Mēsli ventilatorā trāpa divas dienas pirms Ziemassvētkiem. 

21. decembra vakarā ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) piezvanīja Igaunijas kolēģis, lai pajautātu, vai Latvija tiešām atteikusies no piedāvātajām papildus BioNTech/Pfizer vakcīnu devām. Gan Igaunijā, gan Lietuvā nākamajā dienā bija ieplānotas valdību ārkārtas sēdes, lai lemtu par pirkšanu. 

“Neko nezinājām, jo šāda veida piedāvājumi neiet caur Ārlietu ministriju, bet kolēģis teica, ka Lietuva domā un Latvija it kā atteikusies. Vēlāk arī Whatsapp atsūtīja tādu pašu tekstu – ka atteikusies,” Re:Baltica apliecināja Rinkēvičs. Piedāvājums bijis pēkšņs, termiņš īss. ĀM valsts sekretārs zvanījis Veselības ministrijas (VM) vadībai, ministrs — premjera birojam. 

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs (JV)

“No VM pirmā atbilde bija, ka neko nezinām. Pēc premjera biroja zvana viss strauji iekustējās, bija tāds ups moments, un jautājums jau nākamajā dienā bija valdībā,” saka Rinkēvičs. 

Tā bija pirmā reize, kad valdība pēc būtības lēma par vakcīnu iepirkumu, nevis vienkārši piešķīra naudu vai noklausījās optimistiskus veselības ministres Ilzes Viņķeles ziņojumus (A/Par!) Un saprata, ka process ir salaists dēlī.

Notikušā hronoloģiju Re:Baltica restaurēja pēc slēgto valdības sēžu ierakstiem, kur šis temats apspriests no septembra līdz janvārim (pilnie atšifrējumi attiecīgajā vietā pievienoti tekstam). 

2020. gada jūnijs

Ilze Viņķele, bijusī veselības ministre (A/P!)

Eiropas Savienība (ES) jūnijā vienojas vakcīnas pirkt centralizēti. Sarunas vadīs Eiropas Komisija (EK), devas valstīm piedāvās pēc iedzīvotāju skaita. Šajā brīdī veselības ministre un resora vadība var sākt veidot saprotamu un uzraugāmu sistēmu, kā komplektēt vakcīnu portfeli. Tas nenotiek. Viņķele Re:Baltica skaidro, ka to noteikuši divi apsvērumi – visu citu vakcīnu iegāde ir ekspertu, ne ministru līmeņa jautājums, un valdības diskusijas par pandēmiju bijušas “mokošas, haotiskas, smagnējas, lēmumus muļļājot desmitiem stundu un pat dienām”, tāpēc baidījusies, ka lēmumu pieņemšanu paralizēs. Turklāt premjers neesot šādu sistēmu prasījis. “Tas nevienu neinteresēja,” apgalvo Viņķele. “Nu, ļoti fragmentāri.”

2020. gada augusts

27. augustā EK noslēdz līgumu ar pirmo ražotāju AstraZeneca. Vakcīnas sola lētas, viegli administrējamas un ātri. Latvija rezervē visas piedāvātās 1,27 miljonus devas. Visu piedāvāto paņem arī Lietuva un Igaunija. 

2020. gada septembris

22. septembrī VM pirmo reizi ziņo valdībai par vakcīnām (ziņojums joprojām nav publisks, iekļauts sēdes darba kārtībā pēdējā brīdī), bet runa ir tikai par papildu maksājumu ES kopējā makā, lai investētu vēl vairāku vakcīnu tapšanā un tāpēc varētu pieteikt uz tām pirmo roku. Ministri nediskutē – Viņķele informē par pieejamām 800 000 devām, kas tiks mediķiem un senioriem. (atreferējums šeit). 

