Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Aizvadītājās nedēļās strauji izplatās apgalvojumi, ka vakcīnas pretēji iepriekš apgalvotajam nepasargā no Covid-19 izplatības. Pieņēmumu pastiprina dati, kas rāda, ka vismaz vienā nedēļā vakcinēto vidū infekcija izplatījusies straujāk nekā starp nevakcinētajiem. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši. Nevakcinētie cilvēki joprojām inficējas biežāk, un arī pētījumi apstiprina, ka vakcīnas ir efektīvas pret vīrusa pārnesi – lai arī mazākā mērā nekā pret smagu saslimšanu un nāvi.

Tūkstošiem cilvēku, piemēram, dalījušies ar video fragmentu, kurā finanšu datu analītiķis Mārtiņš Krusts apgalvo, ka vakcīnai neesot nekādas ietekmes uz vīrusa izplatību. Piedaloties Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, viņš sacīja:

“Zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa. Viņš ir zinātniski nepamatots. Jauniešu kategorijā viņam nav nekāda ietekme uz vīrusa izplatību un epidemioloģisko drošību. [..] Ja šis cilvēks ir vakcinēts vai nevakcinēts, viņam izplatība nemainās. Tas ir zinātniskais konsenss. (..) Pašlaik zinātniskais konsenss ir, ka vakcīna vispār nepasargā no izplatības.” 

Tā nav taisnība. Lai gan vakcīnu aizsardzība pret inficēšanos ir mazinājusies, tā joprojām ir salīdzinoši augsta – vairāk nekā 50%, rāda vairāki pētījumi

Joprojām efektīvas

Piemēram, Lielbritānijā oktobrī veikta pētījuma dati liecina, ka kovidvakcīnas samazina iespēju inficēties par 50–75%. Savukārt cits pētījums, kas arī veikts Apvienotajā Karalistē, atklāja, ka divas Pfizer vakcīnas devas drīz pēc vakcinēšanās ir 80% efektīvas, lai novērstu inficēšanos ar koronavīrusa delta variantu. Piecus mēnešus pēc abu devu saņemšanas efektivitāte nokrītas līdz 70%. Līdzīgi ir ar Moderna vakcīnu. Taču minētajos pētījumos secināts, ka pat pēc vairākiem mēnešiem vakcīnas spēj novērst tādu saslimšanu, kas liktu nonākt slimnīcā. 

Epidemiologs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka vakcīnu efektivitāti vērtē vairākās kategorijās: kā pasargā no inficēšanās, kā pasargā no simptomātiskas saslimšanas, kā pasargā no smagas saslimšanas un hospitalizācijas, kā pasargā no letāla iznākuma un kā pasargā no tālākas infekcijas nodošanas. 

“Vakcinētiem cilvēkiem atbrīvošanās no vīrusa notiek ātrāk. Līdz ar to arī mazāka iespēja inficēt apkārtesošos, tāpēc ka vīrusa kritiskais daudzums organismā nav tik ilgi kā nevakcinētiem. Tas arī dod kopējo efektu, mazinot inficēšanās risku,” skaidro Perevoščikovs.

Viņa teikto papildina Imunizācijas valsts padomes loceklis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs: “Visinfekciozākie ir nevis tikai tie, kuriem ar testu nosaka vīrusu, bet infekciozi ir reāli slimi cilvēki, kuri klepo, šķauda, kuriem ir temperatūra. Kas norāda uz to, ka ir aktīva vīrusa vairošanās, tie gan vīrusu izplata daudz un strauji. Ja vakcinācija samazina simptomātisku saslimšanu, tad viennozīmīgi ir ietekme uz transmisiju,” stāsta Dzalbs.

Nevakcinētie inficējas divreiz biežāk

Novembra beigās izplatījās ziņa, ka straujāk inficējušies vakcinētie. Par to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas sēdē stāstīja epidemiologs Perevoščikovs. Nedēļā līdz 28. novembrim vakcinēto vidū inficēšanās pieaugusi par 13,4%, savukārt nevakcinēto un vakcināciju nepabeigušo vidū – par 9,7%. Epidemiologs sēdē skaidroja, ka iemesls varētu būt biežāki kontakti vakcinēto vidū, jo viņiem ierobežojumu to darīt ir mazāk. 

Perevoščikovs Re:Check arī skaidro, ka nevar rēķināt tikai procentuāli: “Ja mēs reģistrējam 100 kovida gadījumus un 50 no 100 gadījumiem reģistrēti Rīgā un 50 gadījumu kādā mazā pilsētā Alūksnē. Procentuāli ir 50% Rīgā un 50% Alūksnē. Izejot no procentiem, var saprast, ka saslimstība ir vienāda. Bet tā nav, tāpēc, ka Rīgā dzīvo daudz vairāk cilvēku un Alūksnē dzīvo daudz mazāk cilvēku. Riski nav vienādi.” 

Perevoščikova komisijas sēdē demonstrētie SPKC dati arī rāda, ka vakcinētie arvien inficējas retāk. Nedēļā līdz 28. novembrim ar kovidu inficējušies 47 nevakcinēti cilvēki uz desmit tūkstošiem nevakcinēto un 23 vakcinēti uz desmit tūkstošiem vakcinēto. Tātad nevakcinēto daļā slimība konstatēta divas reizes biežāk nekā vakcinēto cilvēku vidū.

Ekrānšāviņš no SPKC prezentācijas 30.11.2021

Aizsardzība pret nonākšanu slimnīcā vai nāvi ir augstāka. “Katrā grupā redzam, ka 3,7 reizes risks nevakcinētiem bija lielāks nokļūt slimnīcā ar kovidu nekā vakcinētiem. Vissmagākais rādītājs ir mirstība – 7,2 reizes nevakcinētiem cilvēkiem bija risks nomirt salīdzinājumā ar vakcinētajiem,” epidemiologs skaidro Re:Check. 

Re:Check jautāja Krustam, kāds pamatojums ir apgalvojums par “zinātnisko konsensusu”, ka vakcīnas “vispār nepasargā no izplatības.” Viņš rakstiski pauda, ka kopš vasaras ir bijis “milzum daudz datu, kas ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem” viennozīmīgi uzrādot – solījums izmantot vakcīnas pret transmisiju ir zudis. Krusts gan norādīja tikai uz vienu pētījumu. Tas publicēts šogad septembrī un secina, ka vakcinētajiem, kas saslimuši ar vīrusa delta variantu, ir gandrīz tikpat liela vīrusa koncentrācija kā nevakcinētajiem un viņi savu mājsaimniecību locekļus inficē tikai nedaudz retāk nekā nevakcinēti cilvēki. Uz norādi, ka arī SPKC dati apliecina – nevakcinētie inficējas biežāk, Krusts atbildēja, ka nezina tā izmantoto metodoloģiju, šai iestādei neuzticas un datu analīzei pieejot ar pavisam citu kvalitāti. “Šaubos, ka SPKC strādā kāds mana līmeņa profesionālis,” rakstīja Krusts.

Secinājums: Lai gan mazāk nekā pret smagu saslimšanu un nāvi, vakcīnas palīdz arī pret vīrusa izplatību. To pierāda gan pētījumi, gan saslimstības dati, kas liecina – nevakcinētie inficējas biežāk. Speciālisti norāda, un pētījumi tāpat liecina, ka, lai gan vakcinēts cilvēks var saslimt ar kovidu, saslimšana norit mazāk smagi. Un jo vieglāk tā norit, jo mazāka iespēja aplipināt citus.  


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.