Foto: LETA

Atbildot uz jautājumu, kāpēc arī vakcinētie iedzīvotāji saslimst ar Covid-19, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Pēteris Apinis izteica pieļāvumu, ka iemesls tam varētu būt plašā vakcinācija ārpus medicīnas iestādēm un sacīja – lielāka saslimstība ir tur, kur vairāk vakcinē ārpus stacionāriem. Taču viņa teiktajam nav pamata – vakcinācija jebkurā vietā norit pēc vienādām prasībām.

Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis kā aicināts viesis piedalījās Rīga TV24 raidījumā Uz līnijas. Kāda skatītāja vaicāja, kāpēc ar Covid-19 slimo un mirst arī vakcinētie. Šim jautājumam sekoja Apiņa atbilde:

“Tas, ko es teikšu, tā ir zināmā mērā spekulācija, bet atkārtošu to, ko es vienmēr mēģinu pateikt – vakcinējamies tikai medicīnas iestādēs. Vakcinējamies medicīnas iestādēs, visur citur nodrošināt gan aukstumķēdes, gan precīzu vakcīnu loģistiku ir sarežģītāk. Es tiešām zinu, ka nav labi tā teikt, bet cilvēciskais faktors ir visur – arī medicīnā. Un tas vienmēr būs mazāks medicīnas iestādēs. Jo lielāka vieta pasaulē, kur bijusi vakcinācija ārpus stacionāriem, jo lielāka saslimstība.”

Re:Check neatrada datus, kas liecināju, ka lielāka saslimstība ir tur, kur vairāk vakcinējas ārpus stacionāriem. Arī iegūt Apiņa skaidrojumu neizdevās, jo viņš ar Re:Baltica nerunā – izdzirdējis, kas zvana, LĀB valdes loceklis uzreiz sarunu pārtrauca.

Vienlīdz droši

Veselības inspekcija (VI), kas uzrauga, lai vakcinēšana noritētu droši un prasībām atbilstoši, skaidro, ka Apiņa izteiktajai spekulācijai nav pamata. 

Latvijā tāpat kā citviet vakcinācija pret Covid-19 tiek organizēta ne tikai medicīnas iestādēs. To dara arī speciāli ierīkotos vakcinācijas punktos lielveikalos un autobusos, kā arī izbraukumu vīzītēs pie cilvēkiem mājās. Tas tiek darīts, lai iedzīvotājiem pie potes būtu ērti tikt. 

Taču jebkurā vietā, neatkarīgi no tā, vai tā ir poliklīnika vai vakcinācijas punkts tirdzniecības centrā, jāievēro vienādi noteikumi un drošības prasības. Veselības inspekcija arī regulāri uzrauga vakcinācijas vietas gan arī ārstniecības iestādēs, gan izbraukuma vakcinācijas punktos, gan pārbauda vakcīnu transportēšanas apstākļus, apliecina VI pārstāve Elīna Ermansone. “Pārbaudēs līdz šim nav konstatēti apstākļi, kas norādītu, ka vakcīnām vai to uzturēšanai kādā no šiem punktiem, kas ir ārpus ārstniecības iestādes, ir zemāka kvalitāte,” viņa apgalvo. 

VI uzsver, ka nav atšķirības, vai cilvēks vakcinējas ārstniecības iestādē vai kādā no speciāli ierīkotajiem vakcinācijas punktiem, jo gan vienā, gan otrā vakcināciju veic ārstniecības persona, kas vadās pēc rokasgrāmatas. 

Slimo, jo mazinās vakcīnas efektivitāte

Pieaugot vakcinēto īpatsvaram sabiedrībā, pieaug arī inficēto vakcinēto skaits – tā ir matemātiska sakarība. Taču ārsti novērojuši, ka vairums vakcinēto, kuri nonākuši slimnīcās, ir vecāki par 65 gadiem. Vakcīnu efektivitāte šajā vecuma grupā krītas, jo seniori bija vieni no pirmajiem, kuri poti saņēma. 

“Visbiežāk slimnīcā nonāk tie, kuriem vakcinācija ir krietni sen pagātnē. Es varu nosaukt arī vakcīnas – tas, protams, ir Janssen un Astra Zeneca,” ar saviem novērojumiem LTV raidījumā Šodienas jautājums iepriekš dalījās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa. 

Savukārt vakcinētajiem mirušajiem bieži bijušas citas smagas hroniskas slimības, piemēram, smags cukura diabēts vai sirds mazspēja. 

Taču statistika apliecina, ka joprojām vairāk inficējas un mirst nevakcinētie iedzīvotāji. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra oktobra dati liecina, ka 69% no inficētajiem bijuši nevakcinēti cilvēki, bet 24% pilnībā vakcinēti. Savukārt starp mirušajiem, kam apstiprināta kovidinfekcija, oktobrī 85% nav bijuši vakcinēti, bet 13% ir bijuši vakcinēti. Abās grupās visvairāk mirušo bija vecumā no 80 līdz 89 gadiem. 

Jāpiebilst, ka Apinis zvanītājai nesniedza nevienu citu skaidrojumu, kāpēc arī vakcinēti cilvēki slimo un mirst. Lai gan viņa teiktajam nav nekāda pamatojuma, šis viņa atbildes fragments tika izgriezts un papildu reklamēts Rīga TV24 interneta vietnē, kā arī šai televīzijai piederošajā ziņu portālā LA.lv.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.