Solīja, bet vai izdarīja? Sociālā politika

Pirms 15. Saeimas vēlēšanām Re:Baltica analizē, kā iepriekšējos četros gados valdībā strādājušās partijas pildījušas vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlējāmies četras aktuālas jomas, kurās vairumam partiju bija konkrētākie – un līdz ar to pārbaudāmi – solījumi. 

Solījumu atlasei izmantojām partiju 4000 zīmju programmas CVK vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: Izpildīts, Daļēji pildīts, Nav pildīts.

---

Apvienotais saraksts 

Jāatjauno piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim tiem, kas pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra

Izpildīts

2023. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz piemaksas pakāpeniski atjaunot. No 2024. gada tās saņem cilvēki, kuri pensionējās no 2012. līdz 2014. gadam. Personām, kurām vecuma pensija ir piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, par katru apdrošināšanas gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gadam, piemaksas apmērs ir 2,58 euro. Vidējais piemaksas apmērs pie vecuma pensijas ir aptuveni 50 eiro mēnesī, bet pie invaliditātes pensijas – 14,10 eiro.

Demogrāfiskā situācija ir ar uzlabošanās tendenci (salīdzinājumā ar 13.Saeimas vēlēšanām) 

Nav pildīts

Demogrāfiskās tendences Latvijā kopš 2022. gada nav uzlabojušās. 2022. gadā summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits vienai sievietei Latvijā bija 1,5, bet pērn – 1,2. Vidējais miršanas vecums Latvijā pēdējos četros gados audzis par 0,7 gadiem, 2025. gadā sasniedzot 75,9 gadus. Oficiālā statistikas portāla dati liecina, ka kopš 2023. gada iedzīvotāju skaits samazinājies par vidēji 17 tūkstošiem cilvēku gadā. Migrācijas saldo ir nedaudz uzlabojies, bet arvien ir negatīvs – tātad vairāk cilvēku aizbrauc nekā atbrauc. Remigrācija pēdējos gados ir samazinājusies. 

Saeimas priekšsēdētājas biedre Linda Matisone skaidro, ka šajā Saeimas sasaukumā partija pilnvērtīgi nepiedalījās neviena valsts budžeta veidošanā (redakcijas piebilde: 2023. gada budžetu Saeima pieņēma, kad AS jau gandrīz trīs mēnešus strādāja pēc 14. Saeimas vēlēšanām izveidotajā valdībā). Esot opozīcijā, neesot bijis instrumentu, lai ietekmētu pabalstu apmēru. 

Jāturpina pāreja no bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes institūcijās uz aprūpi ģimenēs, paplašinot audžuģimeņu specializāciju

Nav pildīts

Pēdējos četros gados bērnu skaits institūcijās ik gadu pieaug – no 529 bērniem 2022. gadā līdz 606 bērniem 2025. gadā. Savukārt audžuģimeņu skaits sarūk – kopš 2022. gada to ir par gandrīz 100 mazāk. Kopš 2016. gada ievērojami palielināts finansiālais atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem, taču sen plānotā audžuģimeņu specializācijas paplašināšana arī uz pusaudžiem ar atkarību un uzvedības problēmām nav notikusi. Tāpat kā iepriekš specializācija ietver tikai krīzes audžuģimenes, kurām jāspēj uzņemt bērnu jebkurā diennakts laikā, un audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. 

Ja ir inflācija, biežāk jāindeksē pensijas

Nav pildīts

Kopš 2022. gada jūnija Latvijā visas preces un pakalpojumi vidēji kļuvuši par 17,4 % dārgāki. Inflācija Latvijā 14. Saeimas darbības laikā, izņemot 2024. gadu, bija augstāka par ES vidējo saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) rādītāju. Tātad inflācija ir, bet pensijas joprojām indeksē reizi gadā.  

Krīzes periodā samazināsim PVN līdz 5% būtiskākajiem pārtikas groza produktiem

Nav pildīts

Piecu procentu PVN likme atsevišķiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem Latvijā bija spēkā kopš 2018. gada, bet no 2024. gada to palielināja līdz 12 %. Lielākā pārtikas preču inflācija bija manāma tieši 2022. gadā. 

