Jaunas liecības atklāj, ka pērn liktenīgajās trīs novembra dienās Latvija bija mazu soli no tā, lai BioNTech/Pfizer vakcīnu nenopirktu vispār.

Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja

No situācijas, kurā šī gada sākumā nebūtu ar ko potēt pat mediķus, paglāba Veselības ministrijas (VM) galvenā infektologa Ugas Dumpja pārliecība un augstākās ierēdniecības apjēga, ka pavisam atteikties no šīs vakcīnas tomēr nedrīkst. Pret tās iegādi visasāk iebilda Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadība un asociētā profesore Dace Zavadska, kura vada Imunizācijas valsts padomi, liecina Re:Baltica apkopotā informācija no jauniem dokumentiem un intervijām.

Turpinot pētīt, kas aizgāja greizi vakcīnu iepirkumā, Re:Baltica šoreiz padziļināti pievērsās notikumiem 16. – 18. novembrī, kad valstij pirmo reizi bija iespēja pieteikties BioNTech/Pfizer devām. Latvijai bija pieejams 841 tūkstotis devu, taču pasūtījām tikai 97 500. Tās izrādījās vienīgās vakcīnas, kas vispār bija pieejamas potēšanas sākumposmā. Vēlāk atklājās, ka arī otrajā BioNTech/Pfizer iepirkumā decembrī paņemts mazumiņš un nav rezervētas arī visas pieejamās Moderna vakcīnas. Valdība par situāciju ar BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkumu uzzināja tikai decembrī, bet Modernu – martā.

Zināja ātrāk

Jaunus faktus par BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkumu novembrī atklāj VM atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu, kurā detalizētāk nekā februārī publiskotajā VM dienesta izmeklēšanas slēdzienā atspoguļots novembra sanāksmēs notikušais. 

Izrādās, runām par ļoti īso termiņu lēmuma pieņemšanai nav pamata – informāciju par pieejamo devu skaitu jeb tā saukto “tirgus tabulu” Eiropas Komisija Latvijai bija nosūtījusi jau 11. novembrī vai ātrāk. Oficiālais uzaicinājums pievienoties pirkumam pienāca 16. novembrī – tad gan lēmumam bija palikušas divas dienas.

“Visi lēmumi [par vakcīnām] bija sasteigti, bet šis bija sagatavots – bija pat uztaisīta prezentācija divās sēdēs. Nevar teikt, ka sasteigts, jo lēmuma pieņemšanā bija iesaistīti visi, kas varēja piedalīties ar kompetentu viedokli,” deputātiem pagājušajā nedēļā teica VM Juridiskās daļas vadītājs Raimonds Osis. “Citas valstis gāja uz vidējo svērto [portfeli], mūsu gadījumā bija ļoti kritiska attieksme pret šo loģistikas aspektu.” 

Pirmo reizi vakcīnas iepirkumu apsprieda 16. novembrī veselības resora iestāžu ikrīta operatīvās vadības sanāksmē, kur pieminēts, ka vakcīna jāpērk, bet mazākos apjomos nekā piedāvāts. Kam un kāpēc tāda doma radusies — nav skaidrs. Taču neviens — ne  Zāļu valsts aģentūra (ZVA), ne Nacionālais veselības dienests (NVD), ne Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC) – konceptuāli neiebilst, ka vakcīnu jāpērk. 

Toties nākamajā dienā, 17. novembrī, paplašinātajā ekspertu sanāksmē visi trīs jau ir pret,  liecina VM vēstule Saeimai.  Šo pretrunu VM dienesta izmeklēšana nav centusies atšķetināt. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par!) skaidroja, ka operatīvās vadības sanāksmē tas bijis otršķirīgs jautājums līdztekus slimnīcu noslodzēm un citām aktualitātēm, tāpēc to nevajagot salīdzināt ar ekspertu apspriedēm.

