Latvijas cietumos kārtību nosaka nevis likums, bet kriminālo autoritāšu hierarhija un dūres spēks. Sabiedrība pieprasa bargus sodus un maldīgi domā, ka dzīvo drošībā, lai gan mēs paši uzturam cietumus, kas rada jaunus noziedzniekus. Rezultātā ievārījuma burkas zaglis kļūst par laupītāju un slepkavu. Kā to mainīt?

Viņi domā, ka brauc pēc vieglas naudas, taču attopas saules izdedzinātā ellē, kur pavada dzīves labākos gadus. Ik gadu ārvalstīs arestē vairāk nekā simt narkokurjeru no Baltijas, bet krīzes gados šis skaits dubultojās. Visvairāk baltiešu ir Peru cietumos. Jauni cilvēki, kuri satiekoties man saka — cenšos nedomāt par mājām un ģimeni, lai nesajuktu prātā.

Saņēmis no cietuma administrācijas brīvai dzīvei nepieciešamos dokumentus, Rimants Muka (Rimantas Muka, 31) šogad oktobrī iznāca pa Alītas (Alytus) cietuma vārtiem Lietuvā. Netālajā kioskā nopirka limonādi un kebabu. Ēda un gaidīja. Rudens rīts Mukam šķita brīnišķīgs.

Infografikā attēloti galvenie narkotiku kontrabandas maršruti.

Klikšķini uz attēla, lai skatītu to lielāku. Grafika: Māris Dinģelis

No Dienvidamerikas valstīm, Peru cietumos atrodas visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas izcieš sodu par narkotiku pārvešanu. Kā viņi tur nokļuva, kā izdzīvo un kāds būs viņu atgriešanās ceļš, par to reportāža no tālās Dienvidamerikas valsts.

Pēdējos sešos gados Latvijas cietumos pašnāvību izdarījuši 27 ieslodzītie. Kulminācija bija 2012.gadā, kad dzīvību sev atņēma astoņi ieslodzītie. Visu nāves gadījumu izmeklēšana beigusies ar secinājumu: lieta slēgta, vainīgo nav. Kādēļ viņi izlemj sev atņemt dzīvību? Skaties Red Dot Media un Re:Baltica kopīgi veidoto dokumentāro filmu nāvi Latvijas cietumos.

Jau septiņus gadus Igaunija kā alternatīvu cietumsodam izmanto elektronisko uzraudzību. Īpaša sprādze ap potīti ļauj ātrāk pamest cietumu un atgriezties dzīvē, taču tā ne vienmēr ir garants dzīvei bez jauniem noziegumiem.

Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir lielākais ieslodzīto skaits cietumos Eiropas Savienībā. Mums ir divreiz vairāk ieslodzīto nekā vidēji ES un 4-5 vairāk nekā Nīderlandē. Vidējais ieslodzījuma ilgums Baltijā ir 5-10 gadi, kamēr ES 1-3 gadi. Puse no Latvijas ieslodzītajiem, kas izcietuši pilnu termiņu, cietumā atgriežas divu gadu laikā pēc iznākšanas. Vairāk informācijas uzzini infografikā.

2007. gadā Igaunijas ekonomikā bija vērojams algu pieauguma sprādziens un avīžu laikraksti bija labu ziņu pārpilni. Šinī pašā laikā notika cits sprādziens – desmitiem jaunu igauņu vīriešu tika pieķerti narkotiku pārvadāšanā Eiropas un Dienvidamerikas valstīs.