No 2026. gada jūlija uz gadu ieviesa samazināto 12 % PVN likmi maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Matisone skaidro, ka partija iestājusies gan par samazināto 5 % PVN likmi, gan citiem grozījumiem, kas PVN samazinātu. Kā Ēnu ekonomikas apakškomisijas vadītāja Matisone atbalstījusi PVN likmes samazināšanu ēdināšanas nozarei, taču šis priekšlikums Saeimā neguva atbalstu. 

Dzimstības veicināšana (iekļauj bērnu finansiālu atbalstu pēc dzimšanas)

Daļēji pildīts

Dzimstība Latvijā pēdējos desmit gados ir bijusi ar negatīvu tendenci – pēdējo četru gadu laikā dzimušo bērnu skaits samazinājies par aptuveni ceturtdaļu. 

Ir būtiski palielināti bērnu pabalsti, tajā skaitā bērna piedzimšanas pabalsts – no 421 līdz 600. Vienlaikus summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu vienai sievietei fertilajā vecumā, turpina samazināties – no 1,5 2022. gadā līdz 1,2 2025. gadā.  

Matisone stāsta, ka jaunās Andra Kulberga vadītās valdības viens no pirmajiem darbiem bijis Latvijas Goda ģimenes apliecības saņemšanas un izmantošanas iespēju paplašināšana. No nākamā gada spēkā stājas grozījumi, kas paredz, ka Goda ģimenes statusu nezaudēs, ja kāds no bērniem sasniedz noteikto vecuma slieksni, bet ģimenē joprojām ir bērns, kurš šo slieksni nav sasniedzis. Matisone uzsver, ka šis grozījums ļaus saglabāt statusu aptuveni 3300 daudzbērnu ģimenēm.

---

Jaunā Vienotība 

Ieviest faktiskās kopdzīves regulējumu

Izpildīts

2023. gada rudenī Saeima pieņēma partnerības regulējumu, kas ļauj divām pilngadīgām personām juridiski nostiprināt attiecības pie notāra. Regulējums stājās spēkā 2024. gada jūlijā un attiecas uz personām, kurām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks gādāt un rūpēties vienai par otru neatkarīgi no dzimuma.  

Izskaust jebkura veida vardarbību ģimenē un pret sievietēm

Daļēji pildīts

14. Saeimas laikā pastiprināta kriminālatbildība par vajāšanu un vardarbību ģimenē, sākts finansēt krīzes dzīvokļus, noteikta administratīvā atbildība par uzmākšanos, varmākām piemērota elektroniskā uzraudzība, kā arī ratificēta Stambulas konvencija. Jaunā Vienotība par konvencijas saglabāšanu iestājās arī pērn, kad Saeima nobalsoja par tās denonsēšanu. Tāpat apstiprināts Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam. Arvien vairāk cietušo vēršas pēc palīdzības, jo vairs nebaidās runāt. 

Taču partīja solīja jebkura veida vardarbību ģimenē izskaust, un pilnībā tas nav izdevies. Valsts policija apkopoja datus par gadījumiem, kad sievietes Latvijā noslepkavoja vai mēģina noslepkavot ģimenes locekļi. Pērn vien vīri vai civilvīri noslepkavoja piecas sievietes. Fiksēti arī četri slepkavības mēģinājumi, kurus veikuši cietušo vīri vai civilvīri. 2025. gadā 9 sievietes nogalināja vai mēģināja nogalināt kāds no tuviniekiem, kas ir par 7 mazāk nekā 2022. gadā. 2025. gadā kopumā reģistrēti 79 no smagiem miesas bojājumiem cietušie, no kuriem 55 vīrieši un 24 – sievietes. Savukārt pērn kopā reģistrēti 284 no seksuālās vardarbības cietušie – lielākā daļa sievietes. 

