Foto: LETA

Vizītes ASV kā “jobka”, “nokopšana” banku sektorā, sarunas pirtī un nepatiesas liecības  – izbeigtās lietas materiāli paver priekškaru bijušā LB prezidenta darbības metodēm.

2014.gada augusta beigās Ernestam Bernim, vienam no ABLV bankas īpašniekiem, piezvanīja toreizējais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Vajagot neoficiāli satikties. Bernis bijis atvaļinājumā, Rimšēvičs arī. Ņemot vērā Rimšēviča statusu, Bernis piekritis. Abi satikušies bijušajā viesnīcā Latvija. LB prezidents stāstījis, cik svarīgi ir “draudzēties ar ASV” un ka tikai viņa aktīvā samierinātāja loma ļaus panākt pozitīvas izmaiņas pār Latvijas nerezidentu bankām savilkušos mākoņu kliedēšanā. Bet, lai novērstu riskus ABLV turpmākajai darbībai, vajadzētu maksāt lobistiem. Pirmais maksājums – 80 000 eiro.

Lobistus Rimšēvičs nav nosaucis, bet ļāvis noprast, ka ar tiem sadarbojas Arnis Lagzdiņš, kas vēlāk kļuva par banku uzrauga FKTK pārstāvi ASV.

Bernis maksāt atteicies. Summa likusies  “neliela un nenopietna”, salīdzinot ar miljonos mērāmajām investīcijām, ko banka iegulda savu sistēmu uzlabošanai. Tāpat šaubījies, ko ieteiktie lobisti varētu līdzēt. “Tas nav mūsu ceļš,” LB prezidentam atbildējis Bernis. Redzami saīgušais Rimšēvičs ieteicis, lai labi padomā. 

Pēc šīs sarunas abu attiecības pasliktinājušās. Bankā viena pēc otras sākušās četras FKTK pārbaudes. 

Pēdējā ABLV izrādījās liktenīga. Lai gan tā gadiem figurēja starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos, pirmo nopietno sodu Latvijā tā saņēma tikai 2016.gadā. Kad nākamajā pārbaudē FKTK nevarēja pierādīt varbūtēju Ziemeļkorejai noteikto sankciju pārkāpumu un atteicās ABLV sodīt vēlreiz, ASV zaudēja pacietību. 2018.gada 13. februārī ASV finanšu izmeklētāji FINCEN publicēja ziņojumu, kas banku portretēja līdzīgu organizētās noziedzības grupai, nevis cienījamai kredītiestādei. FINCEN būtībā aizliedza ASV bankām strādāt ar ABLV un atslēdza to no dolāru maksājumiem. Noguldītāji panikā sāka izņemt naudu. Tas beidzās ar bankas nāvi.

Īsi pēc ASV paziņojuma izmeklētāji aizdomās par korupciju aizturēja Rimšēviču un iespējamo kukuļošanas starpnieku, biznesmeni Māri Martinsonu. Pēc tam arī baņķieris Grigorijs Guseļņikovs paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem no viņa izspiedis kukuļus.

Rimšēvičs un Martinsons tiesas sēdē 2019.gadā. Foto: LETA

Nepilnas divas nedēļas vēlāk ar iesniegumu, kurā apraksta viesnīcas Latvija epizodi, KNAB vērsās Bernis, apgalvojot, ka banka kritusi par upuri LB prezidenta vai viņa loka cilvēku negodprātīgai rīcībai un mērķtiecīgai kaitniecībai, kuri, citastarp, varētu būt maldinājuši ASV. KNAB ierosināja kriminālprocesu un atzina Rimšēviču par aizdomās turamo liela apmēra kukuļa pieprasīšanā un dienesta stāvokļa izmantošanā, kas izraisījis smagas sekas.

2021.gada marta beigās KNAB šo pret Rimšēviču ierosināto procesu izbeidza. Tāpēc ir kļuvis pieejams KNAB lēmums, ko pēc oficiāla pieprasījuma piektdien saņēma un šajā rakstā izklāsta Re:Baltica.

