Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
NATO karaspēks ir aplencis gandrīz visu Krieviju, tāpēc tai neesot citas izvēles kā vērsties pret Ukrainu. Tāds vēstījums kara attaisnošanai kļuvis populārs Latvijas Facebook vidē, taču apgalvojumiem par aplenkšanu nav nekāda pamata.
Vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku dalījušies ar video, kurā pausti arī citi nepatiesi vai maldinoši apgalvojumi.
Video sieviete rāda karti, kurā redzama Krievijas kontūra un ap to salikti zili punkti. Video autore stāsta, ka punkti apzīmē “NATO karaspēkus”. Sieviete jautā:
“Loģiski padomājiet! Nu ko darīt Krievijai, ja NATO karaspēki ir faktiski aplenkuši visu Krieviju?”
Video rādītajā stilizētajā pasaules kartē redzamais nav taisnība un NATO spēki nav aplenkuši Krieviju. Kartes izcelsme nav zināma, nav arī norādīti valstu nosaukumi. Tā jau ilgāku laiku ceļo sociālajos medijos un kļuvusi populāra vairākās citās valstīs. Faktu pārbaudītāji no Spānijas medijs Verifica citē NATO preses dienestu, kas apstiprinājis – šī karte neatspoguļo NATO valstu karaspēka atrašanos.
Dalībvalstu militārās bāzes redzamas kartē tās NATO interneta vietnē (šeit). Kartē redzamais karabāžu izvietojums Eiropas un Āzijas reģionā ievērojami atšķiras no Facebook izplatītā varianta.
Facebook video redzamā karte rāda, ka NATO karaspēks atrodas arī, piemēram, Kazahstānā, Pakistānā, Uzbekistānā un Saūda Arābijā, taču tas neatbilst patiesībai. Tās arī nav NATO dalībvalstis.
NATO savā interneta vietnē skaidro, ka dalībvalstu militārie spēki izvietoti organizācijas dalībvalstīs. Bez dalībvalstīm NATO valstu militārā infrastruktūra ir arī valstīs, kurās tiek veiktas NATO operācijas. Eiropā tā ir Kosova. Organizācijas civilie pārstāvji ir arī Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un Krievijā, taču tur nav NATO valstu karaspēka.
Video autore arī saka:
“Vienīgā vienošanās, kas bija, ir ka Ukraina ir neatkarīga valsts, kas nesadarbojas ne ar NATO, ne ar Krieviju. Viņi pārkāpuši šos noteikumus, viņi grib ieiet NATO sastāvā, ko Krievijai nozīmē, ka viņa vienkārši iznīcinās.”
Tādu noteikumu nav. Līdzšinējo Ukrainas līderu nostāja par iespējamo iestāšanos NATO bijusi atšķirīga. Jau 2008.gadā NATO dalībvalstis atbalstīja Ukrainas vēlmi iestāties NATO. Pret iestāšanos NATO (taču ne pret sadarbību ar to) bija prokrieviski noskaņotais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš 2010.gadā paziņoja, ka viņa vadībā valsts tajā neiestāsies, un tika pieņemts likums par neitralitāti. Pēc tam, kad Krievijas parlaments anektēja Krimu, Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu no šīs neitralitātes atteikties un ciešāk sadarboties ar NATO.
Par Ukrainas neiestāšanos nav vienojusies arī NATO vai ASV ar Krieviju. 1997.gadā Krievija un NATO noslēdza pamataktu par savstarpējām attiecībām un sadarbību (lasāms šeit). Tajā teikts, ka puses respektē visu valstu suverinitāti un to tiesības pašām izvēlēties veidu, kādā nodrošināt savu drošību.
“Amerika mums piespiež pārtraukt pilnībā jebkādu sadarbību ar Krieviju.”
ASV Latvijai neko nespiež. Latvija ir ES sastāvā un kopā ar citām dalībvalstīm ir lēmusi noteikt Krievijai ekonomiskās sankcijas gan pēc pirmā iebrukuma Ukrainā 2014.gadā (šeit), gan pašlaik. Sankcijas Krievijai noteikusi arī ASV.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
