Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Šovasar Re:Check vērsa uzmanību, ka premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs (abi Jaunā Vienotība) maldina sabiedrību, sakot, ka ar Covid-19 krīzi saistītajos dīkstāves un citos pabalstos plānots izmaksāt aptuveni 700 miljonus eiro, lai gan patiesā summa bija tikai 150 miljoni. Pārējā –  AirBaltic pamatkapitāla palielināšana, atbalsts Latvijas Dzelzceļam un citām nozarēm. Neraugoties uz to, Reirs medijos turpina izplatīt šo vēstījumu, turklāt nu jau ministra paustajā pabalstos investētā summa izaugusi līdz “teju miljardam” eiro. 

Piemēram, 7. septembrī Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis finanšu ministrs stāstīja par Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai paredzēto 2 miljardu eiro sadalījumu:

“Šie divi miljardi dalās trijās lielās daļās. Viena daļa ir saistīta ar pabalstiem, kas jau ir piešķirti. Tātad dīkstāves pabalsti, pabalsti par bērniem tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, slimības lapas un tā tālāk (..)”

Savukārt 16. septembrī Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā Reirs argumentu par pabalstos investēto “teju miljardu” izmantoja, skaidrojot savu pozīciju saistībā ar citu koalīcijas partiju prasību palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Viņš norādīja, ka ir jautājums, vai ir prātīgi ar vēl lielāku budžeta deficītu saistīt nevis investīcijas, bet bērnu pabalstus, un teica: 

Un jau Covid palielināja šo parāda apjomu un šīs visas glābšanas programmas… Teju miljards jau ir investēts un arī iztērēts pabalstos, lai glābtu Covid situāciju.

Iepriekš Reirs līdzīgi izteicās jūnijā. Viņš tāpat kā partijas biedrs premjers Kariņš medijos stāstīja, ka viena trešdaļa no Covid-19 krīzes pārvarēšanai paredzētajiem 2 miljardiem paredzēta pabalstiem. “Praktiski ir tā, ka mēs sadalījām šo visu palīdzību no valsts – 2 miljardus eiro – līdzīgās daļās. Saskaitot kopā, sanāca, ka līdzīgās daļās. Pirmais ir pabalsti, lai noturētu sociālo stabilitāti,” toreiz teica Reirs.

Taču ne toreiz, ne tagad ministrs nepasaka, ka “pabalstu daļā” lielākais kopējais finansējums paredzēts nevis pabalstiem, bet citiem mērķiem – to apliecina arī pašas Finanšu ministrijas informācija. 342 miljoni no 700 miljoniem plānota pamatkapitāla palielināšanai Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībām, tajā skaitā AirBaltic. Vēl šajos izdevumos, piemēram, 66 miljoni paredzēti Latvijas Dzelzceļam un citiem pārvadātājiem, 45 miljoni – lauksaimniekiem, 21 miljons kultūras attīstības plānam, 15 miljoni demogrāfijas plāniem, 2 miljoni mediju nozarei. “Pabalstos” iekļauti arī apmēram 6 miljoni eiro robežsargu un ugunsdzēsēju formastērpu iegādei un 3 miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku piemaksām un dezinfekcijas līdzekļu iegādei.   

Finanšu ministrijā (FM) Re:Check iepriekš atzina, ka uzskaitītais nav uzskatāms par pabalstiem. Arī ekonomikas antropologs un sociālās politikas pētnieks Andris Šuvajevs Re:Check iepriekš pauda, ka pamatkapitāla palielināšanu kapitālsabiedrībās var saukt par netiešu atbalstu tā darbiniekiem, bet ne par pabalstiem.  

Valsts sociālo pabalstu likums par pabalstiem sauc “atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus”. 

FM informācija rāda ka dažāda veida krīzes laikā papildu ieviestajiem pabalstiem (dīkstāves, bezdarbnieka palīdzības, bērna kopšanas, vecāku) kopā ar jau izmaksāto summu bija paredzēti tikai nepilni 150 miljoni eiro no 700 miljoniem, ko Reirs atkārtoti sauc par pabalstiem. Turklāt reāli izmaksātā nauda ir būtiski mazāka – tikai nedaudz vairāk nekā puse no plānotajiem 150 miljoniem eiro. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, dīkstāves pabalstos izmaksāti 53,6 miljoni eiro. Savukārt Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra Re:Check informēja, ka noteiktus ar Covid-19 saistītos pabalstus aizvien turpina maksāt, taču līdz šim brīdim izmaksāts ap 31,1 miljons eiro. Kā vēstīja sabiedriskie mediji, nākamgad iecerēts celt “mūžīgo bērnu” asistentu algas. Tās nākamgad paredzēts finansēt par to naudu, kas iepriekš bija rezervēta Covid-19 krīzes dzēšanai – bezdarbnieku pabalstiem, slimības lapām.