Lēmumā KNAB pēc būtības atzīst, ka tic Bernim. Savukārt bijušā LB prezidenta liecības, ka nekas tāds nav noticis un Bernis viņu apmelo, netiek atzītas par ticamām.  KNAB netic arī toreizējā FKTK vadītāja Pētera Putniņa liecībām, ka Rimšēvičam nav bijis iespēju ietekmēt FKTK lēmumus, jo atsevišķos gadījumos viņš to mēģinājis un viņam kā LB vadītājam tika sūtīti visi FKTK dokumenti par ABLV darba izmeklēšanu.

Tāpat par neticamām tiek atzītas bijušā FKTK pārstāvja ASV Arņa Lagzdiņa liecības, ka viņš ar Rimšēviču nav apspriedis ABLV situāciju. Jo vairāk tāpēc, ka Rimšēvičs bankas situāciju pirtī apspriedis pat ar Martinsonu un stāstījis Guseļņikovam vēl 2017.gada vasarā, ka ABLV drīz būs problēmas un to “aiztaisīs”. 

Taču birojs nav atradis pierādījumus, kas Lagzdiņa un Rimšēviča sarunās apspriests, un vai pieminētie lobisti “GK Banking partnership” vispār būtu varējuši izpildīt to, ko Rimšēvičs piedāvā Bernim, un vai pats LB prezidents varētu ietekmēt ASV lēmumus. Tā kā ASV divreiz atteikušas KNAB tiesiskās palīdzības lūgumiem, birojs nespēj secināt, uz kāda pamata ABLV izteiktas smagās apsūdzības un kas šo informāciju sniedzis.  Līdz ar to birojs nevarot pierādīt, ka prasītie 80 000 eiro būtu kukulis vai arī notikušais liecinātu par citu noziegumu, piemēram, krāpšanu, un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.

Taču KNAB lēmums paver priekškaru uz to, ar kādām metodēm darbojies bijušais LB prezidents.

Jābrauc ASV uz “jobku”

ASV neapmierinātībai ar Latvijas nerezidentu lomu naudas atmazgāšanā ir tikpat sena vēsture kā pašu banku pieejai par “tiltu starp austrumiem un rietumiem”, kas realitātē izpaudās kā dažādas šaubīguma pakāpes bijušo PSRS republiku klientu apkalpošana. Ilgus gadus banku regulators pievēra acis un bankas nesodīja. Visu šo laiku LB vadošos amatos bija Rimšēvičs.

Bijušais FKTK vadītājs Pēters Putniņš un LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs Saeimas komisijas sēdē pirms Putniņa iecelšanas amatā. FOTO: LETA

Problēmas sākās, kad Latvija gribēja iestāties OECD, bet banku pelēkais bizness to apgrūtināja. 2016.gada 11.februārī FKTK vadītājs Kristaps Zakulis, kura darbs tika uzskatīts par gausu sistēmas sakārtošanai, iesniedza atlūgumu. Viņa vietā Saeima apstiprināja viņa vietnieku Putniņu, kurš pirms tam bija strādājis LB. 

Gan abi FKTK vadītāji, gan Lagzdiņš, gan regulatora galvenā atbildīgā par ikdienas darbu pret naudas atmazgāšanu Maija Treija un Putniņa vietniece Gunta Razāne visi liecinājuši šajā lietā. 

Taču savdabīgākās sarunas notikušas starp banku uzraudzības procesā formāli nekādu lomu neieņemošām personām – Rimšēviču un Martinsonu, peroties Taureņu pirtī, ko likumsargi noklausījās cita kriminālprocesa ietvaros. Jau 2013.gada 8.aprīlī pirtī Rimšēvičs Martinsonam stāsta, ka ASV ir pretenzijas pret četrām Latvijas bankām un jau nākamajā nedēļā ieradīsies “amerikāņi” ar “papīriem”, ko viņš solās Martinsonam parādīt (šo sarunu ir grūti pilnībā atrestaurēt, jo KNAB ir anonimizējis banku nosaukumus, līdz ar to Re:Baltica publicē tās daļas, par ko ir droša).

“Tad na***j, jā?” vaicā Martinsons.

