dažos pamanījuši nelielas problēmas, piemēram, atsevišķus mēģinājumus balsot dubultā un arī tehniskas kļūmes, taču tās ir raksturīgas vēlēšanām visur. Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vēlēšanu novērotāji atzina, ka vēlēšanas organizētas labi par spīti “nepamatotiem apgalvojumiem par sistemātisku krāpniecību”.

Sedlenieks rakstā nemin ne konkrētus štatus, ne kādu citu detalizētāku informāciju par to, kur un kā notikusi krāpšana. Konkrētākais apgalvojums ir, ka “ASV pavalstīs, kurās pie varas atrodas demokrāti (pie kam nebūt ne mērenu uzskatu) un kur iepriekš viss liecināja par vēlētāju vairākuma atbalstu Trampam, masveidā un sinhroni sāk parādīties simtiem tūkstošu it kā pa pastu nosūtītu biļetenu, kas maina spēku samēru par labu Baidenam”. Jāpiebilst, ka dažādos štatos atšķiras noteikumi, kad var sākt skaitīt pa pastu ienākušos biļetenus. Gan Viskonsīnā, gan Mičiganā, gan Pensilvānijā, kur norisinājās sīva cīņa, balsis ļauts sākt skaitīt vēlēšanu dienā. Turklāt vairākos štatos biļeteni ir derīgi arī tad, ja iecirknis tos saņem vēlāk nekā vēlēšanu dienā 3.novembrī, ja vien tās pastā nodotas vēlēšanu dienā.

Ko saka Sedlenieks?

Re:Check lūdza Sedleniekam detalizētāk pastāstīt, uz kādiem pierādījumiem viņš balsta izteikumus par vēlēšanu pārkāpumiem. Viņš norādīja uz New York Times rakstu, kurā pausts, ka “prezidenta nepamatotie izteikumi par krāpšanu palielinājuši lielu pēcvēlēšanu tiesu darbu iespējamību”. 

Tāpat Sedlenieks piesauca vairākas citas problēmas “sākot no mirušajām dvēselēm un vairākkārtēju balsošanu, beidzot ar balsu skaitīšanas automātu problēmām un vēlētāju aktivitātes statistiku”. Viņš pievienoja saites ar diviem konservatīvā telekanāla Fox News sižetiem. Vienā no tiem republikāņu senators Lindsijs Greiems apgalvo, ka esot pierādījumi par sešiem cilvēkiem, kas it kā reģistrējušies un balsojuši pēc nāves. Amerikāņu faktu pārbaudītāji FactCheck.org sazinājās ar senatora biroju, lai lūgtu pastāstīt vairāk par atklāto, bet atbildi nesaņēma. 

Vēlāk preses konferecē Trampa kampaņas padomnieks minēja tikai vienu vārdu un uzvārdu – Denīza Ondika. The Philadelphia Inquirer sazinājās ar viņas meitu. Viņa nevarēja paskaidrot, kā situācija radusies, bet uzsvēra, ka vecāki neesot krāpnieki. Šis gadījums tiks izmeklēts. Līdzīgi apgalvojumi klīst arī sociālajos medijos. Piemēram Twitter publicēts saraksts ar 14 tūkstošiem cilvēku vārdu, kas it kā balsojuši pēc nāves. CNN noskaidroja, ka no 50 cilvēkiem, par ko medijs pārbaudīja informāciju, 37 bija miruši un nebalsoja, 5 balsoja, bet nav miruši, savukārt astoņi vēlēšanās nepiedalījās. Tātad krāpšanas nebija.

FactCheck.org uzrunātie eksperti norādīja, ka pēc katrām vēlēšanām dzirdami apgalvojumi par mirušiem balsotājiem, taču reti izrādās, ka tā ir taisnība. Arī Tramps un viņa palīgi nevienu citu konkrētu gadījumu nav minējuši. Lai mainītu vēlēšanu rezultātu, būtu jāpierāda krāpšana vismaz trīs štatos, kur katrā Baidenam ir vismaz 10 tūkstošu balsu pārsvars. 

Sedlenieks arī atsaucās uz ASV ģenerālprokurora un Trampa sabiedrotā Viljama Bara ziņojumu, kurā viņš devis atļauju (nevis pavēli) prokuroriem sākt izmeklēšanu par krāpšanu vēlēšanās. Bars arī uzsvēra, ka vēstule “nav jāuztver kā apliecinājums, ka [Tieslietu] departaments secinājis, ka pārkāpumi ietekmējuši kādu vēlēšanu iznākumu”. Viņš uzsver, ka prokurori var sākt izmeklēšanu, lai atjaunotu cilvēku ticību rezultātiem.

Deputāts Latkovskis savam palīgam žurnālistam nepiekrītot

Sedlenieks ir komentētājs ne vien Dienā, bet arī Valmieras laikrakstā Liesma. Vienlaikus viņš jau daudzus gadus ir deputāta Latkovska palīgs, taču  – minētajos medijos nav nekādu norāžu par šo viņa amatu. Sedlenieks nav partijas biedrs, bet 2013.gadā kandidēja no partijas saraksta pašvaldību vēlēšanās Valmierā.