---

Nacionālā Apvienība

Nodrošinot bērnudārza pieejamību, tajā skaitā finansējot bērna pieskatīšanu mājās

Izpildīts

Bērnudārzu rindas galvenokārt dzimstības krituma dēļ ir būtiski samazinājušās: 2023. gadā rindā pašvaldību bērnudārzos gaidīja aptuveni 7000 bērnu, taču 2025. gadā – 2405 bērni. Bērnu pieskatīšanai mājās jeb aukles pakalpojuma nodrošināšanai pašvaldībām novirzīts ES finansējums, to dara 14 pašvaldības.  

Paaugstināsim minimālo pensiju bāzi

Izpildīts

2022. gadā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze bija 136 eiro mēnesī, savukārt cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Kopš tā laika minimālā pensiju bāze ik gadu augusi, 2026. gadā sasniedzot 213 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti – 255 eiro mēnesī.

Iestāsimies par samazinātu PVN likmi Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un ēdināšanas nozarei

Daļēji pildīts

No 2026. gada jūlija pilotprojekta ietvaros 12 % PVN likme noteikta maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Tāpat 12 % PVN likmi piemēro Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Taču ēdināšanas pakalpojumiem patērētājiem joprojām jāmaksā 21 % PVN. 

Palielināsim mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, ieviešot nomu ar izpirkumu ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes

Nav pildīts

Šāda noma nav ieviesta. Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš (NA) skaidro, ka šis jautājums ticis iekļauts Kariņa valdības deklarācijā. Tomēr Nacionālajai Apvienībai nonākot opozīcijā, jautājums nav ticis uzskatīts par prioritāru. 

Mēs nodrošināsim, lai Latvijā ir augsta nodarbinātība, pozitīva demogrāfija

Nav pildīts

Latvijā summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu vienai sievietei fertilajā vecumā, turpina samazināties. 2022. gadā tas bija 1,5 , bet 2025. gadā – 1,2. Tāpat pieaug vidējais iedzīvotāju vecums, 2025. gadā sasniedzot 75,9 gadus, kas ir par 0,7 augstāks nekā 2022. gadā. 

Savukārt nodarbinātības līmenis 2022. gadā 63,9 %, bet 2025. gadā – 64,5 %. Eurostat dati liecina, ka bezdarba līmenis Latvijā (6,5 %) ir augstāks par ES vidējo (5,9 %). 

---

Progresīvie

Samazināsim nodokļus tiem, kuru ienākumi nepārsniedz 1000 EUR mēnesī (bruto)

Izpildīts

No 2025. gada diferencēto neapliekamo minimumu aizstāja ar vienotu 510 eiro minimumu, bet šogad to palielināja līdz 550 eiro mēnesī. Lai gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi paaugstināja līdz 25,5 %, Finanšu ministrija norāda, ka reformas rezultātā palielinājās neto ienākumi strādājošajiem ar bruto algu līdz 4000 eiro, tostarp tiem, kuri pelna līdz 1000 eiro. Palielināts arī neapliekamais minimums pensionāriem – no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Partijas Progresīvie deputāte un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas bijusī priekšsēdētāja Leila Rasima skaidro, ka solījums izpildīts ar minētajiem grozījumiem, bet ne tieši tā, kā sākotnēji bija noformulēts. 

Mazās pensijas piemērosim dzīves dārdzībai

Izpildīts

Minimālā pensiju bāze 14. Saeimas laikā ik gadu ir palielināta. Četru gadu laikā minimālās pensijas bāzes apjoms audzis par 77 eiro, šobrīd tā ir 213 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – par 93 eiro un šobrīd ir 255 eiro. 2026. gadā palielināja piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu virs 20 gadiem. 2022. gadā piemaksa bija 2,72 eiro, bet šogad – 4,26 eiro par gadu. 