“Nē, nu na**j, nē. Bet, nu, mēs jums dodam sešus mēnešus. Un, ja te nebūs, nu, jūs nesapratīsiet, un mēs brauksim vēlreiz, paskatīsimies, un tad būs (..)” atbild Rimšēvičs.

Tālāk abi iztirzā konkrētu banku situācijas un Rimšēvičs piedāvā nolikt nākamo tikšanās datumu, jo jādodas uz ASV.

“Es esmu Amerikā uz, uz visu kaut ko. Uz jobku (?) (rupjš krievu vārds, ko visvienkāršāk aprakstīt kā situāciju, kur kādu sunī – red), uz informāciju un tā tālāk. Jā? Jā. Nu, šitas te, par tiem amerikāņiem, ko es tev teicu, nu, tas ir, tas ir tik nopietni,” saka Rimšēvičs. 

Bijušais LB prezidents stāsta, ka pirms tam viņam izdevies situāciju “nokopt”, bet “šitiem nav, ko nokopt. Ja šitie džeki pasaka, ka..vienkārši viss, viss tev beidzās. Tu nevari vairāk norēķināties. Saproti?” Martinsonam gribas zināt, kas tālāk, uz ko Rimšēvičs atbild, ka tad var vērties ciet, ko viņš cenšoties izskaidrot nerezidentu bankām. 

“A Bernis staigā, p****s, apkārt ar prezentāciju – Ministru kabinets, premjers, Saeimas Budžeta komisija. Vienkārši stāsta, nu: “Johaidī, mēs te pievelkam, tā teikt, naudiņu, mēs te darba vietas radam. Paskatieties, cik mēs nodokļus nomaksājam! B**ģ, nu, kas tie par stāstiem, vecais! Nu! Nu, tak bērnišķīgi kaut kādi ir, nu!” sodās LB toreizējais prezidents. 

Nopratināšanā 2021.gada martā Martinsons neko nav atcerējies – ne kāpēc ar Rimšēviču pirtī apsprieduši ABLV, ne kur Rimšēvics ņēmis informāciju, kur braucis, ar ko runājis, kāpēc bijis neapmierināts ar Berni un par kādu “nokopšanu” bijusi runa. Tikpat mazrunīgs pēc sarunas uzrādīšanas bijis Rimšēvičs, kurš atteicies atbildēt uz jautājumiem, kas tie par amerikāņiem, kāds sakars ar ABLV problēmām, kas tie par “džekiem” un kas bija jānokopj.

Pirms tam Rimšēvičs rakstiski liecinājis, ka ar Berni 2014.gada augustā neesot ticies un nekādu naudu lobistiem maksāt neesot prasījis. Esot pilnīgi neiedomājami, ka viņš kā LB prezidents varētu iesaistīties naudas atmazgāšanas slēpšanā un piedāvāt kādam izvairīties no ASV sankcijām. Vēlāk viņš liecības papildinājis, ka par FINCEN gaidāmo ziņojumu neesot zinājis un neatkarīgo iestādi ietekmēt kādam ārzemniekam nemaz neesot iespēju. Trešajā reizē, izmantojot tiesības neliecināt, atteicies izskaidrot savas attiecības ar Berni un kāpēc viņam būtu vajadzējis kādreizējo LB prezidentu apmelot. Bernis to esot izdarījis pēc FINCEN paziņojuma, jo “kāds” palūdzis. Kas ir noslēpumainais “kāds” – ne vārda. No konfrontācijas ar Berni viņš atteicies.

KNAB asarām netic

Šīs Rimšēviča liecības KNAB uzskata par nepatiesām, jo atbildes uz jautājumiem par tikšanos ar Berni un viņa motivāciju apmelot Rimšēviču bijušas vispārīgas un nekonkrētas, bez pierādījumiem par motivāciju. “Nav pamata ticēt Rimšēviča liecībai, ka šāda tikšanās viņa un Berņa starpā nav notikusi, jo, vērtējot Rimšēviča liecību ticamību, secinu, ka viņš sniedza nepatiesas liecības par to, ka viņam pirms (..) publiskā paziņojuma neesot bijis zināms, ka FINCEN izstrādājot priekšlikumus par ABLV bankas ASV korespondentkontu slēgšanu. (..) Treijas un Razānes liecību saturs pierāda, ka šajā jautājumā Rimšēvičs melo. Tādējādi Rimšēviča liecības kopumā jāvērtē kritiski, jo tās satur patiesībai neatbilstošu notikumu izklāstu,” teikts lēmumā. 