Jautājām, vai, viņuprāt, ir ētiski šīs abas lomas savienot. Latkovskis norādīja, ka problēmu neredz, jo Sedlenieks rakstot par starptautisko politiku, kas neesot saistīta ar deputāta darbību likumdošanas jomā. “Es diez vai pieņemtu darbā cilvēku vai strādātu ar viņu, ja viņš būtu bijis žurnālists, kurš rakstītu par Latvijas iekšpolitiku, vērtētu notikumus Saeimā, valdībā, koalīcijā, opozīcijā, tas nebūtu pieņemami,” Latkovskis pauda. Janorāda gan, ka Latkovskim nav taisnība, jo Liesmā Sedlenieks mēdz izteikties par iekšpolitiku, arī Jauno Vienotību. Arī Sedlenieks uzskata, ka ētikas pārkāpumu nav.

Savukārt saistībā ar komentāru par ASV vēlēšanām Latkovskis norādīja, ka viņiem viedokļi atšķiras. 

Kristīgais radio un Facebook lietotāji

Līdzīgu informāciju par it kā notikušu krāpšanu izplatījis arī Latvijas Kristīgais radio. Mājaslapā publicēta ziņa, kurā rakstīts, ka “misionārs Ilgvars Vērmelis uzsver, ka uzvarētājs nepārprotami ir Donalds Tramps, neskatoties uz šī brīža centieniem rezultātus viltot”. Rakstā kā viens no pierādījumiem minēts:

“Viskonsīnas štatā šobrīd sanāk, ka balsu ir vairāk nekā vēlētāju.”

Šis ir mīts, ko izplatījuši amerikāņu sociālo mediju lietotāji. Vairākos ierakstos apgalvots, ka štatā nobalsojuši 3,2 miljoni cilvēku, lai gan balsošanai reģistrēts 3,1 miljons. Tā nav taisnība. Reģistrēto vēlētāju skaits štatā norādīts Viskonsīnas vēlēšanu komisijas mājaslapā. 2020.gada 1.novembrī štatā reģistrēti 3,7 miljoni vēlētāju. Nobalsojuši 3,3 miljoni

Vēl Latvijā apmēram tūkstotis cilvēku Facebook dalījušies ar vairākiem maldinošiem ierakstiem. Re:Check apskatīja dažus apgalvojumus.

“Prezidents jau naktī pasludināja, ka viņš ir uzvarējis ASV prezidenta vēlēšanās. Un pēkšņi, pēkšņi notika kaut kas cits. Ļoti ātri sāka mainīties šie dati un prezidenta uzvara tā kā sāka izzust.”

Prezidents tik tiešām jau vēlēšanu naktī pasludināja, ka ir uzvarējis. Taču tobrīd nebija nekāda pamata šādam apgalvojumam. Vairākos štatos, īpaši lielajās pilsētās, kur demokrāti parasti gūst pārsvaru, joprojām turpinājās balsu skaitīšana, tāpēc nav pārsteidzoši, ka dati mainījās. Piemēram, Filadelfijā viņa runas laikā bija saskaitīta tikai apmēram puse balsu. Turpinājās arī pa pastu iesūtīto balsu skaitīšana. Tā parasti aizņem vairāk laika, jo balsis tiek rūpīgāk pārbaudītas, piemēram, lai noskaidrotu, vai paraksts uz biļetena sakrīt ar balsotāja parakstu.

“Dažu stundu laikā pēkšņi nakts laikā nokļūst 127 tūkstoši aplokšņu, kur, uzminiet cik – 0 balsu ir par Trampu un 127 tūkstoši balsu ir par Baidenu.”

Līdzīgi izteikumi, ka vēlēšanu iecirkņos it kā pēkšņi atrasti biļeteni, cirkulē sociālo mediju ierakstos angļu valodā. Tos pārbaudīja medijs PolitiFact. Piemēram, dažādos ierakstos apgalvots, ka naktī Viskonsīnā pēkšņi uzradušies 112 tūkstoši vai 140 tūkstoši biļetenu. Iecirkņa darbinieki norādīja, ka viņiem nav skaidrs, par kādiem biļeteniem ir runa, jo tobrīd viņi vienkārši turpināja skaitīt balsis. Nav arī nekādu pierādījumu, ka balsis būtu uzradušās Pensilvānijā, kā apgalvoja sociālo mediju lietotāji. Līdzīgi izteikumi parādījās arī par Mičiganu. PolitiFact raksta, ka to varētu saistīt ar kāda iecirkņa darbinieces kļūmi, kura žurnālistiem ziņoja, ka Baidens saņēmis 153 710 balsis, nevis 15 371 balsis. Kļūda tika labota 20 minūšu laikā.

“Pensilvānijā likumīgos novērotājus nelaida klāt balsu skaitīšanas procesam.“

Par to vienā no savām runām sūdzējās Tramps, šķietami atsaucoties uz sociālajos medijos publicētiem video. Šis viņa izteikums atreferēts vairākos Facebook ierakstos. 