Pinas pretrunās

“No paša sākuma bija ārkārtīgi liela skepse no ekspertu, īpaši no Daces Zavadskas puses, pret šo vakcīnu tās dārdzības un sarežģītās loģistikas dēļ, salīdzinot ar citām potenciālajām vakcīnām, kas ir vieglākas lietošanā un krietni lētākas. Tāpēc sākotnēji bija doma, ka ir vispār jāatsakās no šīs vakcīnas,” teikts VM ierēdnes Ingas Liepiņas paskaidrojumos dienesta izmeklēšanai par 17. novembra sanāksmi.

Galvenie argumenti – jauna tehnoloģija, jāuzglabā mīnus 70 grādos, vakcīna jāšķaida, ko medmāsas sen neesot darījušas un tāpēc procesā būs daudz kļūdu, potenciāli zudumi līdz 20% (Re:Baltica jau rakstīja, ka vismaz 6 no 8 argumentiem, ko izmantoja pret vakcīnas pasūtīšanu, šobrīd ir acīmredzami nepatiesi vai maldinoši). VM atašejs Briselē Karīna Zālīte vienīgā iebildusi, ka BioNTech/Pfizer piedāvā apmācības gan darbam ar sauso ledu, gan vakcīnu šķaidīšanu. Savukārt bažas par nespēju izlietot lielus apjomus neesot vietā, jo vakcīnas pienāks periodiski un nelielās partijās.

Jana Feldmane, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja

“Profesore Zavadska pauda viedokli, ka Latvija jau ir pieteikusies AstraZeneca vakcīnām, kā arī Jansen izstrādātajām vakcīnām, piesakoties vēl Pfizer vakcīnu piedāvājumam, veidosies milzīgi vakcīnu atlikumi un būs pārmetumi par nelietderīgi izšķērdētiem valsts budžeta līdzekļiem. Profesore arī vērsa uzmanību uz sabiedrības atsaucības riskiem vakcinācijai, tādēļ jāapzinās, ka pastāv riski, ka būs problemātiski izvakcinēt jau pieteiktās AstraZeneca vakcīnu devas,” izmeklēšanā skaidrojusi VM ierēdne Jana Feldmane.

Svens Henkuzens, Zāļu valsts aģentūras direktors

VM atbilde Saeimai rāda, ka gan Zavadska, gan Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens un viņa vietnieks Jānis Zvejnieks uzstājuši, ka vakcīnu loģistika  būs ļoti sarežģīta: jāpērk sausais ledus, mediķi nemācēs apieties, nav skaidrs, kā piegādāt. Zvejnieks bija aptaujājis lieltirgotavas, noskaidrojot, ka nevienai nav tādu ledusskapju (lielās temperatūras vajag tikai ilgstošai uzglabāšanai līdz pusgadam, līdz piecām dienām var glabāt 2 – 8C režīmā un 30 dienas transportēšanas kastē, regulāri papildinot sauso ledu, kas nekad publiski neizskanēja – red.). ZVA kategoriski iebilda pret glabāšanu Valsts asinsdonoru centrā (VADC), kur bija Latvijā vienīgās ir dziļās saldētavas, pamatojot, ka VADC nav labas izplatīšanas prakses sertifikāta un lieltirgotavas licences (šobrīd to glabā tur – red.) 

Zavadska, kas pēc citu dalībnieku atstāsta sanāksmēs visdetalizētāk uzstājās par vakcīnas sarežģītību, tagad Re:Baltica saka, ka šo konkrēto sanāksmi neatceras, jo tā notikusi pirms četriem mēnešiem. Par vakcīnas loģistiku informāciju saņēmusi no ZVA īsi pirms sanāksmēm. 

“Tā es pilnīgi noteikti nevarēju teikt, jo man tajā brīdī nebija tādas informācijas par Jansen,” viņa teica Re:Baltica. Arī līdzekļu ekonomijas jautājums neesot varējis būt viņas, jo nevienā no savas darbības posmiem nav ne iepazīstināta, ne atbildējusi par to, un citu lauciņos nelienot. 