Gan Treija, gan Razāne liecinājušas, ka Rimšēvičs bijis klāt vairākās sanāksmēs ar ASV amatpersonām, kur runāts par ABLV banku un iespējamo Patriotu Akta piemērošanu (kas vēlāk arī notika, tāpēc sekas bija tik smagas – red) 2016. un 2017.gadā.

Treija papildinājusi, ka vēl 2016.gadā Putniņš viņai teicis, ka Rimšēvičam ir lielas domstarpības ar ABLV vadību, un devis norādījumu aizturēt bankas izziņu par ABLV pārbaužu rezultātiem komentāru sniegšanai (Treija no komentāriem atteicās, jo tos neļauj sniegt mierizlīgums starp viņu un FKTK par darba attiecību pārtraukšanu).  

Savukārt Razāne liecinājusi, ka tikšanās reizēs ar Rimšēviču pēdējais vairākkārt runājis par problēmām ar sodu piemērošanu ABLV, kas Razāni izbrīnījis – no kurienes viņam tik daudz informācijas. Putniņš Rimšēvičam nekad neesot runājis pretī un tāpēc viņa uzskata, ka, ja LB prezidents ko gribējis zināt, to varējis noskaidrot no FKTK vadītāja (Razāne no komentāriem atteicās). 

Šo liecinieču liecības atzītas par ticamām, bet citādi ir ar Putniņu un Lagzdiņu. 

Putniņš liecinājis, ka ABLV Ziemeļkorejas lietā varēja sodīt tikai par netiešu sankciju pārkāpumu, jo nekā konkrēta ASV iesniegtajos materiālos nav bijis. Tieši tāpat ASV neesot sniegusi nekādus konkrētus pierādījumus par ABLV iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā, par ko bija runa FINCEN ziņojumā, kurš bankai bijis līdzvērtīgs tās aizvēršanai. Sarunās ar Rimšēviču abi esot skāruši ABLV pārkāpumus un FKTK piemērotos sodus, bet ne detalizēti. Rimšēviča negatīvā attieksme pret banku bijusi tikai naudas atmazgāšanas kontekstā. Viņš neatceras, ka LB toreizējais prezidents būtu devis viņam vai kādai FKTK amatpersonai uzdevumus saistībā ar ABLV. 

Putniņa liecības, ka Rimšēvičs par ABLV detalizēti nezināja, netiek atzītas par ticamām, jo FKTK sūtīja LB prezidentam informāciju par padomē izskatāmajiem jautājumiem un abi piedalījās sanāksmēs ar ASV amatpersonām, kur runāts par iespējamām sankcijām pret ABLV. Putniņš Re:Baltica teica, ka, tā kā ir parakstījies gan par liecību, gan uzraudzības laikā gūtās informācijas neizpaušanu, viņš lēmumu komentēt nevar. Liecinājis tikai patiesību un to, par ko var atbildēt. Taču pats fakts, ka valsts liek cilvēkam parakstīties par informācijas neizpaušanu, bet pēc tam to publisko, ieskaitot uzraudzības informāciju, viņam kā advokātam šķiet skandalozs. 

FKTK pārstāvis Lagzdiņš liecinājis, ka no lobistu apvienības “GKL Banking Partnership” aizgājis pirms darba uzsākšanas FKTK interešu konflikta novēršanai. ar Rimšēviču bijušas tikai darba attiecības, kurās tas nekad neesot izteicis viedokli par ABLV ne viņam, ne kādam citam FKTK darbiniekam. Nekādās sanāksmēs pirms FINCEN ziņojuma Lagzdiņš neesot piedalījies. Šī apgalvojuma dēļ KNAB Lagzdiņa liecības vērtē kritiski, jo citi liecinieki pierāda, ka tādās piedalījies. Tiesa, KNAB lēmumā teikts, ka “pirmstiesas izmeklēšanas procesā netika gūti pierādījumi, kādus konkrētus darbus viņam uzticētajā jomā Lagzdiņš ASV paveica, tai skaitā, vai viņš izpildīja tam uzticētos pienākumus.” 

