Vīrusa delta paveids tā straujās izplatības dēļ ir īpaši smags nevakcinētajiem. Lai gan bērni lielākoties Covid-19 pārslimo viegli, rudenī arī bērnu ārsti gaida hospitalizācijas pieaugumu. Skaidrojam, kāpēc tā.
Teju četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar Facebook ierakstu, kurā apgalvots, ka bērni ar Covid-19 neslimoja un par saslimšanām ziņots vien pirms mācību gada sākuma. Ierakstā teikts:
“Šodien ziņās saka, ka pēkšņi pirms skolas ir cēlusies saslimušo statistika bērniem no 14g.! Man jautājums visiem, vai man vienīgajam liekas, ka mūs vnk čakarē, ka pa maz neliekas??? Pusotru gadu bērnu grupa vispār neslimoja, bet tagad, kad pēkšņi uz skolu jāiet, tas mūsu gudrais kovids ir sācis uzbrukt skolēniem!!”
Līdz 14 gadu vecu bērnu saslimstība pēdējās nedēļās patiešām pieaugusi. Latvijā visbiežāk pozitīvu testa rezultātu šajā laikā saņem cilvēki 15 – 49 gadu vecuma grupā. Ministru kabineta sēdē 24.augustā veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!) to saistīja ar salīdzinoši aktīvāku sociālo dzīvi. Datos redzamo pieaugumu nedēļā no 23.augusta ietekmē arī masveidīgās skolēnu testēšanas sākums. Jāņem arī vērā, ka vīrusa delta paveids, kas pašlaik dominē Latvijā, ir apmēram divas reizes lipīgāks nekā iepriekšējie, norādījis ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC).
Taču ar Covid-19 bērni slimoja arī iepriekš. Latvijā kopš pandēmijas sākuma infekcija konstatēta teju 15 tūkstošiem bērnu līdz 19 gadu vecumam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Tie ir apmēram 10% no visiem inficētajiem.
Lai gan daudz retāk nekā pieaugušie, bērni mēdz slimot smagi un nonākt slimnīcā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) kopš pandēmijas sākuma līdz septembrim Covid-19 dēļ nonākuši 184 bērni*. Latvijā mirušo šajā vecuma grupā nav, liecina SPKC dati. ASV Pediatrijas akadēmijas dati liecina, ka bērni veido līdz 0,24% no visiem Covid-19 nāves gadījumiem, un tikai līdz 0,03% bērnu inficēšanās gadījumu beidzas ar nāvi.
Kāpēc uztraucas par bērnu saslimstību?
BKUS Infektoloģijas profila virsārste Gunta Laizāne intervijā Re:Check sacīja, ka slimnīcās rudenī un ziemā visdrīzāk nonāks vairāk bērnu nekā pieredzēts iepriekšējos slimības viļņos. Uz to medijos norādījusi arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Pēc Laizānes teiktā BKUS vēl šis pieaugums nav jūtams, taču tāda bijusi pieredze citās valstīs.
Piemēram, jaunākais ASV Pediatrijas akadēmijas ziņojums liecina, ka tikai līdz 2% bērnu, kas saslimst ar Covid-19, nonāk slimnīcā. Tomēr CDC dati rāda, ka šobrīd tā notiek biežāk nekā iepriekš. Slimības pīķī janvārī slimnīcā viena dienā hospitalizēja līdz trim bērniem no miljona, bet šobrīd – 4,5. Tiek pieļauts, ka vīrusa delta paveids, iespējams, arī izraisa smagākas sekas nevakcinētajiem. Uz to norāda, piemēram, akadēmiskajā žurnālā The Lancet Infectious Diseases publicēts pētījums – hospitalizācijas risks pieaudzis apmēram divas reizes, salīdzinot ar alfa paveidu. Pētījuma autori uzsver, ka vairums pacientu, kas nonāk slimnīcā, ir nevakcinēti. Taču, lai skaidri pateiktu, vai vīrusa paveids tiešām ir ne tikai lipīgāks, bet arī izraisa smagākas sekas, nepieciešams veikt vairāk pētījumu.