2020. gada oktobris 

Krišjānis Kariņš, ministru prezidents (JV)

Oktobrī valdība piešķir naudu AstraZeneca vakcīnām un uzklausa vispārīgu ziņojumu, kas un kad vēl varētu būt pieejams. “Mēs vai nu uzvedamies kā kapitālisti, kas iegulda ļoti daudzos uzņēmos ar domu, ka gan jau kāds aizvilks līdz tam simtam, miljonam vai miljardam, vai mēs azartspēlē liekam uz ļoti daudziem cipariem un krāsām,” priecīgi secina Kariņš, novēl labu apetīti izglītības ministrei, kas sēdes laikā uzkož ābolu, un saruna beidzas (atreferējums šeit). 

Jana Feldmane, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja

22. oktobrī par situāciju ar Covid-19 potēm pirmo reizi spriež Imunizācijas valsts padome (IVP) – zinātnieku un ierēdņu grupa, kam ir padomdevēju tiesības. VM pārstāve Jana Feldmane norāda, ka ministrija sarunās ar EK nav iesaistīta – to dara Nacionālais veselības dienests (NVD) un Zāļu Valsts aģentūra (ZVA). Tobrīd jau ir pabeigtas sarunas ar sešiem izstrādātājiem – Sanofi/GSK, Janssen-Cilag, AstraZeneca, Moderna, Curevac un BioNTech/Pfizer

Tūlīt jāsāk lielie pasūtījumi. Mēsli lielā ātrumā sāk tuvoties ventilatoram. 

2020. gada novembris

Ainārs Lācbergs, Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks

16. novembrī VM uzzina par piedāvājumu pirkt BioNTech/Pfizer vakcīnas. Tiek teikts, ka Latvijai ir divas dienas, lai paziņotu, cik ņems. Pieejams ir 841 tūkstotis devu. VM nākamajās trīs dienās sasauc neprotokolētas speciālistu sanāksmes, par kurām liecina tikai saglabājušies uzaicinājumi MS Teams platformā. Lēmums ir “kolektīvs”. Nav protokolu un daļa dalībnieku apgalvo, ka nav apzinājušies, ka tas ir lēmums. “Lielākoties tikuši uzsvērti mīnusi vakcīnas iegādei, norādīts, ka sarežģīta vakcīnas uzglabāšana, pārvadāšana, īss izlietošanas termiņš pēc atsaldēšanas, tāpat bijusi pārliecība, ka pēc neilga laika būs pieejama AstraZeneca,” teikts VM dienesta pārbaudes ziņojumā. Vakcīnu nolemj pirkt tikai mediķu, bet ne plašākas sabiedrības vakcinācijai. Sākotnēji vienojas par 100 000 – 200 000 devām. Par to NVD pārstāvis Ainārs Lācbergs, kurš atbild par saziņu ar EK un pirmais saņem visu iepirkumu informāciju, 18.novembrī noziņo eiroierēdņiem, bet piebilst, ka precīzais pasūtījums būs rīt. Tad pēc vēl vienas VM sanāksmes apjoms nokrīt uz 97 500 – it kā transportēšanas kastu ietilpības dēļ.

Vienīgās liecības, kas saglabājušās par speciālistu sanāksmēm, kurās lēma par BioNTech/Pfizer iegādi.

Sagadās, ka 17. novembrī ir sasaukta valdības ārkārtas sēde par dažādiem pandēmijas aspektiem. Ministrija – atkal pēdējā brīdī – iesniedz Covid-19 vakcīnu stratēģiju (joprojām noslepenota). Sēdes atšifrējums (šeit) rāda – tikai vienu reizi, kā garāmejot, tiek pieminēts, ka līdz rītam jāpieņem tik svarīgs lēmums un aizkulisēs notiek atteikšanās no vakcīnām. 

Daina Mūrmane-Umbraško, Veselības ministrijas valsts sekretāre

ZVA direktors Svens Henkuzens, kas ir galvenais runātājs, piemin, ka divi līgumi ar AstraZeneca un Johnson&Johnson ir noslēgti, un “ir atvērts jautājums par Pfizer”, bet VM valsts sekretāre Daina Mūrmane – Ubraško papildina, ka “mums jādara viens solis, šodien, rīt mums tiešām ir jāizsver šīs loģistikas ķēdes iespējamība Latvijā, vai mēs varam to realizēt vai nevaram.”

