Sabīne Bērziņa

Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadus, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmums Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis saka - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot?. Bet vai tā ir tiesa?

Par to, kādēļ plānots ātrāk ieviest piektās paaudzes mobilo tīklu jeb 5G, versijas atšķiras. Mobilo telefonu kompānijas, tehnoloģiju eksperti un arī Latvijas prezidents saka - tas ļaus ātrāk pārsūtīt datus, kā arī sniegs jaunas iespējas ekonomiskajai un tehnoloģiskajai izaugsmei. Tomēr sociālajos medijos prevalē mīti, ka 5G ievieš, lai pakļautu cilvēku prātus, kaitētu to veselībai, ietekmētu smadzeņu un sirdsdarbību, pat DNS. Pētījumā par dezinformāciju sociālajos medijos noskaidrots, ka ES valstīs un ASV diskusiju mākslīgi uzkurina ar viltus kontiem. Tiek paustas aizdomas pat par Krievijas iesaistīšanos. Kurš ar 5G biedē Latvijā un vai bailēm ir pamats?

Rīdzinieki stāsta - Granīta iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā pie Stopiņu novada robežas, ir bīstama vieta gājējam. Tur nav ne ietvju, ne apgaismojuma. Pie autobusu pieturas nav arī gājēju pārejas, lai gan satiksme tur ir intensīva. Par to sižetu izveidoja kanāla TV3 raidījums Bez Tabu. Raidījumā Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dimante atbildēja, ka gājēju pāreju šobrīd nav iespējams ierīkot, jo saskaņā ar normatīviem vispirms jābūt izbūvētai ietvei. Re:Check šo izteikumu pārbaudīja pēc lasītāja Jevgēnija lūguma un konstatēja - tas nav patiess.

Lai pievērstu uzmanību smagajam nodokļu slogam, jūnija beigās Latvijas Restorānu biedrība medijos izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka situācijai nemainoties, “tuvāko gadu laikā tiks slēgti 738 restorāni un bezdarbnieku rindas papildinās vismaz 11 tūkstoši cilvēku”. Dažas dienas vēlāk intervijā ar biedrības vadītāju Jāni Jenzi laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze apdraudēto restorānu skaits jau bija izaudzis līdz tūkstotim. Tomēr, lai arī nozarē redzamas grūtības samaksāt nodokļus, šāds scenārijs ar uzņēmumu masveida slēgšanu nav reālistisks un to faktiski apstiprina arī aprēķinu veicējs.

Pēc ilgstošām debatēm Saeimas deputāti 20.jūnijā piekrita turpināt virzīt ieceri akcīzes nodokļa samazināšanai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 15%. Viena no astoņiem deputātiem, kas balsoja “pret” šo ieceri, bija Ļubova Švecova (Saskaņa). Arguments, ka Igaunija samazinās akcīzes nodokli, tādēļ Latvijas pierobeža varētu zaudēt kaimiņvalsts alkohola tūristus un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus, viņu nepārliecināja. Savu pozīciju viņa aizstāvēja arī no Saeimas tribīnes, taču izmantoja kontekstam neatbilstošus un tādējādi maldinošus datus.

Lai izbeigtu igauņu alkotūrismu uz Latvijas pierobežu un nodokļu zudumu valsts budžetā, Igaunijas valdība samazinājusi alkohola akcīzi par 25%. Latvija iesaistījusies “degvīna likmju karos”, Saeimai 20.jūnijā pirmajā lasījumā nobalsojot par akcīzes samazinājumu stiprajam alkoholam par 15%.