Neilgi pēc Eiropas Savienības (ES) lēmuma Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas un tam sekojošās opozīcijas žurnālista aresta dēļ jūnijā papildināt sankciju sarakstu ar vairākiem Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pietuvinātiem biznesmeņiem, straujas īpašnieku maiņas piedzīvojuši divi Latvijas uzņēmumi, ko kontrolēja sankcionētā Alekseja Aleksina (Oleksina) ģimene.

Zāļu firmas atbalsta ne tikai mediķu organizācijas, bet arī individuālus ārstus, maksājot kā lektoriem vai finansējot ārzemju braucienus. Tā ārsts var nopelnīt pat 19 000 eiro gadā.

Summas, ko farmācijas firmas atvēl mediķu atbalstam, Latvijā ar katru gadu pieaug. Pēdējos piecos gados atbalsts sasniedzis 18,5 miljonus eiro. Lielākie saņēmēji ir dažādas ārstu biedrības: ne tikai konferencēm vai ārzemju braucieniem, bet arī ļoti dārgām biedrību sēdēm ar klātiem galdiem. Agrāk mediķi teica — valsts nefinansē tālākizglītību, ņemam no zāļu ražotājiem. Tagad, kad maksā arī valsts, pacientiem riskantā prakse turpinās vēl lielākos apmēros.

Pagājuši pieci gadi, kopš farmācijas firmām jāpublicē dati, kurus mediķus un organizācijas tās finansiāli atbalsta. Pirmajā gadā, kad žurnālisti analizēja datus, dokumenti bija nepārskatāmi un nepilnīgi. Re:Baltica secināja, ka tas nav daudz uzlabojies arī tagad.

Pandēmijas laikā baznīcām piešķirtais vairāk nekā pusmiljons eiro liek jautāt, kas valstij ir zināms par to finansēm. Pašas baznīcas pārskatus nepublisko, jo esot pieejami draudzēm, bet runa ir par apjomīgiem līdzekļiem – ziedojumos vien gandrīz 20 miljoni eiro gadā.

Satversmes tiesas lēmums, ka pret vardarbību ģimenē vērstā Stambulas konvencija atbilst Satversmei, atņem juridiskus argumentus tiem, kuri jau piecus gadus pretojušies tās pieņemšanai un ratifikācijai. Taču tās pretinieki Saeimā var rēķināties ar spēcīgu reliģisko organizāciju atbalstu, jo šis ir viens no trim jautājumiem, kuros baznīca cenšas ietekmēt politiku.

Vizītes ASV kā “jobka”, “nokopšana” banku sektorā, sarunas pirtī un nepatiesas liecības  – izbeigtās lietas materiāli paver priekškaru bijušā LB prezidenta darbības metodēm.

Pirms četriem gadiem Eiropas Savienībā (ES) izcēlās skandāls, ka pārtikas ražotāji Centrālās un Austrumeiropas valstīs ar to pašu zīmolu tirgo sliktāku produktu nekā Rietumos. Tagad 15 valstu žurnālisti devās iepirkties un secināja, ka identisks ir tikai Heinz kečups un Nutella riekstu krēms. Taču atšķirīgajiem produktiem nav izteikta Rietumu-Austrumu dalījuma. Baltijā Latvijā un Lietuvā nopērkamie produkti ir pārsvarā identiski, bet Igaunijā daži atšķiras.

Šā gada septembrī no televīzijas pazudīs vienīgās Latvijā radītās ziņas krievu valodā. LTV7 ziņas, diskusijas un citi raidījumi no lineārās televīzijas pārcelsies uz jaunizveidotu multimediju platformu. Ņemot vērā paralēli notiekošo skābekļa piegriešanu Kremļa kontrolētajiem kanāliem, cīnīties par Latvijas krievu auditoriju pieteikušies arī trīs komercmediji.

Elektronisko mediju uzraugs izrāda neizprotamu labvēlību pret vulgāru interviju raidījumu, kuru recenzents atzīst par neatbilstošu sabiedriskajam pasūtījumam, nolemjot neatprasīt tam iztērēto valsts naudu. Diviem citiem nauda daļēji jāatmaksā – vieniem tāpēc, ka “ir pretvalstiski”, kritizējuši Levitu un runājuši ar nepilsoņiem, kas atbalsta Putinu, otriem, ka par valsts naudu finansētā pārraidē reklamējuši Burovu.