Svens Henkuzens, Zāļu valsts aģentūras direktors

Henkuzens ministriem gari klāsta, kāpēc BioNTech/Pfizer vakcīna ir daudz sarežģītāka nekā citas. “Tas, ko gribu akcentēt, ka BioNTech/Pfizer vakcīnas iegāde nav viennozīmīga. Pirms akceptējam, gribam visus šos aspektus rūpīgi izvērtēt vēl, vai mēs spēsim nodrošināt, lai šīs vakcīnas neies postā, ja mēs tās iegādāsimies,” viņš saka.

Salīdzinot viņa demonstrēto informāciju ar publiski pieejamo ražotāja, ASV regulatoru un Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentāciju, Re:Baltica secināja, ka vismaz seši no apgalvojumiem ir nepatiesi, maldinoši vai pārspīlē vakcīnas sarežģītību (lasiet vairāk 2.daļā Kāpēc ierēdņi maldināja valdību?)

ZVA direktors BioNTech/Pfizer vakcīnas uzglabāšanas apstākļus -80 grādu temperatūrā nosauc par ekstrēmiem, jo zāļu reģistrā neesot neviena līdzīga medikamenta. Uzņēmums esot izvēlējies “diezgan agresīvu komunikāciju, kas izdara zināmu spiedienu arī uz lēmumu pieņēmējiem”. “Lai gan BioNTech/Pfizer ir bijis salīdzinoši veikls komunikators, nav informācijas par kādu nozīmīgu drošības vai efektivitātes pārākumu, salīdzinot ar pārējām vakcīnām,” viņš rezumē.

“Nevienai valstij jau šāda piegādes ķēde -80 grādiem, pieņemu, vienkārši nevar būt. Tātad visiem jau jāpārlauž, lai viņu izmantotu vispār. Pieļauju, ka tādas galvas sāpes ir tikpat lielas Dānijā kā Latvijā,” komentē Kariņš. “Vai mēs gatavojamies atrisināt, kā viņu dabūt? Vai tiek uzskatīts, ka tas nav iespējami? Jo man kaut kā liekas, ka ir vienkārši jāpielāgojas tam, kas ir.”

Uz to Viņķele atbild, ka līdzīgas galvassāpes ir gan Lietuvai, gan Igaunijai, bet “tā visa ņemšanās tik ārkārtīgi sarežģīta, kā Svens teica, ka viņi piereģistrēsies varbūt janvārī, bet tie parametri ir darīti zināmi tagad, sava veida PR kampaņas ietvaros.”

“Protams, ka mēs neizslēdzam, ka Pfizer arī mēs būsim spiesti iegādāties. Varbūt spiesti nebūtu pareizi teikts, bet tam ir jābūt gataviem. Ja mēs nebūsim gatavi, tad jebkura piegāde 5-10 dienu laikā būs metama ārā,” rezumē ZVA direktors. “Šobrīd mēs darām, faktiski rūpīgi tiks izvērtēts, vai mēs to varēsim un, protams, ka primāri mēs iziesim no sākumpunkta, ka mums ir jāvar. Bet, piemēram, ja mēs nevarēsim sagādāt saldētavas, tas būs mērāms simtos, nevis tāpēc, ka mums nebūs līdzekļu, bet tāpēc, ka mums nepiedāvās. Īsti nav loģikas viņu iegādāties, jo viņa gluži vienkārši ies bojā pēc laika pēc jebkuras piegādes.”