Ierobežosim naida runu, aizliegsim vērsties pret personām seksuālās vai dzimuma identitātes dēļ 

Daļēji pildīts

Krimināllikums jau paredz atbildību par sociālā naida izraisīšanu personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai citu pazīmju dēļ. Tiesu praksē formulējums “citu pazīmju dēļ” tiek attiecināts arī uz seksuālo orientāciju, tomēr tā, tāpat kā dzimumidentitāte, likumā joprojām nav nosaukta tieši. Rasima skaidro, ka šajā jomā ir manāmas būtiskas izmaiņas, piemēram, Stambulas konvencijas ratificēšana, pieņemtais partnerattiecību tiesiskais regulējums un aizliegums pieaugušajiem varas pozīcijā veidot intīmas attiecības ar jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Tomēr īpaši aizsardzības mehānismi personām, kuras saskaras ar naidu vai diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ, nav ieviesti.

Pazemināsim PVN Latvijai raksturīgai svaigai pārtikai.

Daļēji pildīts

No 2018. līdz 2023. gadam Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemēroja 5 % PVN likmi, taču no 2024. gada to paaugstināja līdz 12 %. Savukārt no 2026. gada jūlija 12 % likme uz gadu ieviesta arī maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai. Tātad daļai pārtikas PVN samazināts, daļai – palielināts.  

Mazināsim alkohola pārmērīgu lietošanu

Nav pildīts

Pērn augustā stājušies spēkā jauni alkohola tirdzniecības ierobežojumi –  samazināts alkohola tirgošanas laiks, palielināts akcīzes nodoklis un ierobežota reklāmēšana. 2023. gadā OECD datos Latvija ierindojās trešajā vietā pēc alkohola patēriņa uz vienu cilvēku (11,7 litri gadā). OECD vidējais – 8,5 litri. 

Valdība 2022. gada oktobrī apstiprināja trīs gadu plānu alkohola un narkotisko vielu lietošanas mazināšanai. Tomēr augusta ziņojums par plāna izpildi liecina, ka lielākā daļa mērķu nav sasniegti, tai skaitā nav samazināts riskanto alkohola  lietotāju īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū. 2020. gadā tas bija 39,8 %, bet 2025. gadā – 41,6 %.

Rasima skaidro, ka, lai gan jaunie ierobežojumi ir būtiski, ar to nepietiek, lai mazinātu pārmērīgu lietošanu. Komisijā strādā pie regulējuma, kas nodrošinātu obligātu ārstēšanu jauniešiem ar atkarībām. 

Celsim sociālo darbinieku atalgojumu

Daļēji pildīts

Labklājības ministrija Re:Check rakstiski skaidro, ka sociālo darbinieku vidējais atalgojums kopš 2022. gada ir audzis par aptuveni 36 % – no 1051 eiro līdz 1430 eiro mēnesī 2026. gada martā. Šis kāpums pārsvarā saistīts ar minimālās algas celšanu. Tomēr reģionos algas joprojām ir zemākas un daudzviet tās nesasniedz attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto minimumu. Labklājības ministrijas aptaujā 67 % sociālo dienestu mikrolīmeņa sociālo darbinieku un 73 % dienestu vecāko sociālo darbinieku zemākais atalgojums bija zem šī minimuma. 

Ieviesīsim sabiedrisko nodarbinātības programmu (jauniešiem, sociālā riska grupām, reģionos)

Nav pildīts

Sabiedriskā nodarbinātības programma konkrētajām grupām nav sākta. Rasima skaidro, ka Progresīvie plānojuši sākt īpašas programmas jauniešu iesaistei darba tirgū tieši Latgalē un vēlāk šo ieceri paplašināt citos reģionos. Tomēr to nav izdevies virzīt uz priekšu un līdz nopietnām diskusijām Saeimā tas neesot nonācis. 

Pakāpeniski aizliegsim privātas spēļu zāles ar azartspēļu automātiem, regulēsim azartspēļu pieejamību tiešsaistē

Nav pildīts

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, taču tie nav noteikuši pakāpenisku privāto spēļu zāļu aizliegumu. Šuvajevs skaidro, ka šis jautājums apstiprināts Ministru kabinetā, taču Saeimas Budžeta komisijā nav virzījies uz priekšu un nav bijis ievietots dienas kārtībā. 

