Pagājuši pieci gadi, kopš farmācijas firmām jāpublicē dati, kurus mediķus un organizācijas tās finansiāli atbalsta. Pirmajā gadā, kad žurnālisti analizēja datus, dokumenti bija nepārskatāmi un nepilnīgi. Re:Baltica secināja, ka tas nav daudz uzlabojies arī tagad.
Valdība nolēma datus publicēt, lai pacienti varētu redzēt, vai viņu ārstus sponsorē zāļu ražotāji, un secināt, vai tam ir ietekme uz izrakstītajām zālēm. 2016. gadā datus publicēja pirmoreiz.
Bez iedziļināšanās šķistu, ka tagad ir labāk. Toreiz informāciju firmas sniedza .pdf faila formātā, kas tās analīzi apgrūtināja, tagad to Veselības inspekcijai (VI) iesniedz .xls.
No firmu iesniegtajiem dokumentiem bez piepūles var redzēt, kuras ir dāsnākās sponsores. Problēmas sākas, ja pacients grib noskaidrot, kuras biedrības un iestādes saņem visvairāk farmācijas naudas, vai kurus ārstus visbiežāk nolīgst kā lektorus.
Izpētot jaunākos – 2019. gada – datus, Re:Baltica secināja, ka publicēšana ir tikai formāli izpildīts pienākums. Dati ir nepārskatāmi, un VI tos pacientu labā arī neanalizē, laikus pamanot potenciālus mediķu interešu konfliktus.
16 dažādas Stradiņa slimnīcas
Lai gan .xls ļauj datus atlasīt pēc noteikta filtra, tiem jābūt vienādi ievadītiem. Taču, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca norādīta 16 dažādos veidos, bet Latvijas Ģimenes ārstu asociācija četros. Līdz ar to dati jāpārbauda manuāli, skatoties, vai kas meklētāja acij nav izsprucis, un tas aizņem vairākas dienas, jo runa ir par 7722 ierakstiem.
Veselības inspekcija, kas farmācijas firmu datus saņem, apkopo un publisko, apgalvo, ka saņemto informāciju pārbauda. Aptuveni trešdaļu sūtot atpakaļ precizēšanai, bet ne neprecīzu nosaukumu dēļ. “Pie vienas pieejas, kultūras tiek strādāts, un cerams, ka tā uzlabosies,” pauž Jānis Valenieks, VI Farmācijas departamenta Komercprakses nodaļas vadītājs.
Tabulu arī nepilnīgu padara tas, ka lielā daļā nav norādīts atbalsta saņēmējs – firma maksā, bet lasītājs nezina, kam. Valenieks skaidro, ka tie esot mārketinga izdevumi. “Viņu pašu organizētos pasākumos vai ko organizē kādi citi zāļu ražotāji vai biedrības. Tur viņi nesniedz atbalstu, bet pērk, piemēram, stenda vietu,” paskaidro Valenieks.
Veselības inspekcijā nenoliedz, ka šie dati neatklāj pilno ainu par to, cik daudz medicīnas industrija iegulda ārstniecības speciālistu biedrībās. Likums nereglamentē uztura bagātināju un medicīnas ierīču reklamēšanu, taču arī šīs preces reklamē un prezentē ārstiem.
Taču VI datus neanalizē – valdības noteikumi tai tikai uzdodot līdz 31. jūlijam informāciju publicēt tīmekļa vietnē, kas ļauj kompetentajām iestādēm, kā arī jebkuram interesentam datus apkopot, analizēt un izmantot dažādos pētījumos. “Runājot par interešu konfliktiem un iespējamo ietekmi uz speciālistu lēmumiem, tad tas jau vairāk ir KNAB lauciņš,” norāda inspekcijā.
Vai ir šie ir atvērtie dati?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras rūpēs ir digitālie jautājumi, salīdzināja VI publicētos datus 2016. gadā un tagad, un secina, ka tos varot uzskatīt par atvērtajiem datiem.
“Atvērtie dati ir informācija, kas publicēta tādā veidā, kas atļauj tās tālāku izmantošanu. Tie ir apstrādājami – tos iespējams lejupielādēt, lai lietotāji datus var rediģēt un analizēt. Atvērtie dati ir pieejami bez maksas un tos ir atļauts izplatīt bez ierobežojumiem,” skaidro ministrijā. Salīdzinājumā ar sākotnējo versiju, esot labāk – dati ir mašīnlasāmā formātā, .xls.
Tam piekrīt arī žurnāliste Rudīte Spakovska, kura sabiedriskajos medijos 2016. gadā strādāja ar pirmajiem publiski pieejamajiem datiem. Toreiz tie bija pieejami pdf formātā, ko Spakovska raksturo kā “absolūti nelietojamus.” Lai padarītu tos analizējumus, pavadīta visa vasara. Tāpēc to pieejamība excel ir krietns uzlabojums, jo apstrādājamais laiks no mēnešiem sarucis līdz vairākām dienām. Tagadējie dati ir arī detalizētāki.
Taču tehnoloģiskā barjera joprojām pastāv: neprecizitātes, kļūdas, nepieciešamība manuāli datus apstrādāt sarežģī iespējas datus analizēt. Arī VARAM norāda, ka dati būtu jāstrukturē vieglāk uztveramā formā; tabulas jāveido noteiktā struktūrā ar vienādām kolonnām un virsrakstiem pirmajā rindā; jāpieturas pie vienota pieraksta jeb semantikas.
Arī pašus datus lapā tik viegli neatrast – interesantam ir jāzina, ka tie tur ir. Datus jāmeklē VI mājaslapā pakalpojumu sadaļā farmācijas jomā vai ierakstot meklētājā “Atbalsts biedrībām”.
“Šīs kļūdas liek secināt, ka mēs, žurnālisti, esam pirmie, kas šos datus apskata. Veselības inspekcijas uzdevums ir uzraudzīt farmācijas tirgu. Pašlaik tā ir burta kalpība – publiskot datus bez to analīzes,” secina Spakovska. Viņa uzsver, ka šīs informācijas pieejamība ir svarīga sabiedrībai, lai varētu izdarīt secinājumus un novērtēt iespējamos riskus. Taču ne visiem ir laiks un zināšanas šos datus dienām ilgi kārtot. “Tātad funkcija netiek pildīta. Joprojām ir jūtama tāda atšujies attieksme – prasītais ir izpildīts, bet bez jēgas.”
Lasi tālāk:
Farmācijas naudas pavēlnieki — mediķu biedrības
Piepelnoties ar zāļu firmu apmaksātām lekcijām, nopelna pat 19 000 gadā
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.
Autore: Ilze Vēbere, Re:Baltica
Redaktore: Sanita Jemberga
Datu apstrāde: Rudīte Spakovska
Grafikas, ilustrācija un tehniskais atbalsts: Madara Eihe