Tāpat visa ieplānotā nauda nav iztērēta arī citās pozīcijās. Piemēram, no lauksaimniekiem rezervētajiem 45 miljoniem eiro līdz septembra beigām izmaksāti tikai 14,3 miljoni, Re:Check uzzināja Lauku atbalsta dienestā. 

Ko tagad saka Reirs?

Re:Check telefonsarunā lūdza Reiram skaidrojumu, kāpēc viņš atkārtoti maldina. Ministrs norādīja uz sadaļas nosaukumu “pabalsti un esošās situācijas saglabāšana” un sacīja, ka arī no Satiksmes ministrijai piešķirtās naudas “ļoti daudz aizgāja atlaišanas pabalstiem un darbiniekiem, kurus atlaida no darba, un situācijas uzturēšanai”.

Uz Re:Check iebildi, ka lielākā daļa no šīs trešdaļas paredzēta AirBaltic un citu uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai, kā arī citiem mērķiem, tostarp ugunsdzēsēju un robežsargu formastērpiem, ministrs atbildēja: “Nu, labi. Formastērpiem tur ir 6 miljoni. Tā ir tāda, nu, varbūt neraksturīga lieta. Bet sadaļā “pabalsti un situācijas saglabāšana” ir šādi skaitļi. Mēs uzskatām, ka, AirBaltic, lidostā, gaisa satiksmē, Latvijas Dzelzceļā izmaksātie pabalsti atlaišanai, nav pabalsti? Tie ir pabalsti. Tie ir, no vienas puses. Un, no otras puses, situācijas noturēšana.”

Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrībā, kā arī Latvijas Aviācijas arodbiedrībā Re:Check apstiprināja, ka vismaz Latvijas Dzelzceļa un AirBaltic atlaistajiem darbiniekiem šādus pabalstus izmaksāja. AirBaltic gan atbildēja Re:Check, ka pavasarī, kad uzņēmums atlaida darbiniekus, tam bijusi “pietiekama likviditāte, lai segtu darbinieku atbrīvošanas, kā arī ilgstošas uzņēmuma dīkstāves izmaksas”. Savukārt lēmums par 250 miljonu eiro ieguldījumu pamatkapitālā sekoja jūlijā, skaidroja AirBaltic. Jau iepriekš uzņēmums Re:Check norādīja, ka tieši Covid-19 krīzē piešķirto naudu  izmantos citiem mērķiem – “galvenokārt atbalstam darbinieku atalgojuma nodrošināšanai, lidmašīnu izmaksām (līzings, tehniskā apkope, apdrošināšana u.c.), kā arī citām uzņēmuma fiksētajām saistībām”. Taču konkrētajos līdzekļos atlaišanas pabalsti iekļauti nebija. 

Latvijas Dzelzceļš* atbildēja Re:Check, ka lēmums par aptuveni 1500 cilvēku pakāpenisku atlaišanu visa gada garumā pieņemts šī gada sākumā. Attiecīgi uzņēmums paredzējis budžeta izdevumu pozīciju pabalstu izmaksai. Arī Latvijas Dzelzceļš norādīja, ka valdība pieņēma lēmumu par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu jūlijā. Piešķirtos 32 miljonus eiro uzņēmums izmantos, lai “nodrošinātu LDz īstenoto investīciju dzelzceļa infrastruktūrā finansēšanu. Finansējums paredzēts arī, lai segtu pamatsummas maksājumus iepriekšējos gados uzņemtajām kredītsaistībām investīciju projektu īstenošanai.”

Jautājām Reiram: kāpēc tagad runā jau par miljardu. Ministrs skaidroja, ka runā arī par “kumulatīvo atbalstu uzņēmējdarbībai”. Reirs šajā aprēķinā esot ieskaitījis arī kredītus, garantijas caur valsts attīstības finanšu institūciju Altum, nodokļu atlaides, PVN atmaksu, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pirmstermiņa atmaksu. Taču jāatgādina vēlreiz – likums par pabalstiem sauc “atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus”.

Secinājums: Finanšu ministra Reira publiskie izteikumi par pabalstiem ir maldinoši un ārpus konteksta. Ministrs nepamatoti paplašina pabalstu jēdzienu, iekļaujot tajā arī dažāda veida atbalstu uzņēmējdarbībai. Turklāt intervijās medijiem, runājot par izmaksātajiem 700 miljoniem vai pat miljardu eiro, viņš šādu savu pabalstu jēdziena interpretāciju neatklāj un atbalstu AirBaltic un citiem uzņēmumiem vispār nepiemin. Tādējādi ministrs rada maldinošu iespaidu, ka šāda summa izmaksāta tikai dīkstāves un cita veida pabalstos privātpersonām.

*Raksts papildināts ar Latvijas Dzelzceļa komentāru.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.