Praksē nostiprināsim principu “bērniem jāaug ģimenē”

Nav pildīts

2022. gadā bērnunamos un citās aprūpes iestādēs dzīvoja 527 bērni, bet 2025. gadā – jau 606. Audžuģimeņu skaits turpina samazināties. Jautāta, kas darīts, lai šo solījumu sasniegtu, Rasima atbildēja, ka šobrīd notiek sarunas par bāriņtiesu reformu un pieaudzis materiālais atbalsts ārpusģimenes bērnu aprūpei. Viņa uzsver, ka Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šī tēma ir daudz apspriesta, bet situācijas uzlabošanai nepieciešams papildu finansējums. 

---

ZZS

Paplašināsim atbalstu ģimenēm ar bērniem

Izpildīts

2026. gadā palielināts bērna piedzimšanas pabalsts no 421 līdz 600 eiro un bērna kopšanas pabalsts no 171 līdz 298 eiro, kā arī paplašināts ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loks. Palielināts arī atbalsts audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.  

Nodrošināsim senioriem piemaksu par darba stāžu līdz 1996.gadam

Izpildīts

Kopš 2024. gada pakāpeniski atjauno piemaksas par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, arī tiem cilvēkiem, kuri pensionējušies pēc 2011. gada. 2026. gadā tās sāka piešķirt cilvēkiem, kuri pensionējās no 2018. līdz 2020. gadam, bet visiem tiesīgajiem piemaksas paredzēts nodrošināt tikai no 2029. gada.

Ik gadu paaugstināsim minimālās pensijas, garantēto minimālo ienākumu un dzīvokļu pabalstus

Izpildīts

Minimālās pensijas 14. Saeimas laikā katru gadu ir paaugstinātas. 2022. gadā tās aprēķina bāze bija 136 eiro, taču šogad – 213 eiro. Aprēķina bāzei piemēro koeficientu – 1,2. Ja apdrošināšanas stāžs, par kuru maksā Latvijas pensiju, ir 20 un vairāk gadi, minimālo apmēru nosaka, to palielinot par 4,26 euro jeb 2 procentiem no minimālās pensiju bāzes par katru apdrošināšanas stāža gadu. Tātad tiem, kuriem apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, minimālā pensija ir 255 eiro mēnesī, kas ir par aptuveni 100 eiro vairāk nekā 2022. gadā.

Arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis vienai personai ir paaugstināts katru gadu – no 109 eiro 2022. gadā līdz 187 eiro 2026. gadā

Mājokļa pabalstam nav vienotas fiksētas summas. Tā apmēru pašvaldība aprēķina, ņemot vērā mājsaimniecības ienākumus, atzītos mājokļa izdevumus, GMI slieksni un mājsaimniecības veidam noteikto koeficientu. Tā kā GMI slieksnis ir pieaudzis, palielinājies arī mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotais aizsargātais ienākumu līmenis. 

Iestāsimies par PVN likmes samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm

Izpildīts

No 2026. gada jūlija līdz 2027. gada jūnija beigām PVN likme maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām samazināta no 21 % līdz 12 %. Tomēr samazinātā likme ieviesta uz ierobežotu laiku un attiecas tikai uz noteiktām produktu grupām, nevis uz visām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.

Atbilstoši faktiskajai gada inflācijai uzsāksim indeksēt pensijas divas reizes gadā

Nav pildīts

Pensijas Latvijā joprojām indeksē vienu reizi gadā – 1. oktobrī. Aprēķinā ņem vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu reālā pieauguma. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks skaidro, ka sākotnēji šāds mērķis bijis, bet vēlāk atzīts par neefektīvu. 

Ik gadu rudenī senioriem ar zemiem ienākumiem un personām ar invaliditāti, bērniem ar retām slimībām nodrošināsim vienreizēju pabalstu 240 eiro apmērā

Nav pildīts

Tāda pabalsta nav. Uzulnieks skaidro, ka tā vietā ir veikti citi pasākumi, piemēram, atvērta senioru skolu programma, palielināts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, bet personām ar invaliditāti – pacelts īpašās kopšanas pabalsts par 100 eiro.

---