 FKTK pārstāvis ASV Arnis Lagzdiņš mediju brokastīs 2016.gadā. Foto: LETA.

Taču KNAB nav varējis noskaidrot, ko Lagzdiņš ar Rimšēviču runājuši. Arī abi pārējie lobisti “GK Banking Partnership” indentiski liecinājuši, ka ar Rimšēviču tikušies, bet visas tikšanās bijušas saistītas ar viņu darbu Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumā un konferences gatavošanu ASV par Latvijas banku paveikto naudas atmazgāšanas novēršanā. Līdz ar to KNAB nav spējis pierādīt, ka viņi vai pats Rimšēvičs būtu varējuši ietekmēt ASV iestādes tā, kā Rimšēvičs solījās Bernim. 

Ziņu arhīvi liecina, ka šī lobistu kompānija ar Latvijas banku lietām 2014. – 2018.gadā tiešām nodarbojusies, bet Re:Baltica nedēļas nogalē neizdevās sazināties ar LKA toreizējo vadību, lai noskaidrotu,kas lika to izvēlēties un vai no tās darba bija jēga. 2018.gadā LKA pārstāvji raidījumam “Nekā personīga” teica, ka šos lobistus “uzspiedis” LB prezidents. 

Rimšēvičs īsā sarunā ar Re:Baltica no komentāriem atteicās, kamēr “visas šīs lietas netiks atšķetinātas”. 

Nekas vēl nav beidzies

Berņa lieta bija viens no vairākiem kriminālprocesiem, kas bija ierosināts pret bijušo LB prezidentu par iespējamiem koruptīviem noziegumiem. Izbeigta arī lieta pēc bijušā “Norvik bankas” akcionāra Guseļņikova iesnieguma, kas sūdzējās par kukuļu izspiešanu. Savukārt tiesa skata lietu, kurā Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta brauciena un naudas – pieņemšanu, un 250 000 eiro legalizēšanu, no bijušajiem Trasta Komercbankas akcionāriem par palīdzību lietu kārtošanā ar FKTK. Starpnieks bijis Martinsons. Abi apsūdzētie savu vainu noliedz. 

Savukārt policijā  izmeklēšanā ir ap 50 kriminālprocesu par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot “ABLV Bank” kontus. Turklāt aptuveni desmit lietās ir pazīmes, ka bankas darbinieki, iespējams, snieguši atbalstu legalizēšanas darbībās, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs. Šogad februārī policija arestējusi arī Berņa mantu, lai nodrošinātu iespējamu mantas konfiskāciju kā papildsodu. 

2018.gada februāra beigās ABLV vadība (Bernis vidū) paziņo par gaidāmo bankas pašlikvidāciju. FOTO: LETA

Berņa komentāru Re:Baltica piektdien iegūt neizdevās, taču LTV raidījumam De Facto viņš sacījis: “Man grūti bija lasīt [KNAB lēmumu – red]. Vispār no vienas puses šeit ir uzrakstīts viss tas, par ko es meklēju patiesību pēdējos trīs gadus. Šajā lēmumā viss šis ir. No otras puses, ļoti grūti lasīt tāpēc, ka ir redzams – daudzu gadu garumā bijušais Latvijas Bankas prezidents darīja visu, lai mūs nogremdētu.”

No otras puses, Bernis no šīs situācijas ir izgājis ne bez gandarījuma. Tā kā ASV šajā izmeklēšanā divreiz atteikusi KNAB tiesiskās palīdzības lūgumiem par FINCEN paziņojumu, bet Latvijas izmeklēšanas iestāžu rīcībā nav informācijas par tajā aprakstīto iespējamu amatpersonu kukuļošanu no bankas vadības puses 2017.gadā, papildus pierādījumi tam nav iegūti un šie apgalvojumi nav apstiprinājušies.  


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu