Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajos medijos popularitāti gūst video un ieraksti, kurā vakcinācijas pretinieki stāsta par mRNS vakcīnu kaitīgumu. Tiek nepatiesi apgalvots, ka ar vakcīnām vēloties padarīt cilvēka ķermeni par slimības izraisītāju, kā arī vakcīnas izraisot Alcheimera slimību, vēzi un citas saslimšanas. Tā nav taisnība. Visas vakcīnas ir pārbaudītas, un drošības prasības Covid-19 vakcīnām ir tādas pašas kā jebkurai citai vakcīnai ES un tās netiek pazeminātas pandēmijas kontekstā.
Ar video, kas tulkots latviešu valodā, dažos ierakstos kopumā dalījušies vairāk nekā 3000 Facebook lietotāju. Dezinformācijas izplatītājs Jānis Pļaviņš to publicējis ar parakstu: “Pasaules līmeņa eksperti: mRNA nav vakcīna, bet medicīniska ierīce, kuras mērķis ir padarīt Tavu paša ķermeni par slimības izraisītāju vēl ilgi pēc injekcijas saņemšanas.”
Kā redzams video, Pļaviņa piesauktie “pasaules līmeņa eksperti” ir pazīstami dezinformatori – neslavā kritusi pētniece Džūdija Mikovica, tāpat iepriekš nepatiesu informāciju par Covid-19 izplatījušais Deivids Martins, advokāts, kas pārstāvējis pretvakcinācijas grupu Kanādā, Roko Galati, kā arī vides aktīvists un vakcīnu pretinieks Roberts Kenedijs juniors, kas bieži izplata dezinformāciju. Mikovica par vakcīnu un masku valkāšanas kaitīgumu stāstīja arī maldu filmā Plāndēmija, savukārt Martins filmējies Plāndēmija 2, kur tāpat stāstītas sazvērestības teorijas par Covid-19.
Runātāji Facebook video vairākkārt nepatiesi apgalvo, ka mRNS vakcīnas veidotas, lai izraisītu slimību:
“Tā [mRNS vakcīna] ir ķīmiska patogēna ierīce, kas izveidota, lai šūnā uzsāktu ķīmisku patogēna izraisītāju izstrādi. (..) Mērķis ir, lai jūs saslimtu, un šo saslimšanu izraisītu jūsu paša šūnas.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Vakcīnas pasargā no smagākas slimības gaitas, nevis izraisa saslimšanu. Par to jau iepriekš rakstīja Re:Check. Eiropas Savienībā (ES) šobrīd apstiprinātas divas vakcīnas, kuras veidotas, izmantojot mRNS vakcīnu tehnoloģiju – ražotāju Pfizer/BioNTech vakcīna ar nosaukumu Comirnaty un kompānijas Moderna vakcīna. Šīs vakcīnas ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu. Lai gan neviena mRNS vakcīna līdz šim nav izmantota, tās pētītas jau gadiem. Arī Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) Re:Check skaidro, ka šī tehnoloģija pētīta jau vairāk nekā 10 gadus ne tikai vakcīnu, bet arī citu zāļu radīšanai.
“Vakcīnu pret Covid-19 pamatuzdevums ir stimulēt imunitāti, izraisot atbildes reakciju, lai brīdī, kad organisms sastapsies ar vīrusu, tas varētu ar to cīnīties un to uzveikt, attiecīgi tiks novērsta simptomātiska saslimšana ar Covid-19 slimību,” norāda ZVA. Abu šo vakcīnu pamatā ir mRNS ziņnesis. Tas palīdz organismam izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-protenīnu, kurš atrodas koronavīrusa sastāvā un kuru vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Pēc vakcīnas saņemšanas cilvēka imūnsistēma pret šo S-proteīnu izveido antivielas. Līdz ar to, sastopoties ar koronavīrusu, organisms atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu, skaidro ZVA.
Tāpat Re:Check jau rakstīja, ka Covid-19 vakcīnas neiejaucas gēnos un neradīs ģenētiskas izmaiņas. Ar vakcīnu cilvēkā injicēts mRNS nenonāk šūnas kodolā, “līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” Re:Check iepriekš skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.
“mRNA patiesībā nav vakcīna, bet maza izmēra medicīniska ierīce.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
ZVA skaidro, ka jebkura vakcīna, tostarp apstiprinātās pret Covid-19, ir zāles. Tām jāatbilst stingriem kritērijiem, tajā skaitā jānodrošina ārstēšana un/ vai slimību profilakse. “Vakcīnas pret Covid-19 ir paredzētas koronavīrusa slimības novēršanai. Līdz ar to vakcīna nevar tikt reģistrēta Eiropas Savienībā kā medicīniska ierīce,” norāda ZVA.
