Zāļu firmas atbalsta ne tikai mediķu organizācijas, bet arī individuālus ārstus, maksājot kā lektoriem vai finansējot ārzemju braucienus. Tā ārsts var nopelnīt pat 19 000 eiro gadā.

Summas, ko farmācijas firmas atvēl mediķu atbalstam, Latvijā ar katru gadu pieaug. Pēdējos piecos gados atbalsts sasniedzis 18,5 miljonus eiro. Lielākie saņēmēji ir dažādas ārstu biedrības: ne tikai konferencēm vai ārzemju braucieniem, bet arī ļoti dārgām biedrību sēdēm ar klātiem galdiem. Agrāk mediķi teica — valsts nefinansē tālākizglītību, ņemam no zāļu ražotājiem. Tagad, kad maksā arī valsts, pacientiem riskantā prakse turpinās vēl lielākos apmēros.

Pagājuši pieci gadi, kopš farmācijas firmām jāpublicē dati, kurus mediķus un organizācijas tās finansiāli atbalsta. Pirmajā gadā, kad žurnālisti analizēja datus, dokumenti bija nepārskatāmi un nepilnīgi. Re:Baltica secināja, ka tas nav daudz uzlabojies arī tagad.

Pirms četriem gadiem Eiropas Savienībā (ES) izcēlās skandāls, ka pārtikas ražotāji Centrālās un Austrumeiropas valstīs ar to pašu zīmolu tirgo sliktāku produktu nekā Rietumos. Tagad 15 valstu žurnālisti devās iepirkties un secināja, ka identisks ir tikai Heinz kečups un Nutella riekstu krēms. Taču atšķirīgajiem produktiem nav izteikta Rietumu-Austrumu dalījuma. Baltijā Latvijā un Lietuvā nopērkamie produkti ir pārsvarā identiski, bet Igaunijā daži atšķiras.

Līdz šim gauso vakcinēšanas tempu skaidroja ar to, ka nepietiek vakcīnu. Taču pēc saņemtajām vakcīnu devām un veiktajām potēm redzams, ka vakcīnu ir vairāk nekā veikto pošu. Kāpēc tā?