Lietuva šai piegājienā nopērk visus piedāvātos 1,24 miljonus devu, un, lai varētu glabāt, nopērk divas papildus saldētavas (dažas bija lielajās slimnīcās), Re:Baltica noskaidroja tās Veselības ministrijā. (Latvijā bija trīs saldētavas Valsts asinsdonoru centrā un uz janvāri nopirka vēl trīs, tātad nav lielu atšķirību). Igaunija šai piegājienā nopērk vairāk nekā 600 000 devu. “Galvenais mērķis bija samazināt dažādus riskus un būt drošiem, ka vakcīnas, kuras reģistrēs ES, būs pieejamas cik vien drīz iespējams, un mēs varēsim vakcinēt vismaz vislielākās riska grupas,” Re:Baltica skaidroja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eva Lehtla. 

Daniels Pavļuts, veselības ministrs (A/P!)

Valdība par atteikšanos no lielākās daļas vakcīnu netiek informēta. Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par!) izvēli tagad sauc par stratēģisku kļūdu ar smagām sekām. 

17. novembra valdības sēdē Kariņš sāk apzināties gaidāmās problēmas, jo cerībai uz pūļa imunitāti jāsapotē vismaz 70% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. “Es saprotu, ka mums būs milzu problēma ar pretestību. Mums valstī jau arī netrūkst cilvēku, kas ir pret vakcīnām (..) Tad vēl, ja devai ir kaut vai 90% efektivitāte, tad vēl vairāk jāpotē, lai dabūtu tiešām 70% iedzīvotājus imūnus. Kas nozīmē, nu, nenormāli masīva vakcinēšana, pat, ja tā ir vienkārša,” saka Kariņš. Gripas potēm maksimālais aptvērums ir bijis ap 200 000. “Tad mums vajag apmēram desmitkāršot to. Oi, jēziņ…(..) Mums sāk iezīmēties šausmīgais loģistikas murskulis, kas ir jāpārvar.”

2020. gada decembris 

Premjera un veselības ministres jau tā saspīlētās attiecības kļūst arvien sliktākas. 1. decembrī Viņķele valdību iepazīstina ar stratēģiju vakcinācijai pret Covid – 19, kas līdz šim brīdim ir vienīgais publiskais vakcīnu sāgas dokuments (pārējos VM atslepenot atsakās, jo tie saturot ierobežotas pieejamības EK informāciju).

Izskatīšanā Kariņš kļūst nepacietīgs, atzīstot, ka “neredz lielo bildi” (atreferējums šeit). Skaļi domā, vai nevajadzētu skeptiskajiem par vakcinēšanos piemaksāt. Vaicā, vai tiek domāts par pagaidu vakcinācijas centriem – teltīs, konteineros, jo “lai dabūtu kaut vai miljonu cilvēku (..) tas ir viena šausmīgi liela loģistikas operācija, kura kādam jārīko. Es nevaru iedomāties, ka mums ir esošas struktūras, kas mierīgi tiks ar to galā. Tūkstošiem cilvēkiem dienā būtu jābūt.” VM kā risinājumu piedāvā izbraukumus uz darba kolektīviem, un sola apdomāt, vai ir vēl kāda problēma. 

Kariņš arī aicina pirkt vairāk vakcīnu nekā Latvijā ir cilvēku – ja nu kādam ražotājam neizdodas reģistrācija. VM apsolās to darīt, bet praksē notiek pretējais. 

Par to valdība nejauši uzzina tikai pirms Ziemassvētkiem no jau pieminētā Igaunijas ārlietu ministra zvana Latvijas kolēģim (Viņķele gan joprojām uzstāj, ka neviens nebija atteicies – bijis jāatbild līdz pusnaktij un visas trīs Baltijas valstis vilkušas līdz pēdējam, jo no tā, cik paņems viena, bijis atkarīgs, kas paliek pārējām. “Kad bija skaidrs, ka tā var aizspēlēties, runāju ar valsts sekretāri, ka mēs ņemam šo apjomu, ko piedāvā. Un paralēli notika process, par ko es uzzināju no Kariņa zvana: ka mēs esam atteikušies no vakcīnām.”) 

