Kopš paziņojuma par skolēnu siekalu testu aizstāšanu ar tā saukto košļājamo kociņu testiem sociālo mediju lietotāji pauž bažas par to ietekmi uz bērniem. Publicētas dažādas spekulācijas par to sastāvu un iespējamo apstrādi ar kādām ķimikālijām. Vērsāmies pie laboratorijām un noskaidrojām, ka tās izmanto sterilus kociņus, kuri vairumā gadījumu neatšķiras no tiem, ko laboratorijas testu paraugu ņemšanai lietojušas izmantojušas jau gadiem. Tie nav apstrādāti ar kādām kaitīgām vielām.
Saskaroties ar problēmām laikus nodrošināt testu rezultātus skolās, Veselības ministrija rosināja pāriet uz bērnu testēšanu reizi divās nedēļās, nevis ik nedēļu. Mainīts arī veids, kā savāc bērnu siekalu praugus – to dara, nevis lūdzot bērniem iespļaut trauciņā, bet gan ar kociņu, kas jāpaviļā mutē. Vairākos sociālo mediju ierakstos paustas bažas par šo kociņu izmantošanu un iespējamo kaitīgumu. Tie dēvēti par “ķīmiskiem mutē bāžamiem kociņiem” un apgalvots, ka tie apstrādāti ar “rūgtu ķimikāliju”. Citos ierakstos uzsvērts, ka cilvēki nezina, kāds ir to sastāvs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Laboratorijas dienesta vadītāja vietnieks Juris Šteinbergs sarunā ar Re:Check skaidro, kāds ir ieguvums no pārmaiņām: “Jautājums, kā mēs dabūsim cilvēka siekalas. Mēs varam iedot viņam stobriņu un lūgt tajā iespļaut. Pieaudzis cilvēks, mazliet pacenšoties, to var izdarīt, bet ar bērnu ir grūtāk. Pieļauju, ka tas bieži vien saistīts ar ākstīšanos un spēlēšanos, un rezultātā siekalas stobriņā var arī nenonākt”. Savukārt, iedodot pakošļāt materiālu, kas uzsūc mitrumu, tas neizbēgami piesūcas ar siekalām, pauž Šteinbergs.
Testus skolām nodrošina četras laboratorijas – MFD Laboratorija, E.Gulbja laboratorija, Centrālā laboratorija un BIOR.
Bior un Centrālā laboratorija norāda, ka tiek lietoti sterili, neapstrādāti kociņi. Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko rakstiskā atbildē stāsta, ka paraugu vākšanas kociņiem nav garšas, tie nesatur kaitīgas vielas un ir sertificēti lietošanai Eiropas Savienībā: “Komplekti ir ražoti no speciālā materiāla – neilona, un ir domāti vieglākai un netraumējošai mutes dobuma un gļotādu materiāla savākšanai. Neilons ātri iesūc izmeklējamo materiālu.” Kociņi ir sterilizēti ar etilēna oksīdu, ko plaši izmanto medicīnā, norāda Storoženko.
E.Gulbja laboratorijas projektu vadītāja Džineta Dimante rakstiskā atbildē norādīja, ka izmanto tādus pašus sterilus kociņus kā testos, kad paraugu ņem no kakla un aizdegunes: “Vienīgā starpība – šo skolēns pats pavirpina mutē un piesūcina ar siekalām, nevis mediķis veic iztriepi dziļi no aizdegunes un kakla.” Dimante uzsver, ka laboratorija tos lieto jau sen: “Šos materiālu ņemšanas kociņus dažādu mikrobioloģisko analīžu materiāla ņemšanai esam izmantojuši jau gadiem, piemēram, gripas testiem. Līdz šim nekādas sūdzības no pacientiem neesam saņēmuši.” E.Gulbja laboratorijas mājaslapā arī ievietots video, kurā var redzēt, kā notiek parauga savākšana.
MFD Laboratorija ir vienīgā, kas izmantojusi atšķirīgus kociņus, kas nosaukti par Lollisponge. Šo kociņu ražotājs Copan mājaslapā uzsver, ka ar tiem siekalas savākt esot vieglāk. MFD Veselības grupa izpilddirektors Einārs Giels rakstiskā atbildē norāda, ka Lollisponge sastāv no polistirēna kociņa, kura galā ir absorbējošs sūklis no poliuretāna. “Visi šie materiāli tiek izmantoti medicīnas ierīcēs,” viņš skaidro. MFD lietotajiem kociņiem papildu garšas vai aromatizētāji neesot pievienoti. Giels arī noraida, ka no šī produkta lietošanas varētu rasties kādi veselības riski: “Produkts ir izstrādāts izmantošanai gan bērniem, gan pieaugušajiem un ir verificēts drošai lietošanai.”
Lai varētu testēt visus klases audzēkņu paraugus kopā, arī MFD Laboratorija turpmāk skolās izmantošot standarta kociņus, Giels stāsta. Lollipsonge turpinās lietot speciālās izglītības skolās. Tie arī būs pieejami skolas darbinieku testēšanai.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