Hārvarda universitātes Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesors Marks Lipsičs augusta beigās publiskā diskusijā stāstīja, ka slimnīcās joprojām lielākoties nonāks pieaugušie. “Lielais izaicinājums ar delta paveidu ir tāds, ka daudz vairāk cilvēku inficējas, jo tas ir daudz lipīgāks,” viņš sacīja. Tas attiecas arī uz bērniem, skaidroja Lipsičs: “Pieaugot inficēšanās gadījumu skaitam, pieaugs arī smagas saslimšanas gadījumu skaits.” Bērnu saslimšanu ietekmēs arī mācību gada atsākšanās un sliktāki laikapstākļi rudenī, viņš prognozēja.
Laizāne stāsta, ka šajā sezonā mediķi arī uztraucas par to, ka varētu pieaugt saslimstība ar citām infekcijas slimībām, ar ko bērni saskārās mazāk pagājušoziem, kad negāja uz skolu un ierobežoja citas aktivitātes. “Ja būs divi vīrusi, piemēram, viegla Covid gaita, un kāda cita saslimšana, tad, ļoti iespējams, tas rezultēsies ar smagu slimības gaitu un hospitalizāciju,” ārste skaidro.
Kādas var būt sekas?
Laizāne stāsta, ka visiem 184 bērniem, kas ārstējās slimnīcā, periodiski bija nepieciešamas skābekļa inhalācijas, kad kritās skābekļa saturācija organismā, bet nevienam nebija nepieciešama atbalsta aparatūra, lai spētu elpot, stāsta Laizāne.
Laizāni vairāk uztrauc sekas, kas piemeklē dažus bērnus pēc slimošanas. Proti, apmēram 20 bērniem Latvijā konstatēts multiorgānu sistēmas iekaisuma sindroms. Laizāne skaidro, ka tas ir vairāku orgānu iekaisums, un tas mēdz piemeklēt arī bērnus, kas Covid-19 pārslimojuši bez izteiktiem simptomiem: “Daļa no viņiem ir ilgi ārstējušies stacionārā un par viņu slimības sekām mēs nevaram pateikt, vai tās ir mūžilgas sekas pēc pārslimošanas, vai tās ar laiku izzudīs. Šī ir ļoti, ļoti nopietna saslimšana.” Izmaiņas var apdraudēt arī šo bērnu dzīvību, ārste saka.
Citus arī piemeklē tā sauktais ilgais Covid, kad no slimības ir grūti pilnībā atgūties un pilnvērtīgi atsākt mācības, uzsver Laizāne. Dati par ilgā Covid izplatību pārslimojušo bērnu vidū atšķiras. Augusta sākumā medicīnas žurnālā The Lancet Child and Adolescent Health publicētā pētījumā noskaidrots, ka no 1734 saslimušajiem bērniem Lielbritānijā 5 – 17 gadu vecumā 4% bija simptomi ilgāk nekā mēnesi, bet 2% – ilgāk nekā divus. Savukārt Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs aprīlī publicēja datus, ka trīs mēnešus pēc slimības kādi simptomi saglabājās 7,4% bērnu 2-11 gadu vecumā, 8,2% bērnu 12 – 16 gadu vecumā un 11,5% jauniešu 17 – 24 gadu vecumā.
Laizāne norāda, ka vakcīnas ir drošas bērniem un pieejamas visiem no 12 gadu vecuma. Vakcinēšanās arī ir labākais veids, kā pieaugušie, kas ir kontaktā ar bērniem, var pasargāt tos, kas paši potēties vēl nevar, viņa uzsver. Tāpat vecāki var skaidrot un palīdzēt bērniem saprast ierboežojumus skolās un mudināt laiku pavadīt ārpus iekštelpām.
*Labots 21.09.2021. Raksta sākotnējā versijā bija norādīts, ka slimnīcā pandēmijas laikā nonākuši 155 bērni. Bērnu klīniskās universitātes slimnīca vēlāk norādīja, ka pieļauta kļūda, sniedzot statistikas datus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
