Vairākos tā sauktajos klikšķu portālos publicēta ziņa par it kā apsvērtu iespēju veikalos vai lielveikalos ielaist tikai vakcinētus cilvēkus. Teiktais pamatots ar maldinoši atstāstītu ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) intervijas fragmentu Rīga TV24 raidījumā Uz līnijas. Līdzīgi kā citās valstī  ir runāts, ka ar laiku vakcinētiem cilvēkiem būtu jāpiedāvā kādi atvieglojumi, taču ne valdībā, ne Operatīvās vadības grupā nav apspriests, ka nevakcinētos varētu neielaist veikalos.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Teju trīs tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā apgalvots, ka pasākumi Covid-19 ierobežošanai neattiecas uz privātpersonām, jo par tiem nav lēmusi Saeima, bet Ministru kabinets. Tā nav taisnība, jo Saeima ar Epidemioloģiskās drošības likumu ir uzticējusi Ministru kabinetam tiesības lemt par ierobežojumiem.

Plašas diskusijas izraisījusi valdības apņemšanās šovasar, lai arī citādi nekā ierasts, tomēr rīkot skolēnu dziesmu un deju svētkus. Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā  kordiriģents Ints Teterovskis pauda, ka dziedāšana korī neesot riskantāka par jebkādu citu pulcēšanos. Pašlaik pieejamie pētījumi liecina – tā visdrīzāk nav tiesa. 

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Teju 900 cilvēki nepilnā diennaktī dalījušies ar video, kur premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) it kā stāsta, ka vakcinācija ir bīstama. Video ir rediģēts, ar vārdu “vakcinācija” aizstājot tādus vārdus kā “saslimstība” un “pandēmija”. Daļa cilvēku to uztvēruši kā joku, tomēr komentāri pie video liecina – daudzi nav sapratuši, ka video ir pārveidots.

Pirms dažām dienām sociālajā medijā Facebook parādījās ieraksts, kurā teikts, ka Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda no Latgales partijas, svinot dzimšanas dienu, pārkāpusi Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus. Ekrānšāviņš apliecina, ka Plivda tiešām fotogrāfējusies kopā ar citiem cilvēkiem kādā nesen atklātā Rīgas kafejnīcā, neievērojot ne pulcēšanās ierobežojumus, ne prasību par maskas lietošanu. Tā nav izmantota arī, filmējot priekšvēlēšanu reklāmas rullīti.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Vairāk nekā tūkstotis cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā teikts, ka Covid-19 diagnostikai izmantotais polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR; no angļu val. – PCR) tests ir kļūdains un tiek izmantots, lai nepamatoti ierobežotu cilvēku brīvības. Tas pamatots ar apgalvojumu, ka augsts testa ciklu skaits, pie kura iegūts pozitīvs rezultāts, norāda, ka cilvēks nav infekciozs. Tā nav taisnība. 

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka AstraZeneca Covid-19 vakcīnas pētījumi ar bērniem pārtraukti, jo esot konstatēti nāves gadījumi. Tā nav taisnība – bērnu vakcinācija pētījumā apturēta saistībā ar informāciju par retiem trombu veidošanās gadījumiem pieaugušajiem.

Teju četri tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā no dažādiem avotiem sakompilēta maldinoša informācija par Covid-19 vakcīnām. Iekļauti nepatiesi apgalvojumi par nāvēm no vakcīnas un citām blaknēm, ko tā it kā varot izraisīt.

Latvijā vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku dalījušies ar citās valstīs populāra ieraksta tulkojumu, kurā apgalvots, ka vakcīnas sastāvā esošie smagie metāli ļauj ar ķermeņa temperatūras skeneri noteikt, vai cilvēks ir vakcinējies. Patiesībā vakcīnas sastāvā nav smago metālu un nav ierīces, kas ļautu no malas noteikt, vai cilvēks to saņēmis.