Tirdzniecība negarantē neuzbrukšanu
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo.
Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatvieši Saeimas vēlēšanu kandidāts Edgars Dārznieks iestājas par tirzniecības un tranzīta saglabāšanu ar Krieviju. Iemesls? Jo vēsturiski neviens neuzbrūkot saviem tirzniecības partneriem. Tā nav taisnība.
Deputātu kandidāts Latvijas Televīzijas 17. septembra priekšvēlēšanu debatēs Liepājā teica, ka Latvijai vajag tirdniecību arī ar Austrumu kaimiņu:
“Jo tā ir arī lieta, kas nodrošinās Latvijai drošību. Nevis aiztaisīt visu ciet un kaitināt kaimiņus, bet ar viņiem tirgoties. (..) Vēsturiski neviens nekad neuzbrūk saviem tirzniecības partneriem.”
Šo pašu vēstījumu Dārznieks izplata arī savos sociālo mediju profilos. Vienā video viņš stāsta:
“Tur, kur ir stabila tirzniecība, tur, kur ir tranzīta ceļi, tur, kur notiek tirgus, tur parasti karadarbība nenotiek. Jo neviens neuzbrūk saviem biznesa partneriem.”
Vēl 2013. gadā, neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas, Krievija bija Ukrainas nozīmīgākais tirdzniecības partneris gan eksportā, gan importā. Pasaules Bankas WITS (World Integrated Trade Solution) dati rāda, ka Krievijā nonāca 23,8 % Ukrainas eksporta, bet no Krievijas – 30,2 % Ukrainas importa. Arī Krievijai Ukraina bija nozīmīga, jo 2013. gadā tā nodrošināja aptuveni 5 % visa valsts importa un 2,9 % eksporta. Abas valstis sadarbojās arī neilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Arī citi vēsturiski piemēri rāda, ka ciešas tirdzniecības attiecības neizslēdz militāru konfliktu. Piemēram, nacistiskā Vācija 1941. gadā iebruka Padomju Savienībā, kaut gan abas bija gan stratēģiskie, gan tirzniecības partneri. Savukārt Lielbritānijai un Vācijai pirms Pirmā pasaules kara bija būtiskas tirdzniecības attiecības, taču 1914. gadā abas valstis nonāca karā.
Dārznieks Re:Check turpināja stāstīt savu viedokli – proti, viņaprāt, Krievija neizvēlēšoties karot ar valsti, ar kuru to saista ekonomiskie sakari. Taču, kā minēts, vēsture rāda pretējo.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