Viņa arī pārmeta Re:Baltica, ka turpinām izmeklēt vakcīnu iepirkumu, jo tas demotivēšot valsts pārvaldes cilvēkus pieņemt lēmumus. Tāpat viņa uzskatot par nepamatotu ZVA direktora Svena Henkuzena lomas vērtēšanu, kurš ekspertu grupās bijis “ar mūsdienīgāko un racionālāko pieeju”. “Man personīgi ir viens secinājums no visas šīs sāgas — viss, ko  cilvēki ir mēģinājuši tajā situācijā darīt – labāko, bez iepriekšējās pieredzes ar šādām pandēmijas situācijām (..) Tie, kas kaut ko ir mēģinājuši darīt, tie arī visvairāk dabū pa galvu. Un  nepelnīti,” viņa sacīja.

VM vēstulē apgalvots, ka pret vakcīnas iegādi bijis arī SPKC, kas norādījis, ka nav resursu visas loģistikas plānošanai. Centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs arī norādījis, ka no iepirktajām 200 000 pandēmiskās gripas vakcīnām daļa palikusi pāri.

Viņš gan šo sanāksmi atminas citādi – SPKC neesot bijis pret, jo vakcīnas loģistikas nodrošināšana nav iestādes pienākums. Runa bijusi par to, ka nevar uzņemties vēl Covid-19 vakcīnu aprites uzraudzību paralēli visām regulārajām vakcīnām, jo nav resursu. Viņš divreiz zvanījis Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai noskaidrotu, ko viņi pošas darīt un kā loģistiku risināt, un apšaubījis sniegto informāciju par vakcīnas sarežģītību. “Tas slaids, kas bija visiem uzrādīts, jūs arī viņu redzējāt, tur nekorekti, manuprāt, bija pasniegta informācija par šo vakcīnu. Es biju izbrīnīts, nekad nebiju dzirdējis, ka kādai vakcīnai ražotājs ved uzreiz uz vakcinācijas kabinetu. Man bija šis fakts pārsteidzošs, es pajautāju, teica – jā, jā, tā ir,” viņš teica.  

Perevoščikovu biedējusi nonākšana situācijā, kurā Lietuva un Igaunija piesakās uz vakcīnu, bet Latvija nē. “Tātad jūsu viedoklis nekad nav bijis, ka nevajag pirkt?” vaicāja Re:Baltica. “Nekad. Kāpēc viņam vajadzētu būt, ka nevajag pirkt? SPKC nevar būt ne par, ne pret, tas nav mūsu jautājums vērtēt.”

VM galvenais infektologs Uga Dumpis

Sanāksme beigusies ar to, ka eksperti nav atbalstījuši priekšlikumu vispār šo vakcīnu pirkt, liecina vairāku VM ierēdņu teiktais dienesta izmeklēšanā.

“Lai arī tā ir, es lūgtu beigt meklēt vainīgos. Tas ir absolūti destruktīvi, jo sākas trešais [Covid- 19] vilnis,”  Re:Baltica norādīja Dumpis. “Karš ir jāpabeidz. Ir palikuši divi trīs mēneši līdz uzvarai. Tad varēsiet rakstīt grāmatas. Veselības nozare līdz šim ir vilkusi šo karu. Kāpēc vainīgos meklēt tajā?”

Izvelk Dumpis

Daina Mūrmane-Umbraško, Veselības ministrijas valsts sekretāre

Re:Baltica uzrunāja Dumpi, jo, spriežot pēc VM dienesta izmeklēšanā sniegtajiem paskaidrojumiem, viņa viedoklis svaru kausus nosvēra par labu tam, ka vakcīnu vispār nopirka. Kad 17. novembrī tās iegāde netiek atbalstīta, VM valsts sekretāre Daina Mūrmane – Umbraško lūgusi padotos nākamajā dienā sasaukt vēl vienu sanāksmi, uz kuru lūgusi uzaicināt arī VM galveno infektologu Dumpi, kas iepriekš bija atbalstījis BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi.

Katram no dalībniekiem prasīts, vai vakcīnu pirkt – un cik. 

