ASV spiediens liek Latvijai iegrožot bijušās PSRS valstu darboņu netīrās naudas atmazgāšanu caur tās nerezidentu bankām.

Latvijas politiķi un banku uzraugi gadiem pasīvi noskatījās, kā caur tās bankām atmazgā bijušās PSRS valstīs nozagtus miljonus. Pēkšņi banku regulators sācis skarbi rīkoties, piespriežot rekordsodu Ukrainas “Privatbank” un ierobežojot starptautiski pazīstamo «veļasmašīnu»,  Trasta komercbanku. Pirmdien no amata atkāpās banku regulatora vadītājs Kristaps Zakulis. Ja viņš nebūtu aizgājis pats, Latvijas bankas vadītājs un finanšu ministrs būtu prasījuši Saeimai viņu atlaist. Kāpēc tas notiek?

Lai veidotu sabiedrības un politiķu viedokli, nerezidentu banku biznesu lobē gan banku un uzņēmēju asociācijas, gan jaunveidota domnīca.

Oktobra beigās Mālpils muižā, gardēžu galamērķī nepilnus 50 kilometrus no galvaspilsētas Rīgas, Latvijas ekonomiskās un politiskās elites pārstāvji bija ieradušies iepazīties ar jaunas domnīcas sagatavotu ziņojumu par Latvijas konkurētspēju.

2015.gadā pavasarī Moldovas sabiedrība uzzināja par vērienīgu valsts apzagšanu. No trim bankām bija izpumpēts miljards. Nauda aizgāja caur Latvijas banku. Kā tas notika?

Tālu no savu valstu nodokļu dienestiem, naudu Šveices bankā glabāja vēlāk negodā kritušais baņķieris Antonovs, Igaunijā dzimis reklāmas guru un Baltijas naftas tirgoņi, liecina no HSBC bankas noplūdusī informācija par aptuveni 240 miljonu dolāru saistību ar baltiešu kontiem.

Krievijas cietumā mirušā advokāta Sergeja Magņitska lietā nesen sodītā Latvijā strādājošā banka, iespējams, ir PrivatBank, liecina Re:Baltica rīcībā esošā informācija. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atsakās izpaust tās nosaukumu, lai arī likums pieļauj šādu iespēju.

Neo lietā par “cietušo” atzītā kredītiestāde varētu būt ABLV Bank.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns jeb tā dēvētais Neo 2010.gada sākumā publiskoja datus par dažādu valsts un pašvaldību uzņēmumu un iestāžu darbinieku atalgojumu, tostarp Parex bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), Latvenergo un Latvijas Bankā.

„Atbildētājiem, kas gandrīz trīs gadus spiesti iztikt ar minimālajai algai ekvivalentu naudas summu un kuru visi agrākie uzkrājumi ir apķīlāti, šobrīd nav iespējams pašiem samaksāt tūkstošos latu izsakāmu valsts nodevu.” Šis ir citāts no bijušo „Parex bankas” īpašnieku un savulaik Latvijas bagātāko iedzīvotāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka šovasar tiesai iesniegtā lūguma atbrīvot viņus no 3115 latu lielas valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzību.

Krievijas cietumā mirušā jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska kolēģi no fonda Hermitage Capital pieļauj iespēju, ka daļa no Latvijas bankās atmazgātajiem miljoniem joprojām varētu atrasties Latvijā.

Publiskotais Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums apstiprina Re:Baltica atklāto: Latvijas banku uzraugs “Krājbankas” gadījumā bijis “pārāk iecietīgs” un nav pietiekami efektīvi darbojies, lai novērstu bankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova “būtiskas līdzdalības gūšanu un amata ieņemšanu” bankas valdē. Komisija arī uzskata, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) Antonova reputācija bija jāizvērtē jau 2005. gadā, kad viņš pastarpināti iegādājās “Krājbankas” kontrolpaketi. Līdz šim FKTK vienmēr aizbildinājies, ka paļāvās uz Lietuvas kolēģu sniegto pozitīvo Antonova novērtējumu.

Questions are growing over the role played by Latvia’s Trasta Komercbanka in controversial Ukrainian state tenders in 2011 allegedly involving the embezzlement of hundreds of millions of dollars. According to bne enquiries and the tender documents viewed by bne, companies participating in the tenders were mere creatures of the Latvian bank, which has links to Ukrainian Minister of Energy Yury Boiko.