Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Teju trīs tūkstoši cilvēku dalījušies ar vairākiem ierakstiem Facebook, kuros pausts, ka jaunā Covid-19 vakcīna “radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas”. Tā nav taisnība – vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.

Facebook publicēti vairāki ieraksti ar teju vienādu tekstu. Tajā teikts:

“Pirmo reizi vakcinēšanas vēsturē paredzēts, ka – tā saucamās jaunās paaudzes mRNS vakcīnas, iejauksies cilvēku gēnu darbībā. Šāda gēnu manipulācija pielīdzināma pretrunīgi vērtētajai pārtikas produktu ģenētiskai modificēšanai.”


Tas, ka vakcīna var izmainīt DNS un tā nav pārbaudīta pētījumos, ir populārs mīts, ar ko cilvēki dalās arī daudzos citos ierakstos. Piemēram, 2021.gada aprīlī teju četri tūkstoši cilvēku dalījās ar kardināla Jāņa Pujata intervijas videoierakstu Facebook. Viņš tajā apgalvo: “Nevar zināt, ko šīs vakcinācijas var cilvēka ķermenī izdarīt. Varbūt ietaisīs tādu vakcināciju, kas izmainīs DNS cilvēkā. Tad tas vairs nebūs īsts cilvēks.”*

Ir tiesa, ka mRNS jeb informāciju nesošā RNS vakcīna ir jaunums. Lai gan neviena mRNS vakcīna līdz šim nav izmantota, šī veida vakcīnas pētītas jau gadiem.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš rakstiskā skaidrojumā Re:Check uzsver, ka nav zinātniska pamata bažām par mRNS vakcīnas spēju izraisīt izmaiņas cilvēka gēnos. 

Facebook ierakstos vakcīnas darbība pielīdzināta augu ģenētiskajai modificēšanai. Tam nav nekāda pamata. Pētnieks skaidro, ka ģenētiski modificēta auga šūnas kodolā tiek ievadīti sveši DNS fragmenti. Tā var iegūt augu ar uzlabotām īpašībām, piemēram, labāku izturību pret kaitēkļiem. Savukārt ar vakcīnu cilvēkā injicēts mRNS nenonāk šūnas kodolā, “līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” saka eksperts.

mRNS tiek injicēts, lai ķermenim sniegtu instrukciju ražot koronavīrusā sastopamu proteīnu. Zeltiņš skaidro, ka tādā veidā imūnsistēma tiek stimulēta atpazīt un veidot antivielas pret vīrusu. 

Zinātnieka teikto apstiprina arī citi pētnieki, kas komentējuši apgalvojumu, piemēram, BBC, PolitiFact un Reuters 

Zeltiņš arī piebilst: “mRNS ir visai nestabila un cilvēka organismā ātri tiek sašķelta. Tāpēc jaunajām vakcīnām tiek ieteiktas divas injekcijas, lai panāktu vēlamo imunitāti pret vīrusu.”

“Klīniskajos izmēģinājumos trijiem no 15 cilvēkiem – jūrascūciņām – tika novēroti ”nopietni neatgriezeniski bojājumi” (20%).

Nav skaidrs, par kādiem klīniskajiem izmēģinājumiem ir runa. mRNS Covid-19 vakcīnas veido farmācijas kompānijas Pfizer un Moderna. Pfizer vakcīnas trešās fāzes pētījumos iesaistīti 43 tūkstoši dalībnieku, bet Moderna –  30 tūkstoši

Žurnāla Science mājaslapā vēstīts, ka vakcīnas ir drošas un problēmas ilgtermiņā neizraisīs, taču daži cilvēki piedzīvos nepatīkamus blakusefektus, piemēram, nogurumu un drudzi. Vakcīnu ražotāji ziņo, ka drudzi ar 39 vai 40 grādu temperatūru piedzīvojuši mazāk nekā 2% pētījumos iesaistīto. Pēc Moderna vakcīnas nogurumu izjutuši 9,7%, muskuļu sāpes – 8,9%, locītavu sāpes – 5,2%, bet galvassāpes 4,5% pētījuma dalībnieku. Pēc Pfizer vakcīnas saņemšanas šādus blakusefektus izjutusi mazāka daļa cilvēku – 3,8% juta nogurumu, bet 2% bija galvassāpes. Eksperti pauž bažas, ka šie blakusefekti varētu izbiedēt cilvēkus un radīt nevēlēšanos vakcinēties. Taču abām vakcīnām uzrādīta 95% efektivitāte pret Covid-19.

Ierakstu autori atsaucas uz kādreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija radinieka Roberta Kenedija juniora izteikumiem. Viņš ir pazīstams vakcinācijas pretinieks un bieži izplata dezinformāciju. Piemēram, viņš apgalvojis, ka vakcīnas izraisa autismu, kam nav nekāda pamata.

Secinājums: Covid-19 vakcīna neradīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas cilvēkos. Tas nav iespējams, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.

* Rindkopa rakstam pievienota 2021.gada 8.aprīlī.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.