“80% cilvēku, kuri saņem injekciju, pēc tam ir nevēlami blakusefekti,” saka Martins. Viņu papildina Mikovica: “Tas var izraisīt multiplo sklerozi, Lū Gēriga slimību, Alcheimeru. (..) Tas var radīt paātrinātu vēzi. Šādas sekas ievadītā vīrusa daļiņa var radīt desmitiem gadu.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Nav nekāda pamata apgalvojumam, ka vakcīnas pret Covid-19 izraisītu multiplo sklerozi, Lū Gēriga slimību, Alcheimeru vai vēzi. Tāpat nav taisnība, ka 80% vakcinēto saskaras ar nevēlamām blaknēm. Arī ZVA uzsver, ka video iekļautais apgalvojums par vakcīnu blaknēm nav patiess: “Vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja Eiropas Zāļu aģentūra saņem uzticamus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus.”
Līdz 8. februārim ZVA par blaknēm ziņojuši mazāk par 1% vakcinēto. Par Covid-19 vakcīnu blaknēm saņemti 242 ziņojumi. Kopumā vakcīnu pirmo devu šajā periodā saņēmuši 18 065 cilvēki, savukārt abas devas 14 530 cilvēki. Vakcīnas visbiežāk var izraisīt tādas blakusparādības kā sāpes, jutīgums vai apsārtums injekcijas vietā, muskuļu sāpes, nogurums, drudzis, drebuļi, slikta dūša. Par to jau iepriekš rakstīja Re:Check.
Ik pa laikam Facebook tiek publicēti arī citi ieraksti, ka vakcīna var izraisīt vēzi vai nav pārbaudīta to ietekme uz vēža veidošanos. Tā nav taisnība. Visas vakcīnas ir pārbaudītas, un drošības prasības Covid-19 vakcīnām ir tādas pašas kā jebkurai citai vakcīnai ES un tās netiek pazeminātas pandēmijas kontekstā.
“80% cilvēku, kuri it kā pakļauti vīrusa iedarbībai, ir vispār bez simptomiem, viņus sauc par asimptomātiskiem pārnēsātājiem.”
Žurnāla Nature portālā skaidrots, ka pētījumos pandēmijas sākumā asimptomātiskas infekcijas biežums ticis vērtēts kā ap 80% augsts, taču rudenī publicētā 13 pētījumu analīzē aprēķināts, ka asimptomātisku gadījumu skaits bijis 17%. Analīzē par asimptomātiskiem tika uzskatīti tie cilvēki, kuriem nebija nekādu Covid-19 simptomu visu novērojuma laiku jeb vismaz septiņas dienas.
Tāpat būtiski, ka cilvēki bez simptomiem inficējuši vairāk nekā pusi jeb 59% no visiem saslimušajiem ar Covid-19, par ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) vēstīto 7. janvārī ziņoja The Washington Post. Re:Check jau skaidroja, ka no viņiem 24% bija asimptomātiski jeb cilvēki, kuriem Covid-19 simptomi nekad neparādījās. Savukārt 35% bija tie, kuri inficēja citus, pirms viņiem parādījās simptomi. Līdz ar to pētnieki uzsver, ka būtiski turpināt ievērot drošības pasākumus vīrusa ierobežošanai, piemēram, distancēšanos un masku nēsāšanu neatkarīgi no tā, vai cilvēkiem ir saslimšanas simptomi.
“Saskaņā ar likumu vakcīnai būtu jāstimulē imunitāte, gan arī jāaptur transmisija.”
Kā skaidrots iepriekš, Covid-19 vakcīnas pasargā no smagākas slimības gaitas, tās stimulē imunitāti un rezultātā palīdz novērst simptomātisku saslimšanu ar Covid-19. Pandēmijas apstākļos tas ir būtiski, norāda ZVA.
Šobrīd vēl pēta, vai vakcīnas var aizsargāt pret asimptomātisku saslimšanu, vīrusa pārnešanu jeb transmisiju, skaidro ZVA. Tātad secinājumus par transmisiju varēs izdarīt, vērtējot ilgtermiņa datus par Covid-19 vakcīnām. Taču tas nav unikāls gadījums. “Informācija par transmisiju arī citām vakcīnām parasti tiek iegūta ilgākā laika posmā,” norāda ZVA.
Secinājums: Facebook video paustais par Covid-19 vakcīnām nav taisnība. Vakcīnas novērš saslimšanu, nevis izraisa to. Tāpat nav pamata apgalvojumam, ka tās izraisītu multiplo sklerozi, Lū Gēriga slimību, Alcheimera slimību vai vēzi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
