Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Oktobra beigās medijos izskanēja ziņa, ka valstī desmit lielāko pensiju saņēmēji ik mēnesi gūst no deviņiem līdz pat 19 tūkstošiem eiro. Re:Check secināja – tā nav taisnība. Ziņojot par valsts lielākajām pensijām, kļūdījās gan mediji, gan labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kuru tie citēja. Turklāt diskusijā mazāk uzmanības saņēmis cits fakts – lai gan spēkā it kā ir obligāto iemaksu griesti, faktiski lielāko algu saņēmēji arī pašlaik var uzkrāt ļoti lielas nākotnes pensijas. Šādu iespēju viņiem Saeima sarūpēja pērn, atbalstot pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) priekšlikumu izmaiņām Solidaritātes nodokļa likumā. Labklājības ministrija (LM), kas iebilda jau toreiz, tagad rēķina, kāda ir tā ietekme un kā griestus tomēr atjaunot.

Tuvu patiesībai-apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes.

Partija Saskaņa nosūtījusi vēstuli NATO ģenerālsekretāram, sūdzoties par aizsardzības ministru Arti Pabriku (Attīstībai/Par!), kurš Mores kaujās kritušo piemiņas pasākumā nosauca leģionārus par varoņiem un latviešu tautas un valsts lepnumu. Saskaņa norāda, ka ar savu publisko izteikumu Pabriks “būtiski maina attieksmi pret latviešu leģionāriem – padarot tos no upuriem par varoņiem”.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Jaunajā budžetā 32 miljonus eiro plānots atvēlēt, lai celtu maksimālo neapliekamo minimumu līdz 300 eiro. Par to visaktīvāk iestājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas uzstāja, ka neapliekamajam minimumam vajadzētu sasniegt pat 500 eiro. JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe skaidroja, ka tā ir partijas prioritāte, jo “ne tikai mēs, bet arī citi politiskie spēki ir solījuši strādāt virzienā, lai mazinātu nabadzību”. Šī budžeta kontekstā daudz runāts arī par citiem plāniem šī mērķa sasniegšanai. Kādi tie ir un vai tie tiešām būtiski mazinās nabadzību? Re:Check analīze rāda – drīzāk ne.

Patiesība – apgalvojums atbilst patiesībai, izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms.

Valsts prezidents Egils Levits kā vienu no savām prioritātēm min valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām. Šim mērķim 5 miljoni eiro paredzēti arī jaunā budžeta projektā. Levits norādīja, ka situācija Lietuvā un Igaunijā ir labāka – tur finansējums ir desmitreiz dāsnāks, salīdzinot ar naudu, ko partijām piešķir šobrīd. Re:Check pārbaude apstiprina, ka prezidentam ir taisnība un kaimiņos tiešām valsts partijām izmaksā krietni lielākas summas.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Šovasar spēkā stājās grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Asi pret pārmaiņām iebilda nebanku kreditētāji jeb tā sauktās ātro kredītu kompānijas, skaidrojot – īstermiņa aizdevumi patērētājiem turpmāk nebūs pieejami. Arī tagad, pēc ieviešanas, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš Tvnet publikācijā norāda – bankās aizdevumiem šobrīd pieejama “divreiz lielāka summa uz divreiz garāku termiņu” nekā iepriekš. Tomēr Re:Check pārliecinājās – izteikums nav patiess.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Līdz septembra vidum rīdziniekiem jāpārslēdz līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ar uzņēmumu Tīrīga, kas monopola apstākļos, iespējams, to darīs 20 gadus. Bažas sabiedrībā un konkurences uzraugos radījis pakalpojuma cenas kāpums. Vairākkārt izskanējis, ka atkritumu tarifi par nesašķirotajiem atkritumiem varētu pieaugt pat par 40%, savukārt Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe saka – pieaugums būs vidēji tikai ap 9%.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadus, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmums Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis saka – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot?. Bet vai tā ir tiesa?

Par to, kādēļ plānots ātrāk ieviest piektās paaudzes mobilo tīklu jeb 5G, versijas atšķiras. Mobilo telefonu kompānijas, tehnoloģiju eksperti un arī Latvijas prezidents saka – tas ļaus ātrāk pārsūtīt datus, kā arī sniegs jaunas iespējas ekonomiskajai un tehnoloģiskajai izaugsmei. Tomēr sociālajos medijos prevalē mīti, ka 5G ievieš, lai pakļautu cilvēku prātus, kaitētu to veselībai, ietekmētu smadzeņu un sirdsdarbību, pat DNS. Pētījumā par dezinformāciju sociālajos medijos noskaidrots, ka ES valstīs un ASV diskusiju mākslīgi uzkurina ar viltus kontiem. Tiek paustas aizdomas pat par Krievijas iesaistīšanos. Kurš ar 5G biedē Latvijā un vai bailēm ir pamats?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, autors melo

Rīdzinieki stāsta – Granīta iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā pie Stopiņu novada robežas, ir bīstama vieta gājējam. Tur nav ne ietvju, ne apgaismojuma. Pie autobusu pieturas nav arī gājēju pārejas, lai gan satiksme tur ir intensīva. Par to sižetu izveidoja kanāla TV3 raidījums Bez Tabu. Raidījumā Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dimante atbildēja, ka gājēju pāreju šobrīd nav iespējams ierīkot, jo saskaņā ar normatīviem vispirms jābūt izbūvētai ietvei. Re:Check šo izteikumu pārbaudīja pēc lasītāja Jevgēnija lūguma un konstatēja – tas nav patiess.