Otrdien valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) norādīja, ka bezdarba līmenis tagad ir gandrīz tāds pats kā tad, kad Latvija iegāja pandēmijā, un tas liecinot par strauju ekonomikas atveseļošanos. Reira izmantotie dati ir maldinoši, jo ministrs par atskaites punktu izmanto pērnā gada aprīļa beigas – tātad pusotru mēnesi pēc pandēmijas sākuma, kad no darba bija atlaisti jau vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Patiesībā bezdarba līmenis vēl ne tuvu nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. 

Apspriežot Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, Reirs sacīja:

“Ieejot pandēmijā, mūsu bezdarba līmenis bija 7,8 procenti, uz šodienu ir 7,9 procenti. Pie tā, ka visa ekonomika nestrādā, ir ierobežojumi, tas nozīmē, ka ekonomikas atveseļošanās ir stipri straujāka nekā mēs pat varam prognozēt.”

Re:Check noskaidroja, ka Reirs runājis par reģistrētā bezdarba līmeni. Tas ir Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbnieka statusu ieguvušo cilvēku īpatsvars no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Pasaules Veselības organizācija pandēmiju izsludināja pagājušā gada 11.martā, un dienu vēlāk,12.martā, Latvija izsludināja ārkārtējo situāciju. 

Pērn marta beigās reģistrētais bezdarbs bija 6,8%, liecina NVA dati. Jau marta otrajā pusē Latvijā bija slēgtas mācību iestādes, azliegti publiski pasākumi, slēgtas robežas un pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tajā skaitā lidojumi, būtiski ierobežota tirdzniecība un teju apstājies viesmīlības bizness. Jau 11.martā par 250 darbinieku atlaišanu informēja nacionālā aviokompānija, bet 23.martā NVA ziņoja par 1660 darbinieku atlaišanu desmit uzņēmumos un bezdarbnieku skaita pieaugumu. 

Jaunākais reģistrētā bezdarba līmenis procentos NVA lapā redzams tikai par šā gada 31.martu – 8,2%. Jaunākos operatīvos datus par aprīli NVA Re:Check atteicās sniegt, jo tie varot būt neprecīzi. Taču tās mājaslapā redzams grafiks, kurā norādīts reģistrēto bezdarbnieku skaits, tajā skaitā šonedēļ, 26.aprīlī. Grafiks rāda, ka kopš pandēmijas sākuma bezdarbs ievērojami pieaudzis un pagaidām vēl ne tuvu nav atgriezies iepriekšējā līmenī. 

Avots: NVA

Grafikā redzams, ka pērn 31.martā Latvijā bija 62 000 reģistrēto bezdarbnieku, savukārt šonedēļ 26.aprīlī – 71 908. Tātad reģistrēto bezdarbnieku tagad ir par gandrīz 10 tūkstošiem jeb nepilniem 16 procentiem vairāk nekā pāris nedēļas pēc pandēmijas sākuma un pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā. Jāpiebilst, ka tiek publicēti arī nereģistrētā bezdarba rādītāji, tos aprēķina Centrālā statistikas pārvalde pēc ikmēneša apsekojumu datiem. 

Ko atbildēja Reirs?

Jautājām finanšu ministra komunikācijas padomniecei Mudrītei Grundulei, uz kādiem datiem Reirs balsta savu apgalvojumu. Viņa norādīja, ka Reira rīcībā esot 27.aprīļa operatīvie dati – 7,9%, un tos ministrs esot salīdzinājis  “ar situāciju, ieejot 1.pandēmijas vilnī, 2020.gada aprīļa beigās, kad reģistrētais bezdarbs ir 7,8%”. 

Tātad finanšu ministrs vārdus “ieejot pandēmijā” ir attiecinājis uz laiku, kad pandēmija un ārkārtējā situācija jau bija spēkā vairāk nekā pusotru mēnesi, lai gan tobrīd daudzi uzņēmumi jau sen bija apturējuši vai ievērojami samazinājuši darbību. Reira izmantotā atskaites punkta brīdī – pērnā gada aprīļa beigās – no darba krīzes ietekmē jau bija atbrīvoti vairāk nekā 11 tūkstoši strādājošo un ievērojami audzis bezdarba līmenis. Uz jautājumu, kāpēc Reirs neņem vērā reālo pandēmijas sākumu, atbildi nesaņēmām. 

Šī nav pirmā reize, kad Reirs maldina par bezdarba rādītājiem. Pērn maija vidū viņš izteicās, ka Lietuvā un Igaunijā bezdarba pieaugums bija daudz lielāks nekā Latvijā atšķirīgās atbalsta politikas dēļ, proti, Latvijā uzņēmējiem doti pabalsti, neprasot līdzmaksājumu. Patiesībā bezdarba pieaugums visās trijās valstīs bija ļoti līdzīgs. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.