Lai noskaidrotu, kas īsti notika, vairāki ASV mediji sazinājās ar attiecīgajiem vēlēšanu iecirkņiem štatā. Vienā no gadījumiem Filadelfijas vēlēšanu novērotāju sākotnēji neielaida iecirknī, jo tā darbinieks atsaucies uz vairs neeksistējošu likumu, kurā teikts, ka vērotāju nozīmē darbam konkrētos iecirkņos, nevis jebkurā. Vēlāk, kad kļūda saprasta, vērotājs iecirknī ielaists.

Tāpat internetā popularitāti iemantoja vēl viens video, kur Demokrātu partijas ierēdnis kādam Republikāņu partijas vēlēšanu novērotājam lūdz pamest iecirkni. Stāsts ir patiess, taču trūkst konteksta. Vērotājs iecirkni nepameta. Video redzama asa vārdu apmaiņa, taču tai nebija seku. Demokrātu partijas ierēdnis un vēlēšanu komisijas runaspersona par notikušo atvainojās.

Jāpiebilst, ka šogad vēlēšanu novērotājiem, tāpat kā pārējiem iedzīvotājiem, bija jāievēro pulcēšanās ierobežojumi

“Likumīgās balsis nosaka to, kurš ir prezidents, nevis mediji.”

Mediji pēc katrām velēšanām izsludina rezultātu, taču to paustajam nav likuma spēka. Tas gan nenozīmē, ka tajā ir kaut kas pretlikumīgs. Vēlēšanu rezultātu, balstoties uz balsu skaitu, oficiāli apstiprina elektoru kolēģija, taču tās balsojumu reizēm jāgaida nedēļām. Kolēģijas balsojums notiks tikai 14.decembrī, visas atbildīgās iestādes rezultātus var gaidīt līdz pat 23.decembrim, un tad tos 6.janvārī izziņos Kongress. Savukārt jaunā prezidenta inaugurācijas ceremonija notiks tikai 20.janvārī. Lēnā procesa dēļ rezultātu ātrāku izziņošanu vēsturiski uzņēmās mediji. Ziņu aģentūra AP, piemēram, to dara jau kopš 1848.gada. Elektoru kolēģijas balsojuma rezultātu ir iespējams prognozēt, jo katram štatam ir noteikts balsu skaits, ko aprēķina pēc iedzīvotāju skaita un pārstāvju skaita Kongresā. Balsis saskaita, un vēlēšanās uzvar kandidāts, kurš no elektoru kolēģijas saņēmis vismaz 270 balsis.

“Viljams Bredlijs, kurš dzimis 1902. gadā un miris 1984. gadā, iznāca no kapa un nobalsoja par Baidenu.”

Arī sociālajos medijos redzami apgalvojumi, ka vēlēšanās it kā piedalījušies cilvēki, kas jau miruši. Visbiežāk tiek piesaukts Viljama Bredlija vārds. Šo stāstu pārbaudīja faktu pārbaudītāji PolitiFact. Žurnālisti atrada vēl vienu Viljamu Bredliju, kas dzīvo teritorijā ar tādu pašu pasta indeksu. Izrādās, viņš ir mirušā Viljama Bredlija dēls, kuram dots tāds pats vārds. Viņš stāsta, ka balsojis pa pastu. Viņš esot saņēmis arī tēvam paredzētu biļetenu, taču to izmetis. 

Tomēr informācija, ka Bredlija tēvs balsojis, pieejama Mičiganas vēlētāju informācijas centra mājaslapā. Tā vadītāja žurnālistiem skaidroja, ka Bredlija balss kļūdas dēļ reģistrēta kā viņa tēva balss. PolitiFact teikto pārbaudīja un secināja, ka reģistrā tiešām nav norādīts, ka pats Bredlijs būtu balsojis. Tātad šī situācija ir nevis krāpšanās, bet kļūda.

“Vēlēšanu iecirkņu logi aizklāti ar kartonu, lai procesa vērotāji neredzētu, kā tiek skaitītas balsis.”

To savā uzrunā un Twitter kontā apgalvoja arī Tramps. Patiesībā logi tika aizklāti, jo ap iecirkni saradās pūlis ar cilvēkiem un iecirkņu darbinieki uztraucās, ka tie uzņems fotogrāfijas, kas ASV ir pretlikumīgi. Kad iecirkņa darbinieki mudināja cilvēkus nefotografēt un nefilmēt, viņi prasību neuzklausīja.

Hiršs norāda, ka šie apgalvojumi, ko izplata Tramps un atbalstītāji, “ir tāda politiskā spēle, lai varētu diskreditēt savus pretiniekus, demokrātus un visus nākamos četrus gadus teikt, ka vēlēšanas ir nozagtas, demokrāti nav leģitīmi ievēlēti, un visu laiku varētu kritizēt Baidena administrāciju”. Viņš arī atgādina, ka pašreizējais ASV prezidents nav uzticams informācijas avots, jo dažādas nepatiesības izplata regulāri.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.