Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) ieceri ieviest minimālās sociālās iemaksas pamato ar lielo skaitu strādājošo, kas esot bez nekādas sociālās aizsardzības. Re:Check secināja, ka viņa teiktais ir pārspīlēts un maldinošs.

Finanšu ministrijas (FM) sākotnējais priekšlikums paredzēja visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no ienākumu apmēra noteikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Tās netiktu attiecinātas vien uz dažām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, studentiem līdz 24 gadu vecumam. Minimālās iemaksas tiktu aprēķinātas no minimālās algas un nākamgad būtu 170 eiro mēnesī.  

Sastopoties ar lielo pretestību, priekšlikums gan būtiski mainīts.  Pašnodarbinātajiem tomēr netiks prasītas obligātās minimālās iemaksas. Tiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo mēnešalgu, iemaksas plānots celt no pašreizējiem 5% līdz 10% un piesaistīt sociālo dienestu, Latvijas Radio stāstīja finanšu ministrs. . Minimālās iemaksas joprojām plānots ieviest vispārējā režīmā strādājošajiem. Proti, darba devējam būs jāmaksā 170 eiro arī tad, ja cilvēks strādā tikai daļu slodzes. Par visām izmaiņām vēl tiks lemts Saeimā, skatot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Vai trešdaļai nav nekādu sociālo garantiju?

Ministrs Reirs vairākkārt medijos runājis par trešdaļu strādājošo, kas sociālās iemaksas neveicot. Intervijā Latvijas Radio 4 viņš teica:

“Pavasara krīze atklāja, ka ļoti daudz cilvēku nav sociāli apdrošināti. Ir vairāk nekā 200 tūkstoši darbavietu, kur cilvēki saņem darba algu, bet nav nekādu sociālo garantiju, jo izvēlas režīmu, kurā var neizvēlēties sociālās garantijas, un valsts to pieļauj, vai arī viņus piespiež tādus izvelēties.”

Līdzīgi viņš sacījis iepriekš, piemēram, Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis: “Lielākā problēma, ka trešdaļa strādājošo mums ir bez sociālās aizsardzības, un krīze to labi izgaismoja.” Tajā Reirs arī teica, ka trešdaļa nodokļus nemaksā vispār: “Ja mēs gribam uzturēt tādu tīklu, kāds mums ir – ar mazām algām, tad varam skatīties, kā viena trešdaļa nepiedalās nodokļu nomaksā.” 

Re:Check jautāja Valsts ieņēmumu dienestam (VID), cik Latvijā ir strādājošo, kas neveic sociālās iemaksas. Atbilde liecina, ka tādu nav: “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek aprēķinātas kā vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem (no pirmā euro), tā arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nodarbinātajiem (sadalot iemaksāto mikrouzņēmumu nodokli)”. 

Ir gan atšķirība likmēs un līdz ar to veikto iemaksu apmērā. Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 15% no apgrozījuma, no kuriem 80% tiek ieskaitīti sociālajās iemaksās. Šie cilvēki ir apdrošināti pret visiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem, ieskaitot slimību un bezdarbu. Obligātas sociālās iemaksas veic arī pašnodarbinātie, tajā skaitā autoratlīdzību saņēmēji. Ja viņu ienākumi ir vismaz minimālās algas apmērā un vairāk, sociālo iemaksu likme ir 32,15%, bet tiem, kas saņem mazāk – 5% pensiju apdrošināšanai. Pašnodarbinātie ir apdrošināti visos sociālās apdrošināšanas veidos, izņemot pret bezdarbu un nelaimes gadījumiem darbā. Iemaksas var neveikt vispār tikai tad, ja pašnodarbinātā ienākums gada laikā nesasniedz 50 eiro. Vispārējā režīmā strādājošajiem sociālo iemaksu likme ir 35,09%.

Par kuriem cilvēkiem runā Reirs? FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norādīja, ka runa ir par aptuveni 274 tūkstošiem cilvēku, kuru sociālās iemaksas saskaņā ar VID datiem pērn nesasniedza 150 eiro mēnesī jeb iemaksas no tagadējās minimālās algas. Tā esot aptuveni trešdaļa no strādājošajiem. 

Tātad patiesībā trešdaļa nodarbināto nevis nav sociāli apdrošināti vispār, bet gan atbilstoši ienākumiem ir veikuši mazas obligātās iemaksas un līdz ar to viņu sociālās garantijas ir mazākas nekā pārējiem. 

Reirs arī norādījis uz tā sauktajiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā problēmu pretstatā vispārējam nodokļu režīmam. Taču VID dati rāda, ka divas trešdaļas no cilvēkiem, kuru iemaksas nesasniedz minētos 150 eiro, ir vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tātad tie, kuri nestrādā pilnu slodzi un nesaņem vismaz minimālo algu. 

Vai minimālās iemaksas būtu risinājums visiem?

Reirs par nepieciešamību ieviest minimālās iemaksas runā kontekstā ar pavasara Covid-19 krīzi, kurā daudzi uz laiku palika bez darba un ienākumiem. Viņš arī norādījis, ka tāpēc “ieviešam minimālo sociālo apdrošināšanu, lai cilvēki būtu apdrošināti vismaz minimālajā apmērā pret sociālajām problēmām.” Taču būtiski, ka pašnodarbinātajiem arī turpmāk nebūs iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu, savukārt slimības pabalsts viņiem pienākas tikai no slimības 11. dienas. Finanšu ministrija skaidro, ka pavasara Covid-19 atbalsta pasākumi bija saistīti ar to deklarētajiem ienākumiem un attiecīgi sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tomēr pavasarī ieviestais dīkstāves pabalsts un citi atbalsta pasākumi bija nevis likumos jau iepriekš nostiprināti, bet tikai konkrētajā brīdī ieviesti risinājumi, turklāt šajos pabalstos netika izmantoti sociālā budžeta līdzekļi. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.