Covid-19 vakcinācijas laikā atklājas, ka starp valsts daudzajām datu bāzēm nav nevienas, kurā būtu iedzīvotāju aktuālās adreses un telefona numuri. Līdz ar to ģimenes ārsti daļu savas prakses nepotēto pacientu kontaktus vispār nevar atrast.
Jaunākajā Covid-19 vilnī lielākais uztraukums ir par apmēram 99 tūkstošiem senioru, kuri nav saņēmuši nevienu vakcīnu. Vismaz trešdaļa no viņiem dzīvo Rīgā. Kad maijā sākās vispārējā vakcinācija, priekā par augošo potēto skaitu vecīšus atstāja novārtā - gan jau paši, kā visi. Bet tā nenotika. Iestādes joprojām nezina, kas viņi ir, kur ir, un kāpēc nepotējas. To skaidrošot šogad.
Valsts iestāžu stratēģija uz muļķībām par vakcīnām atbildēt ar “stratēģisku klusumu” noveda pie tā aizpildīšanas ar dezinformāciju. Krievvalodīgo uzrunāšana pārvērtās par farsu - vēstuli pastkastē nedrīkst, plakātu uz sienas tai blakus var.
Ar Danielu iepazinos pirms sešiem gadiem. Toreiz viņš plānoja stāties tehnikumā, ko arī izdarīja, bet nepabeidza. Viņam piedzima dēls. Danielam tobrīd bija 17, viņai - 16. Tagad viņš cenšas veidot karjeru un stiprināt ģimeni. Vai viņam izdosies izkulties no pagātnes slazda?
Attālināto mācību laikā no pamatizglītības - kas Latvijā ir obligāta - atbiruši vismaz 40 audzēkņi. Iemeslus iestādes vēl skaidro, bet sociālā darbinieka praksē Āgenskalnā pieredzētais vedina domāt, ka pie vainas daudzviet ir nabadzība un palīdzēt nespējīgi vecāki.
No dziļas apātijas līdz pat domām par pašnāvību - eksperti norāda, ka attālināto mācību radītās psihoemocionālās problēmas skolēniem paliks arī jaunajā mācību gadā. Skolas saka, ka ir tam gatavas. Tas neizklausās ticami, jo vidusskolās uz vienu psihologu ir vidēji 750 skolēnu, bet profskolās - pat 5000, rāda Re:Baltica aprēķini.