Foto: LETA

Pandēmijas laikā baznīcām piešķirtais vairāk nekā pusmiljons eiro liek jautāt, kas valstij ir zināms par to finansēm. Pašas baznīcas pārskatus nepublisko, jo esot pieejami draudzēm, bet runa ir par apjomīgiem līdzekļiem – ziedojumos vien gandrīz 20 miljoni eiro gadā.

Pirms diviem gadiem jūnija rītā, kad īsi pēc saullēkta pa šaurajām Vecrīgas ielām ticīgie plūda uz katoļu svēto misi Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, mieru pārtrauca asa sižeta filmu cienīgs skats. Dievnamu ielenca vīri melnās brillēs, bruņuvestēs, ar pistolēm. 

Tā notikušo apraksta draudze. Viņi to sauc par laupīšanu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) —  par kratīšanu.  

Kratīšanas bija sākums kriminālprocesam, kurā šogad 12. jūlijā par iespējamu draudzes izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vairāku tūkstošu apmērā tiesas priekšā stāsies katoļu priesteris Māris Zviedris. Cik Re:Baltica zināms, tā ir pirmā šāda veida lieta, kas paver priekškaru uz baznīcu saimnieciskās darbības aizkulisēm.

Latvijas Satversme paredz, ka baznīca ir šķirta no valsts, bet realitātē tā nav: valsts baznīcas gan atbalsta finansiāli, gan caur atsevišķām partijām tām ir ietekme politikā (vairāk lasiet šeit).

“Satversme ir tāda, kāda ir, bet dzīvē mums tā atdalītības forma ir ļoti kaut kur pa vidam,” saka reliģisko lietu pētnieks Ringolds Balodis (NA). Viņš uzskata, ka precīzāks formulējums būtu “Latvijā nav valsts baznīcas”. Daļēju atdalītību viņš skaidro gan ar valsts un baznīcu līgumiem par to statusu, gan ar tām uzticētajām funkcijām, piemēram, laulību reģistrēšanu, gan ar finansiālo atbalstu.

Visdāsnāk atbalsta katoļus

Pēdējos piecos gados valsts reliģiskām organizācijām piešķīrusi 13 miljonus eiro – galvenokārt dievnamu remontiem (sīkāks naudas piešķīrumu sadalījums šeit). Vairāk nekā puse tikusi katoļiem, vismaz trīs miljoni luterāņiem, pusmiljons pareizticīgajiem,  sava tiesa arī anglikāņiem un vecticībniekiem. Bet, piemēram, baptistu, adventistu un vasarsvētku draudzes finansiālu atbalstu no valsts saņēmušas vien pandēmijā. Ārpus krīzes tām ar valsti finanšu saistību nav. 

LU profesors Valdis Tēraudkalns norāda, ka atbalstīt reliģiskās organizācijas ir normāli, jo tās dara sociālo darbu, uztur kultūras pieminekļus un ir atvērtas katram iedzīvotājam. Līdzīgi domā arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kura vadītā ministrija pārrrauga sadarbību ar baznīcām. “Bet var atbalstīt tikai tiktāl, cik tas ir plašākas sabiedrības ieguvums. Piemēram, Rīgā, es domāju, ka tūristi pārsvarā brauc skatīties, lai man piedod kolēģi, nevis Finanšu ministrijas ēku, bet Doma baznīcu,” viņš saka. 

Pāvests Francisks ar “papamobili” Aglonā. Viņa desmit stundas ilgā vizīte Latvijā 2018. gadā izmaksāja 1,16 miljonus eiro. Puse tika Aglonas bazilikas draudzei ietvju labošanai, fasādes atjaunošanai teritorijas labiekārtošanai. Pārējais Aglonas pašvaldībai un dažādām valsts iestādēm, kas rūpējās, lai vizīte aizritētu bez aizķeršanās. Foto: LETA

Ēd, lūdzies, mīli

Pandēmijas laikā baznīca izpelnījās īpašu labvēlību. Kad pērn īsi pirms Ziemassvētkiem, cenšoties apturēt Covid-19 izplatību, valdība lēma aizvērt visu, kas vēl bija palicis vaļā, savas durvis nenācās slēgt pārtikas veikaliem un baznīcām. Ne bez ierobežojumiem, tomēr šīs vietas darbu pandēmijā pilnībā nebija pārtraukušas ne mirkli.

