Dezinformators Rūdolfs Brēmanis sociālajos medijos dalās ar nepilnīgu un nekorektu informāciju par Eiropas Komisijas Covid-19 vakcīnu iepirkumiem un ar tiem saistīto izmeklēšanu. Viņš arī maldina savus sekotājus, ka potes pret Covid-19 nav atbilstoši testētas.
Brēmanis stāsta par Eiropas Komisijas (EK) vakcīnu iepirkumiem:
“Horvātijas pārstāvji iesnieguši prasību [Eiropas Komisijas] prezidentei Urzulai fon der Leienai par to, kāpēc Eiropas Komisija nopirkusi 4,5 miljardus vakcīnu, ja ES dzīvo tikai 450 miljoni Iedzīvotāju. Tātad katrs saņemtu 10–12 devas vakcīnu. Ja mēs atskaitām mazus bērnus nost, tā arī sanāk.”
Turklāt Brēmanis arī maldina, ka nav pārbaudīts, vai Covid potes palīdz pret slimības izplatīšanos:
”Nav saprotams, kāpēc iepirktas tādas vakcīnas, tagad, kad nāk gaismā – tās nav ne testētas; nav pārbaudīts, vai tās vispār kādā veidā palīdz apturēt vīrusa lipīgumu vai pārnesamību.”
Par vakcīnu iepirkumiem
Ir pamats uzdot jautājumus par EK pošu iepirkumiem, taču ne Brēmaņa minēto iemeslu dēļ. Šā gada 14. oktobrī Eiropas prokuratūra (EPPO) paziņoja, ka patlaban saistībā ar tiem notiek izmeklēšana. Vairāk detaļu prokuratūra nesniedz. EPPO ir neatkarīga ES struktūra, kas ir pilnvarota izmeklēt ar ES budžetu saistītus noziegumus. Jau agrāk ES tiesībsardze un Eiropas Revīzijas palāta ir nosodījušas EK un fon der Leienu par necaurredzamību Pfizer vakcīnu iepirkšanas procesā. Jāpiebilst, ka ne EPPO izmeklēšana, ne ES stuktūrvienību kritika nav saistīta ar vakcīnu kvalitāti vai efektivitāti. Iepirkumu līgumus kritizē ne tikai ES struktūrvienības, bet arī dalībvalstis. Šā gada jūnijā desmit valstis, tostarp Latvija, aicināja Eiropas Komisiju pārskatīt ar vakcīnu ražotājiem slēgtos līgumus, padarīt tos elastīgākus un ļaut dalībvalstīm saņemt mazāku vakcīnu skaitu. Valstis arī prasīja, lai piegādātās vakcīnas būtu pielāgotas konkrēti jaunajiem Covid-19 paveidiem.
Brēmanis nemin, kur smēlies informāciju, bet tā, iespējams, nāk no kāda nesena Horvātijas Eiroparlamenta deputāta un vakcīnu dezinformatora Mislava Kolakušiča video. Tajā Kolakušičs stāsta, ka kopā ar deviņiem citiem deputātiem uzdevis jautājumu EK prezidentei: “Kad viņa Eiroparlamenta deputātiem un ES pilsoņiem publicēs sarunas ar Pfizer, kuru laikā tika pasūtīti 4,5 miljardi Covid-19 vakcīnu devu?” Tāpat kā Brēmanis Kolakušičs norāda, ka uz 450 miljoniem ES iedzīvotāju iepirkti 4,5 miljardi devu, kā arī maldina par vakcīnu efektivitāti un ietekmi uz slimības izplatīšanos sabiedrībā.
Jāpiebilst, ka Brēmaņa teiktajā par iepirktajām potēm ir vairākas maldinošas detaļas un kļūdas. Pirmkārt, EK ir nevis nopirkusi šo vakcīnu skaitu, bet to rezervējusi. Otrkārt, cilvēki jau tagad saņem trešo vai ceturto vakcīnas devu. Tāpēc bijis nepieciešamas vairāk devu, nekā ir potējamo cilvēku. Piemēram, Latvijā ir 1,87 miljoni iedzīvotāju, bet līdz šā gada 30. septembrim vakcinācija veikta vairāk nekā 2,86 miljonus reižu. Savukārt Portugālē, kur cilvēki vakcinējas naskāk, uz 10,3 miljoniem iedzīvotāju izlietoti 25,5 miljoni devu. Treškārt, 4,6 miljardi Covid-19 pošu devu nav rezervēti tikai no Pfizer. ES vakcīnu portfelī ir astoņu dažādu ražotāju un četru dažādu veidu Covid-19 potes. ES kopumā rezervējusi 2,4 miljardus Pfizer vakcīnu.
Brēmanis arī apgalvo, ka Latvijai Covid-19 pošu iepirkumus uzspieda ES:
“Izrādās, šis viss ir liels, liels korupcijas skandāls starp farmācijas kompānijām un starp valstu valdībām. To mums uzspieda Eiropas Savienība.”
ES Latvijai neko neuzspieda. 2020. gada gada Informatīvajā ziņojumā Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju teikts, ka pēc tam, kad EK noslēdza līgumu ar kādu Covid-19 pošu ražotāju, dalībvalstīm bija piecas darba dienas, lai izlemtu, vai tās pievienosies kopīgajam iepirkumam. Katra dalībvalsts, tostarp Latvija, pati varēja izvēlēties to darīt. Turklāt, piemēram, Pfizer ražotās vakcīnas Latvija sākotnēji gandrīz nenopirka nemaz.
Par vakcīnu spēju samazināt Covid izplatīšanos
Nesenā ar Covid-19 saistītā Eiropas Parlamenta (EP) komitejas sanāksmē Pfizer pārstāve Džanīna Smola norādīja, ka pirms vakcīna tika apstiprināta, uzņēmums nebija pārbaudījis, vai tā samazina slimības izplatīšanos sabiedrībā. Brēmanis un citi maldinātāji šo atbildi izmanto, lai stāstītu, ka par vakcīnu spēju samazināt slimības izplatību vai pat efektivitāti vispār nekas nebija vai nav zināms. Taču tā nav taisnība. Jau neilgi pēc Pfizer un citu vakcīnu apstiprināšanas 2021. gada sākumā vairāki pētījumi parādīja to spēju iegrožot slimības transmisiju. Tas bija arī zināms, pirms ES ieviesa vakcinācijas sertifikātus. Plašāk par šiem pētījumiem Re:Check rakstīja šeit.
Kādēļ Pfizer nepētīja, vai potēšanās samazina slimības transmisiju? Tāpēc, ka tas nav nepieciešams, lai vakcīnu apstiprinātu lietošanai ES. Ražotājam jāpierāda, ka pote ir droša un sniedz aizsardzību pret Covid-19 cilvēkiem, kas to saņēmuši. Savukārt pētījumi par pošu ietekmi uz vīrusa izplatīšanos parasti tiek veikti, kad vakcīna jau ir apstiprināta, to lieto pietiekami liela sabiedrības daļa un iegūti ilgtermiņa dati. Tas nekad nav bijis noslēpums; par to tajā laikā rakstīja arī Re:Check (šeit).
Brēmanis ne tikai maldina par Pfizer potes ietekmi uz transmisiju, bet arī izsaka mājienus, ka tās nav testētas vispār. Tā nav taisnība. Pfizer veica nepieciešamos klīniskos pētījumus, kas pierādīja potes drošību un efektivitāti pret Covid-19. Turklāt 2021. gada pirmajā pusē to apstiprināja arī citi neatkarīgi pētījumi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
