No pirmdienas, 11. janvāra, katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē vardarbibasarhivs.lv. Iesniegtie stāsti tiks saglabāti publiski nepieejamā kolekcijā, kas veidota ar mērķi dokumentēt vardarbības vēsturi Latvijā. 

Kad llze piedzīvoja dzīvesbiedra agresiju, vērsās policijā ar pārliecību, ka viņas tiesības tur aizstāvēs. Taču izrādījās pretēji – pavirša policijas darba dēļ pāridarītājs izrādījās nesodāms. Tiesa uzskatīja, ka izmeklēšanā nav nodrošinātas viņa likumīgās intereses, bet par Ilzes tiesībām uz tiesiskumu piemirsa.

Emocionālā vardarbība ir visgrūtāk pierādāmā vardarbības forma, jo tai nav uzreiz manāmu seku. Nav arī statistikas, kas ļautu saprast, cik tā Latvijā ir izplatīta. Tiesās nonāk tikai lietas, kurās emocionālā vardarbība iet roku rokā ar fizisko. 

Pašlaik par vardarbību ģimenē var vai nu piespriest brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu. Vidusceļa nav, bet likumdevējs sola, ka no 2022. gada tiesas varēs kā atsevišķu sodu piespriest probācijas uzraudzību. Kas ir solītais vidusceļš starp cietumu un lapu grābšanu?

Ja to nepiespriež tiesa, uzvedības korekcija varmākām Latvijā ir brīvprātīga. Speciālisti uzskata – kursiem jābūt obligātiem. Ideja iestrēgusi strīdā, kam par to jāmaksā – varmākām vai valstij. Tikmēr Re:Baltica pēta, cik šīs programmas ir efektīvas.