Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadus, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmums Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis saka – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot?. Bet vai tā ir tiesa?

Uz to, ka raidījumā sniegtā informācija neizklausās patiesa, Re:Check norādīja lasītāja Iveta, kura vairāk nekā 20 gadus dzīvo Vācijā.

Zakulis Re:Check skaidroja, ka dzērienu pārdod divu veidu iepakojumos – vienreiz un atkārtoti lietojamos. Viņš stāsta, ka ir pat atkārtoti lietojamas, nedaudz biezākas un cietākas PET pudeles, kas Latvijā nav izplatītas: “Tās tiek izmantotas atkārtoti. Respektīvi, tiek aizvestas uz rūpnīcu, izmazgātas, izskalotas un izmantotas atkārtoti.” Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmu izmantojot šādam mērķim, bet “postpadomju valstīs, Igaunijā, Lietuvā, stumj iekšā arī vienreizlietojamās pudeles”. Tādējādi arī Latvijā, viņaprāt, plāno ieviest novecojušu modeli.

Zakulim gan nav taisnība. Re:Check sazinājās ar Dānijas depozītsistēmas apsaimniekotāju Dansk Retursystem. Tās pārstāve Mete Tesbjerga Klinta atklāja – veikalos, kur depozīta automātos vāc pudeles, iespējams atgriezt gan vienreizlietojamās, gan atkārtoti lietojamās pudeles. Atkārtotai lietošanai no veikala pudeles savāc alus brūvētavas, taču 2018.gadā tie bija tikai 14% no kopējā pudeļu skaita. Pārējās pudeles savāc un pārstrādā Dansk Retursystem.

Savukārt Norvēģijā kompānijas Infinitum gada pārskats liecina – ar depozītsistēmas palīdzību tiek atgriezti 87 – 88% pudeļu un skārdeņu. Pilnīgi visus savāktos iepakojumus vāc ar mērķi pārstrādāt, nevis izmantot atkārtoti. Kā raksta portāls Deutsche Welle, Norvēģijā atkārtoti lietojamās pudeles ar depozītsistēmu pārtrauca vākt 2014.gadā. Vides aktīvistu organizācijas gan norāda, ka vākt atkārtoti uzpildāmas pudeles būtu videi draudzīgāk. Tāpat dzērienu iepakojumu pārstrādei ar depozīta sistēmu vāc arī Somijā.

Vācijā, tāpat kā Dānijā, sistēma ir dalīta, liecina The Guardian raksts. Tās sistēmu aprakstījusi arī Latvijas Avīze. Vāc gan atkārtoti lietojamus, gan vienreizlietojamus dzēriena iepakojumus. Par iepakojumu, kas lietojams tikai vienreiz, dzēriena cenā ierēķināta augstāka maksa, lai cilvēki būtu motivētāki iepakojumu atgriezt un saņemt naudu atpakaļ. Tā rezultātā Vācijā ar depozīta sistēmas palīdzību pārstrādei neizdodas atgūt vien 1 – 3% pudeļu, kuras nav iespējams izmantot atkārtoti.

Kad Re:Check Zakulim norādīja – tā nav tiesa, ka vienreizlietojamās pudeles vāc tikai postpadomju valstīs, viņš atzina, ka nevar konkrēti pateikt, kurās valstīs to dara vai nedara. Konnkrētāk vaicājot, kuras ir tās Skandināvijas un Rietumeiropas valstis, kur vienreizlietojamās pudeles depozītsistēmā nepieņem, viņš nosauca tikai Austriju. Tomēr no Zakuļa skaidrojumiem izriet, ka tur pudeļu nodošana notiek citādi nekā tas plānots Latvijā. Proti, iepakojumus nepieņem automātā. Austrijas veikalos vienkārši var nodot izlietotās atkārtoti lietojamās pudeles, kā vietām stikla pudeles var nodot arī Latvijā.

Jāpiebilst, ka vairākās Rietumeiropas valstīs vai to daļās, piemēram, Beļģijā, Francijā, Anglijā norit diskusijas par dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu vai atjaunošanu. Līdzīgi kā Latvijā arī tur saduras vides aizstāvju un industrijas argumenti.

Secinājums: Nav tiesa, ka depozītsistēma, kuru VARAM rosina ieviest Latvijā, būtiski atšķiras no sistēmām, kas pastāv citās Eiropas valstīs. Lai gan ir tiesa, ka daudzviet atkārtoti lietojamās plastmasas pudeles ir izplatītākas nekā Latvijā, tomēr depozītsistēmas daudzviet pieņem gan vienreizlietojamas, gan atkārtoti lietojamas pudeles. Zakuļa izteikums ir vispārināts.

Fakti:

-VARAM plānoja, ka Latvijas depozīta automātos pieņemtu dzērienu iepakojumus no PET, stikla, metāla (skārda bundžas) ar tilpumu no 0,1 – 3 l.

-Saeimas deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!) aicinājis ieviest plašāku depozīta sistēmu dažādiem iepakojuma veidiem, savukārt vides aizsardzības NVO pārstāvji raizējas, ka tas vēl vairāk sarežģītu sistēmas ieviešanu.

-Iepakojuma likuma grozījumi, kas paredz depozītsistēmas ieviešanu, Saeimā pieņemti divos no trim lasījumiem.

-Cik % no pārdoto dzērienu iepakojuma apjoma ar depozītsistēmu izdodas savākt citviet?

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712


Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!