Pretinieki bijuši tie paši un ar tādiem pašiem argumentiem – dārgi, sarežģīta loģistika, tūlīt būs AstraZeneca. ZVA direktora vietnieks Zvejnieks papildus atzīmējis, ka medicīnas darbinieki pret BioNTech/Pfizer neviennozīmīgi attiecas tās tehnoloģijas dēļ, un, “ja būtu pieejama gan AstraZeneca, gan Pfizer, tad ar lielu varbūtību lielāka piekrišana būtu AstraZeneca”. “Ņemot vērā visu augstāk minēto, viņš [Zvejnieks – red.] bija bažīgs, ka Pfizer vakcīnu vajadzētu ņemt pilnā piedāvātā apjomā, bet gan mazākā daudzumā, ar aprēķinu, lai varētu uzsākt vakcināciju un sagaidīt vakcīnas, kuras arī tūlīt būs reģistrētas un nepieprasa tik  speciālus apstākļus,” teikts dokumentā. 

Dumpis nācis ar svaigiem iespaidiem no Eiropas Komisijas zinātnieku sanākšanas, kur visi par vakcīnu bijuši pozitīvi, un argumentējis, ka slimnīcas ir pārgurušas no Covid-19, un vakcināciju ar BioNTech/Pfizer varētu veikt ārstniecības iestādēs. Viņš arī uzsvēris, ka šobrīd neviens nevar pateikt, kura vakcīna labāka.

Viņa teiktais nosvēra svaru kausus par labu lēmumam, ka vispār jāpērk. Kompromiss bijis tikai mediķu, ne masu vakcinācijai, un jāpasūta tik, cik var izpotēt trijos — četros mēnešos, kamēr parādās citas. 

“Rezultātā nonāca pie secinājuma, ka tik “sarežģītu” vakcīnu vairāk kā 100 000 apmērā Latvija nevarēs izmantot un, ņemot vērā pieejamo informāciju, ka AstraZeneca vakcīna bija jau gaidāma decembra beigās, tika pieņemts lēmums Pfizer vakcīnu paņemt nelielā apmērā, ja nu tomēr AstraZeneca reģistrācija par kādu nedēļu iekavējas,” teikts nu jau VM pametušās ierēdnes Santas Līviņas paskaidrojumā. AZ reģistrācija iekavējās līdz 2021. gada 29. janvārim.

Šobrīd visi sanāksmes dalībnieki apgalvo, ka nevienam no viņiem neesot bijis kompetences lemt par vakcīnas iegādi vai atteikšanos no tās – līdz ar to neviens nav atbildīgs. ZVA piedalījusies kā “iestāde, kas sniedz viedokli par zāļu reģistrācijas jautājumiem”. Zavadskas vadītā IVP tikai konsultē par medicīnisko pusi, SPKC par vakcīnu pasūtīšanu nelemj, NVD tikai veic tālākos pasūtījumus, bet par vajadzīgajiem vakcīnu apjomiem tai aprēķini nav jāveic, liecina dalībnieku paskaidrojumi. 

Ilze Viņķele, bijusī veselības ministre (A/P!)

Mūrmane – Umbraško neatceras, vai par sanāksmes iznākumu todien pateikusi toreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/Par), bet kopumā ministre par procesu esot bijusi informēta, jo 17. novembrī valdības sēdē bija prezentācija un parasti pirms sēdēm jautājumus izrunā, viņa pavēstīja Re:Baltica caur iestādes preses dienestu. Tās dienas Ministru kabineta sēdes ieraksts liecina, ka ministriem par notiekošo nav ne jausmas, un tā vietā darba grupas vārdā ZVA direktors Svens Henkuzens viņiem sniedz maldinošu informāciju par BioNTech/Pfizer vakcīnas sarežģītību, notiekošo raksturojot kā ražotāja agresīvu PR, kas izdara spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem. Viņa teikto atbalsta Viņķele (vairāk lasiet 1.daļā “Bardaka hronoloģija”).

Nākamajā dienā Latvija pasūtīja 97 500 devu no 841 tūkstoša pieejamajām. Lietuva un Igaunija – visu, ko varēja. 

