Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) LTV raidījumā 1:1 sacīja, ka kaimiņvalstīs bezdarba līmenis esot “stipri lielāks”, jo, lai saņemtu valsts subsīdiju par darbinieku dīkstāvi, uzņēmumiem ir jāmaksā līdzfinansējums. Dati gan rāda ko citu – reģistrētais bezdarbs visās trīs valstīs pieaug ļoti līdzīgi, turklāt šo rādītāju var ietekmēt ne tikai valsts atbalsta veids, bet arī citi apstākļi, piemēram, atšķirīgi ierobežojumi uzņēmējdarbībai.

Reirs raidījumā atbildēja uz žurnālista Gundara Rēdera jautājumiem par dīkstāves pabalstu piešķiršanas kritērijiem. Ministrs norādīja, ka mērķis bijis, pirmkārt, uzturēt rīcībspējīgus uzņēmumus, kuri var atjaunot darbību, un nodrošināt, lai cilvēki nenonāk bezdarbā. Salīdzinājumam Reirs minēja kaimiņvalstis, kur uzņēmējiem dīkstāves pabalsta saņemšanai jānodrošinot līdzmaksājums, lai gan apgrozījuma vispār nav.

“Un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, ka dodam pabalstu bez līdzmaksājuma. Kaimiņvalstīs ir jādod līdzmaksājums, un tāpēc viņiem bezdarba pieaugums ir stipri lielāks nekā Latvijā,”

sacīja Reirs.

Vai Igaunijā un Lietuvā lielāks bezdarba pieaugums?

Re:Check centās noskaidrot, par kādu laika periodu Reirs runāja. Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atbildēja, ka ministrs izmantojis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sagatavoto informāciju par bezdarba rādītājiem pirmā mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas visās trīs Baltijas valstīs. Konkrētie dati rāda bezdarba pieaugumu no 23.marta līdz 14.aprīlim, un tobdrīd tas visās valstīs bija ļoti līdzīgs. Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šajā laikā auga par 1% – no 6,4% līdz 7,4%. Igaunijā par 1,1% – no 6% līdz 7,1%. Lietuvā par 1,3% – no 9,5% līdz 10,8%. Tātad apgalvojums, ka kaimiņos pieaugums ir daudz lielāks, nav pamatots.

Re:Check salīdzināja bezdarba rādītājus arī ilgākā laika periodā – no 23.marta līdz aptuveni 11.maijam, kas ir diena pirms Reira intervijas. Latvijā saskaņā ar NVA sniegto informāciju 11.maijā bezdarba līmenis bija 8,2%. Igaunijā – 7,7% (10.maijā), bet Lietuvā – 11,3%, informē abu valstu sabiedriskie mediji. Arī šajā termiņā kāpums visās trīs valstīs bijis līdzīgs – Latvijā un Lietuvā 1,8%, Igaunijā – 1,7%.

Vai Lietuvā un Igaunijā jānodrošina līdzmaksājums?

Lai saņemtu valsts subsīdiju par darbinieku daļēju vai pilnīgu dīkstāvi, abās kaimiņvalstīs uzņēmējiem tiešām jānodrošina līdzmaksājums.

Igaunijā subsīdijas apmērs ir 70% no vidējās algas, bet ne vairāk kā 1000 eiro. Uzņēmējam pašam ir jānodrošina darbiniekam vismaz 150 eiro liela alga, liecina Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda informācija. Šādu atbalstu var saņemt uzņēmumi, kam apgrozījums samazinājies vismaz par 30% salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada un kas nevar nodrošināt darbu vismaz 30% darbinieku.

Lietuvā uzņēmums karantīnas laikā var subsīdijās saņemt 90% no darbinieka algas, ja tā ir ne lielāka par 607 eiro bruto, vai arī 70% no darbinieka algas, ja tā ir ne lielāka par 910 eiro bruto, liecina Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas informācija. Tas nozīmē – darbinieks var saņem lielāku algu, ja darbadevējs sedz lielāku daļu pats. Abos gadījumos darbinieks ar pilna darbalaika līgumu saņem ne mazāk kā minimālo mēnešalgu. Uzņēmumam jāatbilst arī citiem nosacījumiem, piemēram, jāsaglabā darbs vismaz 50% darbinieku arī pēc subsīdiju saņemšanas.

Apstākļi nebija vienādi

Reirs sacīja, ka bezdarbs mums audzis lēnāk, jo nebija prasības uzņēmējiem nodrošināt līdzmaksājumu algu izmaksai dīkstāves laikā. Taču jāņem vērā, ka tā nebija vienīgā atšķirība uzņēmējdarbības vidē. Latviju Covid-19 skāra mazāk, un noteikti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai bija vieni no vājākajiem ES valstu vidū. Piemēram, lielveikali nedrīkstēja strādāt tikai nedēļas nogalēs, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā tiem bija jābūt slēgtiem arī darba dienās. Lietuvā, kur nepārtikas preču lielveikali un būvniecības un dārzkopības preču veikali atsāka darbu tikai 22.aprīlī, secināts, ka katrs ceturtais jaunais bezdarbnieks iepriekš strādājis tirdzniecībā. Tirdzniecības ierobežojumi tur stājās spēkā arī vienu nedēļu agrāk nekā Latvijā. Igaunijā tie drīkstēja atsākt darbu tikai 11.maijā.

Secinājums: Finanšu ministra teiktais, ka Igaunijā un Lietuvā ir daudz lielāks bezdarba pieaugums, neatbilst patiesībai. Turklāt jāņem vērā, ka vismaz atsevišķās jomās abās kaimiņvalstīs uzņēmējiem bija noteikti stingrāki ierobežojumi nekā Latvijā.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.