“Tēlaini izsakoties, cilvēks pārtiek gan no fiziskās maizes, gan no garīgās,” skaidro Bordāns. Jautāts, kā ar garīgo maizi neticīgajiem, viņš saka: “Cilvēki, kuri nav ticīgi, vienmēr ir aicināti pievērsties ticībai, baznīcas bija vaļā, varēja iet. Es arī piekrītu, ka muzejus varēja atstāt vaļā, man gan šķiet, ka vieni un tie paši cilvēki iet gan uz baznīcu, gan muzeju.”

Pateicoties Bordāna vadītajai Tieslietu ministrijai, valsts pandēmijā baznīcām sniedza ievērojamu finanšu atbalstu. 

Gandrīz pusmiljonu – 490 300 eiro – piešķīra algu pabalstos garīgajam personālam un komunālajiem maksājumiem, bet vismaz pirmajā piegājienā atbalsta pasākumi nebija veiksmīgi. Par personālu bija jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un reliģisko organizāciju ienākumiem attiecīgajā mēnesī jākrīt par vismaz 30% pret tādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Izrādījās, ka kritēriji neatbilda faktiskajai situācijai. TM 2020. gada pavasarī lēsa, ka atbalstam vajag 236 4000 eiro. Faktiski izlietoja tikai 68 477 eiro, pārējā nauda palika valsts kasē. Otrajā reizē piešķīra 250 000 eiro un ienākumu krituma slieksni samazināja līdz 20%. Cik šoreiz izmaksāts, vēl nav zināms.

Papildus finansēja dievkalpojumu tiešraides Ziemassvētkos un Lieldienās – kopā par gandrīz 75 000 eiro. Parasti sabiedriskajos medijos dievkalpojumus translē ik svētdienu, bet šoreiz ministrija vēlējās vairāk draudžu (un arī mazskatītos kanālos kā Re:TV un Rīga TV24). Elektronisko mediju uzraugs, kas parasti konkursos medijiem dala valsts naudu, šoreiz to darīt atteicās. Tāpēc ministrija bez konkursa to apsaimniekot vienreiz uzticēja Latvijas Raidorganizāciju asociācijai, otrreiz Katoļu baznīcas informācijas aģentūrai (KBIA), kas koordināciju uzņēmās bez atlīdzības. 

Sakritība vai nē, bet jau pirms tam Bordāns bija kļuvis par vienu no KBIA rīkotās ticības kampaņas reklāmas sejām.

“Valsts atbalsts pandēmijas laikā ir bijis atbilstošs,” saka Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš ar Re:Baltica sazināties piekrita tikai rakstiski. Savukārt baptistu bīskaps Kaspars Šterns norādīja, ka “grūti pateikt (..) vienmēr var gribēt vairāk”. Baptisti pandēmijas atbalstā saņēmuši ne vairāk kā 8500 eiro (piešķīra vairāk, bet daļu nācās atdot budžetā, jo netbilda kritērijiem).

Teologs Tēraudkalns uzskata, ka valstij atbalstīt baznīcas krīzē ir normāli, jo atbalstītas tika arī citas organizācijas, bet svarīga būtu vienlīdzība, jo “demokrātiskā sabiedrībā būtu jāsaņem visiem”. Taču atbalsta kritēriji (organizācija ar vismaz 10 draudzēm) no atbalsta saņēmēju loka izslēdza, piemēram, musulmaņu draudzes.

Baznīca no VID nav šķirta

Lai gan mācītājs Juris Cālītis savulaik aicinājis baznīcu atbrīvot no nodokļiem par ziedojumiem, īpašu atvieglojumu reliģiskajām organizācijām nav daudz. Vienīgā valsts nodeva, ko baznīca nemaksā, ir nekustamā īpašuma nodoklis par tām ēkām un zemēm, kas netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā (baznīcām pieder apjomīgi nekustamie īpašumi, kuri šajā rakstā nav apskatīti). 

