Pirms četriem gadiem Valsts policija vairākos Latvijas reģionos izmēģināja anketu, kas ļāva sociālajiem dienestiem ātrāk ieraudzīt vardarbību ģimenēs. Sistēma vienkārša – policiju izsauc uz ģimenes konfliktu, bet viņu aizpildīto anketu automātiski nodod arī vietējam sociālajam dienestam. Šķiet loģiski? Jā, bet tie joprojām ir izņēmuma novadi, nevis visa valsts.

Ārkārtējās situācijas dēļ ir pieaugusi vardarbība ģimenēs, atsaucoties uz Labklājības ministriju (LM), piektdien paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Re:Baltica noskaidroja, ka krīzes centros nonākušo skaita pieaugums ir mērens, bet Rīgā palielinās policijas izsaukumu skaits ģimenes konfliktu šķiršanai.

Starp sievietēm, kas Latvijā notiesātas par slepkavību, katra trešā ir nogalinājusi savu partneri, no kura varmācības bija cietusi. Kāpēc Latvijā tiesnešiem iepriekšēja vardarbība pārsvarā nešķiet vainu mīkstinošs apstāklis?

Saeimā top likuma grozījumi, kas ļaus varmākām piespriest plašāku sodu spektru, citādi šobrīd ir vai nu ieslodzījums, vai piespiedu darbs, kas viņus nelabo. Pa vidu – nekā.

Mamma Kristapu bērnībā pēra ar siksnu, uzšāva ar roku vai labākajā gadījumā – regulāri kliedza. Viņa uzskata, kas tas palīdzēja izaudzināt veiksmīgu dēlu. Kristaps ir citās domās.

Pagājušajā pavasarī bijušais dzīvesbiedrs Santai nogrieza ausi. Viņš to paņēma, mierīgi izgāja pa durvīm un devās uz policiju. Pa ceļam vīrietis ausi izmeta, bet neteica, kur. Līdz ar to tika zaudētas 12 stundas, kurās to varēja piešūt atpakaļ.

No vardarbības cietušās sievietes bieži skaidro, ka nav aizgājušas, lai bērniem būtu tēvs. Viņu pieaugušie bērni tagad uzdod pretjautājumu – kāpēc mātes viņus nepasargāja, aizejot un aiztaupot viņiem traumas, kas nepāriet.