Arī nākamajā piegājienā decembrī Latvija nopirka tikai 100 000 devu no pieejamajiem 430 tūkstošiem. Tā kā AstraZeneca reģistrācija aizkavējās un tā nespēj izpildīt Eiropas Savienībai (ES) dotos vakcīnu piegādes solījumus, šī gada sākumā Latvijā iestājās vakcīnu bads un vieni no zemākajiem potēšanas tempiem Eiropas Savienībā. To kompensēja ar lieliem pirkumiem janvārī, bet šo vakcīnu piegāde ir paredzēta vēlāk. 

Tagad Latvija kopā ar Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju un Slovēniju sūdzas ES vadībai, ka vakcīnu piegādē netiek ievērots pro rata princips (daudzums proporcionāli iedzīvotājiem – red.), kā rezultātā līdz vasarai radīsies milzu nesamērība, un daļa ES valstu iegūs pūļa imunitāti pāris nedēļās, bet citas smagi atpaliks. Uz to Eiropas Komisija atbildējusi, ka tas ir šo valstu pašu lēmumu rezultāts, liekot visu uz AstraZeneca un atsakoties no dārgākajām BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnām. Par vakcīnu pārdali ES līderi runās saietā 25. un 26.martā.

Kāpēc VM pārbaude beidzās ar ne ar ko

Tāpēc, ka tā fokusējās tikai uz vienu dienu – 18.novembri, jo uzskatīja, ka tad pieņemts lēmums. Iesaistītajiem uzdeva piecus vispārīgus jautājumus: apspriedes norises gaita un personas loma;  argumenti un aprēķini lēmuma pamatā; vai dalībnieks izteicis iebildumus; kādā veidā pieņemts lēmums; cita informācija, kas personas ieskatā būtu nozīmīga. “Šī pārbaude ir bijusi domāta nevis, lai atklātu lietas patiesos apstākļus, bet tos slēptu,” Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē secināja deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

Ainārs Lācbergs, Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks

Pēc VM pārbaudes ministrs ierosināja disciplinārlietu pret VM valsts sekretāri un NVD ierēdni Aināru Lācbergu, kura uzdevumos bija saziņa ar Eiropas Komisiju. Pret Lācbergu pārbaude jau izbeigta, jo viņš nav pārkāpis savas pilnvaras. 

Martā pārbaudi par vakcīnu iepirkumu izbeidza arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka nav konstatējis faktus, kas liecinātu par koruptīvām darbībām vai interešu konfliktu. Amatpersonas neesot pārsniegušas dienesta pilnvaras, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli vai ņēmušas kukuli. Krimināltiesību speciālists, deputāts Andrejs Judins (JV) norādījis, ka šāds iznākums bijis prognozējams, taču nav vērtēta noziedzīga bezdarbība vai nolaidība, par ko arī paredzēta kriminālatbildība. Ģenerālprokuratūra trešdien paziņoja, ka sāks pārbaudi par visiem vakcīnu iegādes aspektiem, ieskaitot KNAB atteikšanos ierosināt kriminālprocesu.

Tikmēr VM līdz aprīlim solās pabeigt otro dienesta pārbaudi, kurā vērtē visu vakcīnu iepirkumu: arī otro epizodi decembrī, kurā vēlreiz palaista garām iespēja pieteikties uz lielu daudzumu BioNTech/Pfizer, un nepieteikšanās uz papildus Moderna devām. 

Šobrīd BioNTech/Pfizer ar 22,4% ir galvenā Latvijas vakcīnu portfelī. Taču visu atteikšanos dēļ lielākas devas sāks parādīties tikai no aprīļa, bet vairums pienāks no oktobra.

Lasi vairāk:

“Man izklausās, ka mēs guļam”. Bardaka hronoloģija, 1.daļa

Kāpēc ierēdņi valdību maldināja par Pfizer vakcīnu? Vakcīnu sāga, 2.daļa

Vai kāds lobēja AstraZeneca? Vakcīnu sāga, 3.daļa

* 22.martā rakstā precizēts Imunizācijas valsts padomes nosaukums 1.rindkopā, kas pirms tam nepareizi nodēvēta par Imunoloģijas valsts padomi.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.