VID dati rāda, ka reliģiskās organizācijas pēdējos trīs gados nodokļos samaksājušas gandrīz 12 miljonus eiro – tikai nedaudz mazāk, cik budžetā samaksā, piemēram, grāmatu izdevēji. Taču sīkāk uzzināt, piemēram, kuras draudzes ir lielākās maksātājas, nav iespējams.

Katru gadu reliģiskajām organizācijām par finansēm jāatskaitās VID, taču neviens likums neprasa pārskatus publiskot. Brīvprātīgi to nedara arī pašas draudzes. 

„Mūsu pareizticīgie neprasa, viņi tic baznīcai uz vārda. Protams, ja būs vajadzība un visa baznīca nolems, tad mēs tos varam atklāt,”  2013. gadā norādīja Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs.  Citu konfesiju pārstāvji teica, ka par jautājumu varot diskutēt. Nekādas publiskas sarunas gan nesekoja.

Ministrs Bordāns norāda, ka “tie, kas ziedo, uzticas, varbūt neuzticas tie, kas neziedo”. Viņaprāt, diskusijai par šo jautājumu būtu vieta, jo “sabiedrībā pieaug prasības pēc caurskatāmības”, taču priekšlikumus ministrija nav saņēmusi un pati rosināt neplāno. 

Katoļu un baptistu vadītāji Re:Baltica norādīja, ka informācija ir pieejama draudzēm. 

Realitātē pie tās tikt ir grūti.

Atsaucoties uz baznīcu vadītāju vārdiem, ka nekas nav slēpjams, Re:Baltica izlases kārtībā palūdza pārskatus vai vismaz galvenās to pozīcijas (ienākumi, izdevumi, ziedojumi) desmit dažādām reliģiskajām organizācijām. Atsūtīja tikai viena – Rīgas Lutera draudze. No tā redzams, ka pandēmija tiešām smagi trāpījusi arī draudžu makiem – ziedojumi no vairāk nekā 34 tūkstošiem eiro pērn nokrituši uz 2,4 tūkstošiem, draudze gadu beigusi ar 87 tūkstošu zaudējumiem.

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes priesteris Andris Kravalis atsūtīja nevis šīs, bet Mārupes katoļu draudzes “AVE MARIA”  finanses. “Jo man izdevās to saskaņot ar grāmatvedi un pārējām iesaistītajām personām,” Kravalis saka. Taču publicēt Mārupē esošās baznīcas pārskatu priesteris neļāva: “Tāpat kā ģimenes nepublicē savus ģimenes tēriņus un izdevumus, tad draudze jau arī ir kā liela ģimene. Pastāv arī baznīcas autonomija attiecībā pret valsti, ko nosaka likums.”. 

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB), pārstāvis Kaspars Upītis sākotnēji atrakstīja, ka ir sadusmojies un, viņaprāt, jautājumam par baznīcas finansēm ir “draudu stils”, bet tad atsūtīja saiti uz budžeta vadlīnijām. Jaunākā informācija ir par 2014. gadu, kas liecina, ka LELB draudžu kopējie ienākumi bija 5,8 miljoni eiro. “Pirmo reizi pēdējo piecpadsmit gadu laikā mums [LELB] ar Dieva palīgu ir izdevies sasniegt bezdeficīta budžetu,” teikts dokumentā.

Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija atsūtīja datus par 2019. gadā saņemtajiem ziedojumiem, taču norādīja, ka “valsts normatīvi neparedz šādu datu publicēšanu, lūdzam mūsu sniegto informāciju izmantot tikai iekšējai lietošanai”. 

Pārējās uzrunātās organizācijas atbildi nesniedza vai norādīja, ka informācija pieejama draudzes locekļiem. 

Ziedojumi uz pašu sirdsapziņas

VID norāda, ka sadarbība ar baznīcām esot laba, kļūdas finanšu pārskatos gadoties, taču pēc sarunām tās novērš.

