“Tu man tikai tur paaiztiec!”
30 gadus pēc notikušā sieviešu kopa ir ceļā uz taisnību par bērnībā pārciestu seksuālu vardarbību.
Vardarbība ģimenē
Es vairs nevaru izturēt, mammu, aizved mani uz policiju
“Palīdziet man pasargāt bērnus, es vairs nezinu, kur iet, esmu bijusi visur.” Ar šādiem vārdiem sākās mūsu saruna ar Agatu. Viņa runāja daudz un haotiski, sauca rindu iestāžu, kur vērsusies un saņēmusi atteikumus vai ilgstošu bezdarbību, un nākamajā reizē solīja atnest dokumentus. Uz to viņa ieradās ar kasti.
Turpmāk pieteikumu par pagaidu aizsardzību varēs iesniegt jebkurā vietā
Turpmāk pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību varēs iesniegt arī pieteicēja atrašanās vietā, nolēma Saeima, apstiprinot grozījumus Civilprocesa likumā. Līdz šim to varēja izdarīt tikai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.
“Es tev atņemšu dārgāko.” Lai atriebtos sievai, varmāka nožņaudz meitu
Lai atriebtos sievai par uzdrīkstēšanos aiziet no vardarbīgas laulības, vīrs viņu sodīja vissāpīgākajā veidā - nožņaudza abu meitu, un pakārās pats. Šis ir klasisks piemērs vardarbības sejai mazpilsētā, kur apkārtējie par vardarbību zina vai nojauš, bet klusē, jo vainīgais ir “cienījams cilvēks”.
Lūdzu, tikai nesit pa acīm
Ja Ilona neklausīja, viņu sēja trakokreklā. Līga gaidīja kārtējo skandālu, ja vīram bija “tas” skatiens. Natālija lūdza tikai vienu: vairs nesist pa acīm. Latvijā katra trešā sieviete reizi mūžā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas, kopā ar Dāniju, ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā. Puse no upuriem palīdzību nemeklē. Šis stāsts ir par drosmīgām sievietēm, kuras piekrita neslēpties, lai brīdinātu citas. Viņas nav upuri. Viņas ir izdzīvotājas.
Atņemtie bērni
Pērn 167 vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo viņi bijuši vardarbīgi pret bērniem. Taču divu tiesvedību analīze liecina — Latvijā trūkst kopīgas izpratnes, kā palīdzēt bērniem, kuri paliek vecāku attiecību lauskās.