No sēdes atreferējuma ir skaidrs: ministri nezina, ka jau novembrī veselības resors ir atteicies no vairāk nekā 740 tūkstošiem šīs vakcīnas devu. Viņiem noziņo tikai par to, kas nopirkts, nevis, kas bija pieejams. Un varēja pazaudēt arī otro iespēju, jo Henkuzens sēdē paliek pie tā, ka pirkt vēl klāt BioNTech/Pfizer vakcīnas nav vajadzības – esošais vakcīnu portfelis un procesā esošie līgumi visu nodrošina. “Šodien arī runājām imunizācijas stratēģijas darba grupā, mēs nevaram rekomendēt to likt klāt, mūsuprāt, ir jāliek akcents uz Astra Zeneca vakcīnu,” kas ir vieglākā lietošanā un viegli aizvedama pat uz tālajiem rajoniem. Pavasarī potēšanā iestāšoties pat sastrēgums, jo valsts vakcinācijas kabineti netiks galā ar visiem potēties gribētājiem un vajadzēs piesaistīt privātos.

“Es kaut ko ne līdz galam saprotu (..) Kāpēc citās valstīs pavisam citādi vismaz publiskā telpā saprot, kādā veidā viņi gatavojas. Respektīvi, nevis parunās ar bruņotajiem spēkiem, varbūt kaut kādus mobilos punktus, bet tiek plānots, kādā veidā mēs varam, nezinu 10 – 15 tūkstošus cilvēkus diendienā potēt. Man vienkārši, es atvainojos, izklausās, ka mēs guļam,” saka Kariņš. Viņš norāda, ka pasūtītais vakcīnu daudzums Latvijai nav pietiekams. “Ja man prasa, vai šis pietiek iegādātais, es saku, ka nekādā gadījumā nepietiek. CureVac var neizdoties, bet mēs uz viņu paļaujamies kā uz ceturto daļu no visām zālēm.”

Kariņš ar Henkuzena piedāvājumu nav mierā. “Jūs neiesakāt iegādāties vairāk vakcīnu. Kas man ir nesaprotami. Tādā ziņā, ka mums jau nav mērķis 13 mēnešos dabūt imunitāti, mums būtu sapnis mēneša laikā. Ja mums ir iespēja iegādāties papildus vakcīnas, kuras ir ar augstu efektivitāti un jau tirgū pieejamas, tad kāpēc mēs to nedarītu?” viņš jautā.

“Es nezinu, kas strādā IVP, bet iznāk tā, ka mēs visa valsts – jo neviens jau nelamās, atvainojos, IVP par lēmumiem, bet valdībai prasīs atbildību – nu tātad mums ir jāzina, kas te ir,” saka Kariņš. “Man ir jāspēj pateikt, cilvēki tūlīt sāks prasīt — kad man būs kārta? Konkrēti man, štrunts par kategorijām. Kā varēs to uzzināt? Kā veidos tās fiziskās rindas? Tas ir šausmīgs loģistikas jautājums, kur man liekas, ka tas vēl līdz galam nav aptverts, cik masveidīgs viņš ir. Ja jūs runājat par 10-18 mēnešiem, es teiktu, tas ir nepiedodami, ja tās vakcīnas ir pieejamas. Ja nav pieejamas, ok, tad nekā nevar neviens darīt. Bet visļaunākā ziņa būtu, ka Vācijā vai Polijā, vai Dānijā tā lieta iet uz priekšu, a mums kaut kādu iemeslu dēļ neiet. Tā ir man šausmīgā rūpe. Man nav nekādas pārliecības,” saka Kariņš. “Arī vēl tas, ka jūs iesakāt neiegādāties vēl papildus vakcīnas, man liek aizdomāties – kas tad šo lēmumus pieņem, ja tas ir ieteikums? Ja viņas ir tirgū sertificētas – tas ir, ko es nevaru saprast un tas ir kur es tagad sāku ļoti nopietni bažīties – kā vispār šīs sistēma un šī procedūra tiks pārvaldīta? Jo mūsu valdības kopējā reputācija no tā būs atkarīga. Un tas mums ir visiem, kolēģi, jāsaprot. Ja šeit aizies greizi, nevainos nevienu kaut kādu ekspertu paneli. Vainos mūs.”