Lai gan finanšu pārskatu iesniegšana baznīcām ir obligāta, ik gadu 5-8% reliģisko organizāciju šo normu ignorē un VID piever acis. Piemēram, 2019.gadā pārskatus neiesniedza 110 reliģiskās organizācijas, bet VID neierosināja nevienu administratīvo lietu (maksimālais sods ir 2000 eiro). VID skaidro, ka sodīšanu neuzskata par liederīgu, jo baznīcām nav peļņas gūšanas mērķa. Dienests katru gadu preventīvi pārbaudot 7- 9 procentus organizāciju.  

Vienīgā lieta ko VID var pārbaudīt vien daļēji, ir ziedojumu kastītēs samestā nauda. Iestāde atzīst, ka nevar izkontrolēt, vai draudzes norāda patieso summu. Tas esot uz pašu sirdsapziņas. 

Reliģiskās organizācijas gadā ziedojumos saņem tuvu 20 miljoniem eiro, lielu daļu anonīmi.

“Padomju laikos ziedojumus izmantoja dubultās grāmatvedības izveidei,” saka Biķeru Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aleksandrs Bite. Viņš neslēpj – arī viņa draudzē tā bijusi ierasta prakse, turklāt turpinājusies arī kādu laiku pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Bite atklāj, ka melno kasi veidojuši, neiegrāmatojot visus saņemtos ziedojumus. Deviņdesmito beigās nolemts uzkrājumus neslēpt un pārstāt darbiniekiem maksāt aplokšņu algas. Tas darīts tāpēc, ka tā paredzot svētie raksti. “Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita,” mācītājs citē Pāvila vēstuli romiešiem.  

Bite atzīst, ka lēmums nebija vienbalsīgs. Baznīcēni bija satraukušies, vai draudze, neslēpjot naudu, varēs iztikt. Sākotnēji zaudējumi esot bijuši jūtami, bet pēc tam “Dievs pamatīgi svētīja”. Vai šodien ir tādas draudzes, kas joprojām veic dubulto grāmatvedību? “Rīgas draudzēm tā ir pagātne, bet, kas darās laukos – nezinu,” saka Bite.

Mācītājs PVN karuseļu shēmās

Apšaubīt, ka dubultā grāmatvedība baznīcās ir pavisam izskausta, liek jau iepriekš pieminētās VID kratīšanas trijās Romas katoļu baznīcas draudzēs.  

VID 2019. gada 5. jūnija kratīšanas bija saistītas ar garīdznieka iespējamu iesaisti PVN karuseļos. Kādu katoļu priesteri turēja aizdomās, ka caur PVN shēmu vismaz 20 000 ziedoto eiro izlietoti auto iegādei. Prokuratūra gan norāda, ka nevienai no piecām personām, kas šobrīd apsūdzētas konkrētajā lietā, nav saistības ar baznīcām. 

Taču no kriminālprocesa atsevišķi izdalīts vēl viens, kurā tiesas priekšā jāstājas kādreizējam Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes prāvestam Mārim Zviedrim. Ģenerālprokuratūra informē, ka apsūdzētais, būdams organizācijas amatpersona, apzinoties, ka darba devējam ir pienākums reģistrēt VID katru darba ņēmēju un norādīt ienākumus, mantkārības dēļ nolēmis ziņojumos norādīt nepatiesu informāciju. Kopumā valsts budžetam nodarīti 27 691 eiro zaudējumi. 

Attēls: Ekrānšāviņš no Facebook.

Katoļu baznīca toreiz norādīja, ka sadarbojas ar VID, tomēr katoļu arhbīskaps Stankevičs pieļāva, ka kratīšanas saistītas ar baznīcas pausto aicinājumu ticīgajiem izvērtēt politisko spēku piedāvātās programmas Eiropas parlamenta vēlēšanām, ņemot vērā ticības pamatpatiesības un vērtības. 

Pirmā tiesas sēde plānota 12. jūlijā. Ņemot vērā ka lietas izskatīšana pēc būtības tiesā vēl nav uzsākta, prokuratūra atklāt iespējamo sodu atteicās. Ar pašu Zviedri Re:Baltica sazināties neizdevās. 


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autore Inese Liepiņa
Redaktore Sanita Jemberga
Grafikas un tehniskais atbalsts Madara Eihe