Jānis Reirs, finanšu ministrs (JV)

Arvien kritiskāki kļūst arī pārējie ministri. “Ir jāņem viss, kas ir pieejams un kas ir iespējams. Jo tagad sanāk tā, ka Pfizer februārī beidzas, un tad mēs gaidām līdz martam, aprīlim, maijam un neko nedarām. Gaidām, kamēr būs AstraZeneca vai kāds cits. Pie tam ir informācija, ka citi ir tuvāk palaišanai. Es pilnībā piekrītu tiem, kas uzskata ka mums ir jāņem jebkuras iespējas papildus,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Artis Pabriks, aizsardzības ministrs (A/P!)

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/Par!) norāda, ka valdības zināšanas ir fragmentāras, sevišķi par to, kā notiek izvēles citās valstīs. Ārlietu ministrs Rinkēvičs uzsver, ka tas ir politiķu, nevis ekspertu jautājums. Ja viena no Baltijas valstīm atteiksies no papildu devām “nezinu, kā mēs tiksim galā ar savu sabiedrības viedokli, sevišķi tās sabiedrības, kas vēlas vakcinēties.” Labāk pirkt vairāk – ja paliks pāri, ziedos kā attīstības palīdzību austrumu partnerības valstīm, kas to jau lūgušas. “Mēs sakām, ka vakcīna ir tā, kas mūs glābs, un tad ar nākamo teikumu pasakām – mēs jūs vakcinēsim nākamos 18 mēnešus. Tas nozīmē, ka faktiski nākamos 10– 18 mēnešus mums ekonomika būs tādā pašā stāvoklī kā patlaban un cilvēki būs stresa situācijā,” secina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

 Tālis Linkaits, satiksmes ministrs (JKP)

Arī Viņķele beidzot piekrīt, ka vakcīnu izvēle ir politisks lēmums. “IVP nestrādā politiķi, tie ir ārsti, tie ir infektologi, epidemiologi un pārējie. Viņu profesionālais viedoklis, ko mums ir jāuzklausa, bet kur mēs varam rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo tas skar vakcīnu iegādi (..) ir drusku citas plāksnes jautājums,” viņa saka. “Lietuviešu kolēģis šorīt teica, kāpēc viņi tā kā bremzē – tāpēc, ka tā komersantu uzvedība ir reizēm, varētu teikt, šantāža. Šis, protams, nav normāls lemšanas process un tā nav bijusi pirmā reize, kad uzkuļ tādu histēriju un saka – jums tur ir bezmaz pāris stundu laikā jāatbild, ja nē, nu tad nezinām, kas būs. Tā viņi dara, tā nav pirmā reize. Bet mēs tad varētu uzdot pirkt papildus vakcīnas.”

Medijiem Viņķele apgalvoja, ka decembrī neviens ne no kā nav atteicies un nopirkts viss pieejamais, un to pašu atkārtoja intervijā Re:Baltica februāra beigās. 

Taču VM tagad Re:Baltica sniegtie dati liecina, ka šajā lotē bija pieejami ap 420 tūkstoši devu. Latvija nopirka 100 000. Valdība decembrī netiek informēta, ka pieejams ir daudz vairāk.

5. janvārī premjers pieprasīja Viņķeles atkāpšanos vakcinācijas plāna trūkumu dēļ. 

Lasi vairāk:

Kāpēc ierēdņi valdību maldināja par Pfizer vakcīnu? Vakcīnu sāga, 2.daļa

Vai kāds lobēja AstraZeneca? Vakcīnu sāga, 3.daļa


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.